Slēdz SBS latviešu raidījumus

Labdien, Jūs klausāties SBS radio latviešu valodas programmu...

Raidījumi latviešu valodā uz nenoteiktu laiku pārtraukti

Ar šādiem vārdiem sākās raidījums arī 17. februārī. Studijā bija Jānis Čečiņš. Iepazīstinājis ar šī raidījuma programmu viņš teica: dzirdēsim latviešu SBS raidījuma vēsturi, par Latviešu ciemu Melburnā un Edgars Greste intervēs Edgaru Pudānu. Tad sekoja ziņas īsumā, no kurām pārsteidzošākā bija:

Pagājušo trešdien tūlīt pēc latviešu radio programmas SBS vadība latviešu programmas dalībniekiem paziņoja, ka šodienas, 17. februāra, raidījums būšot pēdējais vismaz uz tuvāko nākotni. Raidījumi tikšot uz nenoteiktu laiku pārtraukti. Tuvāki paskaidrojumi netika doti. Tad nolēma, ka pašlaik līdzīgā nenoteikta ilguma pārtraukumā ir arī lietuviešu, malaju un mauri valodas.

Raidījuma gaitā Jānis Čečiņš teica, ka šajā raidījumā būtu piemērots brīdis īsi atskatīties uz SBS latviešu valodas raidījumu vairāk nekā 40 gadu vēsturi.

1975. gada 15. maijā Austrālijas latviešiem savā ziņā bija vēsturiska diena, jo Austrālijas valsts raidītājs 3ZZZ Melburnā šai dienā sniedza pirmo latviešu valodas un mūzikas raidījumu. Programmu pieteica aktrise Guna Kūlniece, un raidījumu plānoja un vadīja īpaša komisija Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē ārpusskolas izglītības nozares vadītājas Annas Ziedares vadībā. Raidījumos piedalījās Laila Ļauļa, Jānis Balodis, Viktors Bendrups, Inārs Bredrihs, Emīls Dēliņš, Viesturs Karnups, Irēna Klausa, Elmārs Liepiņš, Ģinta Menzīss (Menzies), Gunārs Nāgels, Uldis Ozoliņš, Elfrīda Rimšāne, Dzintars Veide, Juris Zemītis un Valda Liepiņa.

Toties raidstacija 2EA Sidnejā uzsāka savu darbību 1975. gada 10. jūnijā un 3EA Melburnā – 23. jūnijā. Tās tika uzstādītas, lai etniskajām grupām viņu valodās izskaidrotu jauno Medibank programmu. Septiņas valodas skanēja Sidnejā un astoņas – Melburnā. Sākotnēji bija paredzēts, ka tās raidīs tikai trīs mēnešus, taču programmas guva tādu atsaucību, ka drīz vien tām pievienojās arī citu valodu grupas.

Sidnejas Latviešu biedrības biļetenā 1975. gada novembrī lasām: „Jau kopš šī gada jūnija mēneša Sidnejā darbojas etnisko valodu raidstacija 2EA no plkst. 6 līdz 10 vakarā darbdienās un garākas stundas nedēļas nogalē. Sidnejas Latviešu biedrība saziņā ar LAAJ vicepriekšsēdi Sidnejā G. Bērziņa kungu ir pieprasījusi iespēju pārraidīt arī latviešu valodā vienreiz nedēļā. Šis pieprasījums ir saņemts simpātiski no raidstacijas vadības, bet jautājuma izšķiršana atlikta līdz tam laikam, kad nokārtosies mūsu kopvalsts budžeta lietas.“

Atrisinājums bija labvēlīgs, un gadu vēlāk 10. jūnijā ēterā skanēja pirmā latviešu valodas programma Sidnejā, un Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis Mārtiņš Siliņš biedrības biļetenā rakstīja: „Arī latviešu valoda ir izkārtojusi sev pienācīgu vietu blakus citām valodām Austrālijas radio raidījumos. Tas ir ievērības cienīgs notikums mūsu tautas likteņgaitās, un viņa nozīme tagad vēl nemaz nav pilnīgi aptverama. [...] Pirmā kārtā, tā var atdot mums daļēji vai pilnīgi zaudēto pašlepnumu. Otrkārt, latviešu valodu sadzirdēs tie tautieši, kuriem sava izolētā stāvokļa dēļ nav nekādu iespēju šo valodu lietot, jo tuvumā nav nedz latviešu ģimeņu, ne sabiedrisku organizāciju, kuras varētu šo iespēju sagādāt.[...] Pašlaik visi apzinātie latvieši saņem LAAJ gadskārtējās ziedojumu vākšanas akcijas aicinājumus, kuru dažādās ailēs ir arī Sidnejas Latviešu biedrības vārds. Ja jūs ierakstiet šajā ailē savu ziedojuma summu, šie līdzekļi tiks izmantoti arī latviešu radio raidījumu atbalstīšanai. Lai nu jaunais pasākums zeļ, plaukst un dzied!“

Tajā laikā raidījumus vadīja galvenokārt Spodris Klauverts un Bens Everts, bet tas bija visas sabiedrības pasākums, un tā ziedoja gan naudā, gan graudā, lai latviešu valoda un mūzika varētu skanēt radio viļņos. Aicināja arī piedalīties pašā programmas veidošanā. Sidnejas biļetenā parādās aicinājums: „Radio dalībnieki laipni lūdz tautiešus piedalīties speciālo tematu raidījumu vielas sagādē un aicina iesniegt manuskriptus no 10 -20 minūšu gariem lasījumiem par jebkuru tematu.“ Un raidījumu mūzikas pārzinis Haralds Rūtups ar prieku konstatēja, ka skaņu plašu krājums pēc gada nebija nemaz niecīgs.

Problēmas tomēr sagādāja neizdevīgie raidījumu laiki darbdienās ceturtdienās plkst. 13 un piektdienās plkst. 9 no rīta. Tomēr vēlāk arī tos izdevās izmainīt pret labvēlīgākiem, un raidījumu dzirdamību paplašināt ārpus Sidnejas.

Ar 1976. gada novembri valdība sāka maksāt par programmām, lai var apmaksāt studiju un tehniskos darbiniekus, bet Sidnejas grupa daļu savas naudas ieguldīja bērnu programmu gatavošanai. Vita Kristovska atceras: „Trešdaļu katru stundu bija bērnu programmas. Vadīja gan Anita Apele, gan arī es.[...] Man liekas, ka latviešiem bija ļoti labi, jo atļāva vienu stundu raidīt ko grib. Piemēram vēlāk, kad pievienojās Elga Rodze-Ķīsele, viņa vienu stundu trešdienas naktī no 11 līdz 12 raidīja par politiku. Andris Ruņģis, piemēram, bija ieinteresēts mūzikā, un viņš raidīja par mūziku. Mārtiņš Tenisons piemēram par „Apceļo, Latviju!“ Kontrole no ārpuses nebija.“

Ne tikai vadība neiejaucās programmas saturā, bet arī kur un kā programmas tika gatavotas. Nebija daudz ieskaņošanas studijas, un tās bija savlaicīgi jāpiesaka. Man patika taisīt intervijas. Atminos, ka bieži vien pēc kāda referāta vai koncerta Latviešu namā mēs kāpām mašīnā, lai mūsu mājā apklusinātā dzīvojamā istabā intervētu kādu dzejnieku, politiķi, aktieri vai mūziķi.

1977. gadā Melburnas 3ZZZ raidītāja grupa pārnāca uz 3EA staciju, un to turpināja vadīt Laila Ļauļa, bet vēlāk Dzintars Veide.

Melburnas latviešu grupa 80. gados nodibināja sevišķi ciešas saite ar Latvijas neatkarības cīnītājiem. Agrajos 90. gados bija viens no galvenajiem ziņu avotiem arī ārzemju raidītājiem un pat Latvijas politiķiem ārzemēs, pārsūtot tiem ziņas par notikumiem Lietuvā un Latvijā.

1991. gada augustā SBS radio un televīzija Baltijas valstu notikumiem atveltīja papildus laiku, un latviešu komanda dabūja kārtīgi nostrādāties.

1992. gadā SBS pārkārtojās no brīvprātīgu darbinieku raidstacijas uz profesionāli algotu darbinieku raidstaciju. Sidnejas raidstacijas grupas vadītājs Elmārs Liepiņš latviešu mikrofonu nodeva Vitai Kristovskai.

SBS arī paplašināja savu dzirdamību, un drīz vien tās viļņi klāja gandrīz vai visu Austrāliju. Jauno nacionālo raidītāju atklāja 1994. gada Austrālijas dienā. Raidījumus, ik nedēļu izmainoties, no Sidnejas vadīja Vita Kristovska un no Melburnas – Valda Liepiņa. Vēlāk, Valdai atstājot darbu, visu raidījumus vadīja Vita. Vitas atvietotāja bija Valda Rube Melburnā.

Bija pienākuši jauni laiki un jaunas tehnoloģijas un SBS gāja laikiem līdz. Latviešu programmas sagatavošanu pārņēma Signe Cāne, uzaugusi Latvijā, bet nesen kā pārcēlusies uz Austrāliju. Signe tagad pārcēlusies uz darbu jaunajā SBS Online nodaļā kā zinātnes daļas vadītāja.

SBS tagad uz nenoteiktu laiku pārtrauks latviešu valodas programmu. Tā kā Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē spēlēja lielu lomu raidījumu uzsākšanā, tad aicināju patreizējo prezidija priekšsēdi Kristīni Saulīti komentēt par šo jauno pagriezienu: „...manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka latviešu valodas programmas ir pieejamas visai latviešu sabiedrībai. Protams, radio programmas mēra ar popularitāti, kas ir internetā, bet kā mēs zinām, mums ir ļoti liela grupa vecākās paaudzes ļaudis, kas tikai klausās radio, un to, protams, nevar izmērīt. Man lieka, ka tas būtu liels zaudējums mums, latviešu sabiedrībai Austrālijā, ja programmas netiktu atsāktas. Es domāju šinī gadījumā LAAJ prezidijam ir nepieciešams uzrakstīt vēstuli ar lūgumu paskaidrot radiostacijai, kad latviešu raidījumi tiek plānoti atsākt, kā arī sīkāk pajautāt, kāpēc raidījumi tika uz nenoteiktu laiku atlikti. Tā kā LAAJ pārstāv visu latviešu sabiedrību Austrālijā un Jaunzēlandē, tad es domāju mūsu uzdevums ir uzdot šo jautājumu un tālāk skaidrot latviešu sabiedrībai Austrālijā.“

Es aicināju SBS vadību sniegt tuvākus paskaidrojumus par latviešu programmas pārtraukšanas iemesliem, bet viņi atteicās un norādīja, ka ja ir kādi jautājumi vai komentāri, lai sazinoties ar Renzo Colla uz viņa e-pasta adresi renzo.colla@sbs.com.au

Man citi ir prasījuši, kāds tad ir iemesls pārtraukumam? Vai valdība samazinājusi naudu, lai atalgotu latviešu programmas vadītāju, vai līdzekļi tiek novirzīti citur – uz citu valodu grupām, vai jauno mēdiju attīstīšanai? Vai pārtraukšana ir bāzēta uz klausītāju skaitu? Un ja ir, tad kā to var izmērīt, jo radio ir brīvi pieejams visiem. Vēl man ir prasīts, uz cik ilgu laiku būšot pārtraukums un kā nolems, kad raidījumus atsāks? Šiem jautājumiem būs jāpaliek patreiz neatbildētiem. Nākotne rādīs latviešu valodas likteni Austrālijas radio viļņos.

Visu Jāņa Čečiņa vadīto 17. februāra raidījumu variet noklausīties šeit:
http://www.sbs.com.au/yourlanguage/latvian?language=lv

Tekstu publicēšanai sagatavoja IN