Vēlreiz par Latviešu ciemu!

Tiem lasītājiem, ka domā, ka es esmu apšņākts, ka bez jēgas atkārtojos, jāpaskaidro, ka tas nav nekāds noslēpums, bet šoreiz ir gan jēga. Liela jēga! Nupat Latviešu ciemā, kas ir Melburnā, notika Ciema pilnsapulce. Tajā, starp citu, viens no dalībniekiem pārmeta valdei, ka par ciemu nekas nav rakstīts latviešu avīzēs.

Nekas nav rakstīts avīzēs? Vai manu dieniņ!

Vai nu runātājs latviešu avīzes nelasa, vai arī viņam, tāpat kā man, – ko vienu dienu lasa, tas otrā dienā aizmirsts. Vai nu vainīgs caurvējš galvā, vai vecums; to neņemos spriest, bet gribu tikai piezīmēt, kas tas nemaz nav tik slikti. Var ietaupīt naudu. Nav jāpērk grāmatas. Ar vienu grāmatu pilnīgi pietiek. Kad esi vienreiz izlasījis, vari droši sākt lasīt otrreiz un trešo reiz utt.... Un katru reizi tu lasīsi, it kā lasītu pirmo reizi. Es tā darbojos jau pāris gadus – tikai neprasiet, kas tā ir par grāmatu, ko lasu; neatceros.

Tā kā es esmu pieklājīgs cilvēks, tad pa priekšu noprasīšu: Vai gribiet ko dzirdēt par Latviešu Ciemu? Jā? Nu tad es drusku pastāstīšu.

Latviešu Ciems ir vieta, kur dzīvo latvieši. Ne visi latvieši, – tikai cienījamus gadus sasnieguši latvieši. Un ne visi cienījamus gadus sasnieguši latvieši – viena daļa no tiem dzīvo savās privātās mājās un nevar atzīties, ka ir sasnieguši cienījamu vecumu un nevar vien satuntuļoties uz Latviešu Ciemā iešanu. Tā gadiem krātā manta spiež pie zemes. Nav viegli izvēlēties, kuru grabažu ņemt līdz, kuru atstāt. Protams, – šie cilvēki jau nav vainīgi, ka manta pie sirds pieaugusi – tak jau vairākas reizes dzīvē bija jāpārvācas un mantas jāatstāj. Es pats nupat saskatīju – piecas reizes dzīvē bija jāpārvācas uz jaunu vietu (kopš atstājām dzimteni) un katru reizi gandrīz visas sakrātās grabažas jāatstāj. Es jau saprotu, – lasītājs teiks, ka viņam grabažu nav, ir tikai laba un derīga manta. Te man gribas atgādināt jauko un pamācošo dziesmiņu:

Iemet, brālīt, granapiku, mantu nežēlo,
Tik un tā tu kapā līdzi nepaņemsi to.

Bet es taču gribēju stāstīt par Latviešu Ciemu – ne par kapiem. Nu tad klausieties –

Latviešu Ciems ir vieta, kur dzīvo latvieši. Ne visi... Paga, paga...vai tad mēs to jau nepārrunājām? Atkārtošanās ir vienkārši laika nelietīga tērēšana, un jums tak laika ir tik maz... Jums jāpakojas, lai varētu pārcelties uz Latviešu Ciemu... Nu tad uz redzīti! Es Ciemā dzīvoju jau 15 gadus... Forša dzīve!

Uz redzēšanos, –

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“