Destilācijas meistara izstāde Ķīpsalā

Papildus galerija / Extra Gallery >>

---

Egīls Pārups. FOTO Juris Beņķis.

No kreisās: Selga Beņķe, Uldis Brūns, Brigita Stroda, Aldis Bernšteins, Baiba Kangere, Silvija Andernovica, Egīls Pārups, Uve Zosars. FOTO Juris Beņķis.

Pirmdien, 1. martā Ķīpsalā, Rīgā atklāja bijušā pertieša Egīla Pārupa 30 gadu profesionālo darbu izstādi „Parups 5030 identity, strategy & design“. Laikraksts „Latvietis“ aicināja Baibu Kangeri un Brigitu Strodu pastāstīt par izstādi. Baiba raksta:

Ieguvusi pirmo iespaidu, staigājot pa Egīla Pārupa izstādi, sastopos ar Brigitu un saku: „Jā, Egīls ir minimālisma meistars.“ Viņas tūlītējā un spējā reakcija ir: „Galīgi garām, viņš ir tik bagātīgi daudzveidīgs un emocionāls!“ Mazliet pārsteigta, es lūdzu viņu izskaidrot, kā tas domāts – un šeit viņas jūtu un intelekta sintēze par Egīla Pārupa 30 gadu profesionālās darbības pārskata izstādi:

Egīls ir destilācijas meistars, tāpat kā parfimērists vai vīndaris. Piemēram, radot smaržu Kailijai Minogai, vispirms jāpaņem viņas izaicinošā bravūra, viņas sviedri, mīļakā puķe un krāsa, jāsalej viss kopā kā viens šķidrums un tā rodas viņai īpatnēji piemītošā smarža, ko nevar aprakstīt vārdos, bet kas ir nepārprotama. Tāpat ar vīndari, kurš apvieno augsni, vīnkoku, sauli un krāsu, lai radītu dzērienu, kas atraisa vīna baudītāju samudžināti daiļrunīgo mēli, bet ko vienā guldzienā uztveram kā visdzidrāko brīnumdziru. Tā Egīls rīkojās ar uzņēmumu parametriem: vīzijām, sūtību un būtību, personībām un rocību, lai radītu zīmolu, kas aicina klientus un patērētājus ieguldīt savus līdzekļus, tādējādi pārtopot par miljoniem ienākumos, bet varbūt vēl svarīgāk, gādājot par firmas labo slavu.

Nu, vai es pārspīlēju? Kā to ņem. Nekad nevar zināt, kad kāds vietējais zīmols pārtop par globali atpazīstamu priekšstatu, kā piemēram Skype, Aerodium vai Madara. Protams, ka tam, ko ražo, jābūt labam, bet nereti zīmols vai nu pacels to saulītē, vai nogremdēs aizmirstībā.

Vai te runa ir par mākslu? Ne gluži. Nu jā, dotībām un tehniskai izpildei jābūt, bet process ir daudz tuvāk zinātniski intelektuālam izaicinājumam. Ir samērā vienkārši uzgleznot pašam savu mākslas darbu 2m kvadrātā, bet ir nesalīdzināmi grūtāk izklāstīt visu augšminēto, kā arī ietvert tradīcijas turpinātību un izpaust patreizējo dinamiku divu centimetru kvadrātā. Priekšnoteikumi ir atšķirīgi, bet arī ieguldījuma riska likmes nav salīdzināmas.

To visu Egīls saprot – varbūt ārējais iespaids ir konceptualizēts minimālisms, bet nekad nepārdod nevienu produktu, nepanāk nekādu apvienošanos bez emociju ieguldījuma. Jā, viņa zīmējuma līnijas ir tīri vilktas, toties krāsu gammas un faktūra ir ļoti saistītas ar emocijām, vai drīzāk, pietiekoši pārliecinošas, lai noslēgtu darījumu; vai arī pasvītrot kāda labo slavu. Viņam ir īpaši uztverīga acs, kas saredz telekomunikāciju vada šķērsgriezumu Lattelecoma vai vienkārši simbolisko jumta līniju RBSKALS zīmēs.

Baiba Kangere un Brigita Stroda
Laikrakstam „Latvietis“

Izstāde atvērta līdz 15. martam biroju ēkā Ostas Skati 4. stāvā, tornī, Matrožu ielā 15, Ķīpsalā, Rīgā.