Olimpiskās spēles beigušās

Visos Latvijas neatkarības gados latviešiem ziemas olimpiskajās spēlēs (OS) bija izdevies iegūt tikai vienu medaļu – bronzas. To 2006. g. Turīnā panāca kamaniņu braucējs Mārtiņs Rubenis. Vankūverā medaļu skaits vispirms tika dubultots; atkal varoņi bija kamaniņu braucēji – brāļi Andris un Juris Šici, kas, spraigā cīņā ar divu agrāko OS zelta medalistiem, prata divniekā izcīnīt sudrabu.

Nebija vēl īsti apklusušas gaviles par šo panākumu, kad skeletona trasē devās divi citi brāļi – Martins un Tomass Dukuri, šoreiz gan katrs vieniniekā. 2009. gada Eiropas meistars Martins bija viens no latviešu galvenajām cerībām uz medaļu – un viņš nepievīla. Līdz zeltam gan pietrūka sekundes simtdaļas, bet sudrabs tika nopelnīts.

*

Brāļu Šicu rezultāti 2009/2010. g. sezonā nebija ievērojami, tā ka pirms OS viņus varbūtējo medaļnieku vidū neminēja ne lietpratēji, ne līdzjutēji. Taču kad Vistlera kalna trasē bija pabeigts pirmais brauciens (vērtē divu braucienu summu), saausījās gan konkurenti, gan skatītāji: aiz 2006. g. olimpiskajiem čempioniem austriešiem brāļiem Lingeriem tikai par 0,188 sekundēm atpalika Latvijas divnieks. – Vai viņiem izdosies līdzīgs meistardarbs arī otrajā braucienā?

Izdevās! Lingeri gan pastiepa savu uzvarētāju starpību uz 0,265 sekundēm, un 2002. g. Soltleiksitijas zelta medalisti vācieši Leitners un Ress bīstami pietuvojās latviešiem uz 71 sekundes simtdaļu, taču sudraba medaļa tika nosargāta!

Godam turējās arī otrs Latvijas divnieks – debitanti Pēteris Kalniņš un Oskars Gudramovičs, sasniedzot 12.v.

Vistlera trase pazīstama kā ātra un bīstama, tā ka kritieni tajā nav neparasti. Treniņbraucienā pirms sacensībām Grūzijas pārstāvis (cik zināms, ne pārāk piedzīvojis) nenokontrolēja kamaniņas, tika izsviests ārpus trases un zaudēja dzīvību, saduroties ar stabu trases malā. – Lai braucēju ātrumu kaut cik samazinātu, vīriešu startu pārcēla zemāk – uz sieviešu starta vietu.

Intervijā pēc sacensībām brāļi stāstīja, ka viņiem tieši patīk ātras trases – kā Vistlera un Čezannas (Italijā). Treniņbraucienos viņiem veicies labi, līdz ar to noskaņojums mierīgs – tikai jāatkārto treniņos izdarītais. Prātā pat bijušas klusas cerības, ka varbūt izdosies kāpt uz goda pjedestāla. Tādā pat mierā pēc teicama pirmā brauciena viņi gājusi uz otro. Izdevās arī tas...

Brāļi jau domā par 2014. g. OS Sočos, Krievijā, taču – kā būs ar finansējumu?

Jācer, ka pēc šī varoņdarba, kā to apzīmējis Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga, bez Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) atbalsta atradīsies arī bagāti privāti aizgādņi.

*

Latvijas sieviešu kamaniņu braucēju rezultāti pieticīgāki: Maija Tīruma ierindojusies 9.v. (Turīnā viņa bija 17.v.), Anna Orlova – pēc viņas izteicieniem savā pēdējā – sestajā – olimpiskajā startā – 13.v., debitante Agnese Koklača 24.v. (29 dalībnieces).

*

Daudzi varbūt teiks, ka skeletons jau tās pašas kamaniņas vien ir (braucējam tikai galva uz priekšu); tātad latvieši izrādās kamaniņu meistari. Pie tam Martins Dukurs pēc trim braucieniem bija zelta medaļas pozīcijā, sekundes 18 simtdaļas ātrāks par nopietnāko sekotāju – kanadieti Džonu Montgomeriju. Taču šis pēdējais brauciens latvietim neizdevās tik perfekts kā pirmie trīs, un Montgomerijs viņu kopsummā apsteidza par nieka sekundes 7 simtdaļām.

Trešo vietu nopelnīja Aleksandrs Tretjakovs (Krievija), 38 simtdaļas priekšā Martina brālim Tomasam ceturtajā vietā. – Ja skeletonā skaitītu divu braucēju valstsvienības, tad Latvija neapšaubāmi būtu pirmā...

Pēc sacensībām Martins atzina, ka ceturtajā braucienā viņš trases vidusdaļā rupji kļūdījies. Par šo neizdevušos braucienu viņš vairāk sarūgtināts kā par to, ka nav izdevies tikt pie zelta. „Jāmāk arī zaudēt“ bija viņa vīrišķīgais spriedums.

Aģentūras BNS jautāts, kam veltītu iegūto godalgu, Martins atbildējis, ka tēvam Dainim, kas ieguldījis milzīgu darbu. Viņš arī pateicās visiem, kas noticēja abiem brāļiem jau no paša sākuma.

Tomass vairāk pārdzīvo brāļa neveiksmi cīņā par zeltu kā to, ka pašam neizdevās iegūt bronzu. Viņš arī norāda, ka Montgomerijs ir mājinieks, kas ar Vistlera trasi daudz labāk pazīstams kā viesi. Eiropā Montgomerijam nekad tik lieliski neveicoties.

Hokejisti bez uzvarām

Hokejisti neattaisnoja uz viņiem liktās cerības. Latvija zaudēja visas trīs priekšgrupas spēles: Krievijai 2-8 (vārtus guva Herberts Vasiljevs un Ģirts Ankipāns); Čehijai 2-5 (Kristaps Sotnieks, Ankipāns) un Slovākijai 0-6. Taču pēc neparastas sistēmas tikai visas trīs grupu uzvarētājas un labākā otrās vietas ieguvēja tūliņ iekļuva astotniekā, bet pārējās 8 absolvēja vēl vienu spēli, kuru uzvarētājas arī kvalificējās tālākai spēlei. Latvijas pretinieks atkal izrādījās Čehija. Čehi panāca 2-0 vadību jau pirmajā trešdaļā, bet pēdējā ar Mārtiņa Cipuļa un Miķeļa Rēdliha veiksmīgiem metieniem rezultāts tika izlīdzināts. Pagarinājumā uzvaras vārtus guva pretinieki.

Miņins netiek pie starta

Bobsleja pilots Jānis Miņins Vankūverā pārcieta aklās zarnas operāciju un bija spiests izlaist divnieka sacensības. Tajās Latvijas Nr. 2 boba pilots Edgars Maskalāns kopā ar Miņina divnieka stūmēju Daumantu Dreiškenu izcīnīja 8. vietu.

Četrinieku sacensības bija paredzētas 26. un 27. febr. Miņins bija atstājis slimnīcu un ar saviem stūmējiem jau atsācis treniņus. Diemžēl divos treniņbraucienos nācies krist; divi stūmēji cieta savainojumus un tika nolemts no starta atteikties.

Maskalāns ar Mihailu Arhipovu, Raivi Broku un Pāvelu Tulubjevu ierindojās 11. vietā. Ātrajā un vietām bīstamajā trasē 6 ekipāžas krita.

Silovs raksta vēsturi

Haralds Silovs kļuva par pirmo sportistu, kas vienās olimpiskajās spēlēs piedalījies gan klasiskajā ātrslidošanā, gan īstrekā, pie tam pat vienā dienā.

Silovs sāka ar 5000 m klasiskajā stilā, ieņemot 20. vietu. Tās pašas dienas vakarā viņš 1500 m iekļuva īstreka B finālā un nopelnīja 10.v.

Vēlāk viņš kvalificējās īstreka 1000 m ceturtdaļfinālam, bet tajā krita.

Pēdīgi īstreka 500 m viņš atkal iekļuva ceturtdaļfinālā, kur palika trešais, kas nozīmēja 12. vietu.

Melnas dienas biatlonistiem

Nevienam no biatlonistiem neizdevās paradīt savu labāko formu, īpaši kļūdoties šaušanā. Visaugstāko vietu – 14. – sasniedza Ilmārs Bricis 10 km. sprintā. No pārējiem labākā vieta bija 50.

12,5 km iedzīšanas sacensībā Ilmārs Bricis ieņēma 32.v., pārējie ārpus pirmajiem 50.

20 km individuālajā distancē veiksmīgākais bija Edgars Piksons – 37.v. Pārējie 70.v. vai vēl attālāk.

4x7,5 km stafetē Bricis, Piksons, Andrejs Rastorgujevs un Kristaps Lībietis palika pēdējā (19.) v.

Sieviešu 10 km iedzīšanas sacensību Madara Līduma beigusi 38.v.

7,5 km sprintā veiksmīgāka latviete Gerda Krūmiņa – 48.v.

15 km individuālajā distancē Līdumai 67.v. Abās distancēs pārējās latvietes palika zemākās vietās.

Stafetē Līduma, Krūmiņa, Līga Glāzere un Žanna Juskāne palika pēdējās (19.v.).

Slēposana nav latviešu stiprā puse

15 km slēpojumā brīvajā stilā Jānis Paipals 72.v. (95 dal.), bet 30 km iedzīšanas slēpojumā 54.v.

Kalnu slēpošanas nobraucienā Robertam Rodem 58.v. (64 dal.).

Superkombinācijas pirmajā disciplīnā – nobraucienā – viņš krita un izstājās.

Latvijas jaunākais debitants – 18 g.v. Kristaps Zvejnieks ar savu 38. vietu slalomā var būt pavisam priecīgs: sāka 102 sacensoņi, pirmo braucienu beidza tikai 54, bet otro 49.

Sieviešu sacensībās 10 km brīvā stilā Anete Brice (Ilmāra un Anželas 18 g.v. meita) ieņēma 70.v.

Latvijas augumā īsākā (1,63 m) olimpiete Liene Fimbauere milzu slalomā sasniedza 51.v. Sacensību sāka 80 slēpotājas, beidza 60.

G.E.B.
Laikrakstam „Latvietis“
(izmantojot materiālus g.k. no Latvijas Olimpiskās komitejas mājaslapas)