Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Par Eiropas latviešu Kultūras svētkiem un citu

Arī Eiropā ārpus Latvijas šādi svētki ir vajadzīgi un iespējami

Laikraksts Latvietis Nr. 371, 2015. g. 31. jūlijā
Harijs Valdmanis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Eiropas Latviešu kultūras svētki Briselē. FOTO Harijs Valdmanis.

Eiropas Latviešu kultūras svētki Briselē. FOTO Harijs Valdmanis.

2010. gada decembrī abi ar tagad, diemžēl, aizmūžā aizgājušo sievu bijām Austrālijā. Apciemojām radus, draugus un izmantojām iespēju apmeklēt galvenos Austrālijas latviešu Kultūras dienu sarīkojumus Melburnā. Mājās atgriezies rakstīju trimdas laikrakstos, kāpēc Eiropā ārpus Latvijas jau gadu desmitiem nenotiek ne Dziesmu svētki, ne citi lielāki sarīkojumi. Austrālijā Kultūras dienas agrāk notika katru gadu, pēdējā laikā katru otro gadu, Kanādā un ASV arī ar nedaudz gadu atstarpi, bet Eiropā nekā.

Kad pirms pāris gadiem lasīju laikrakstā, ka 2015. gada jūnijā Briselē būs Eiropas latviešu kultūras sarīkojums, sapratu, ka man tas noteikti jāapmeklē. Bet tas nebija tik vienkārši. Parasti jau šādi sarīkojumi savlaicīgi tiek izziņoti trimdas laikrakstos, kur kas notiks, kur var pasūtīt biļetes un cik tās maksā, bet šoreiz tā nebija. Beidzot laikraksta Brīvā Latvija 23. maija numurā bija raksts un sarīkojumu programma, to jau biju arī tīmeklī sameklējis, bet joprojām nebija ne vietas, ne cenas. 26. maijā nosūtīju e-pastu ar šiem jautājumiem un tūlīt saņēmu atbildi, ka tas noskaidrosies līdz nedēļas beigām. Nedēļa pagāja bez ziņām. Biju jau savlaicīgi rezervējis viesnīcu Briselē un arī samaksājis par sēdvietu Lielkoncertā. 5. jūnijā nosūtīju atkal e-pastu un 6. jūnijā saņēmu atbildi uz daļu no maniem jautājumiem; nu varēju doties ceļā.

Jau vairākus gadus biju vēlējies būt klāt svētbrīdī Lommeles Brāļu kapos, bet nebija izdevies. Tagad bija iespēja. Es gan toreiz līdz Cedelgemai nenonācu, jo no Putlosas aizgāju brīvsolī un kļuvu DP. Svētbrīdi 14. jūnija priekšpusdienā vadīja monsinjors Pēteris Dupats un prāvests Klāvs Bērziņš, to kuplināja Briseles latviešu vokālā grupa Ugunis. Bijām pāri par 30 dalībnieku. Briselieši bija rūpējušies par ziediem, kurus nolikām pie kapakmeņiem ar latviskiem vārdiem un uzvārdiem. Lommeles Brāļu kapos ir apglabāti pāri par 80 Cedelgemā mirušie latviešu leģionāri. Daugavas Vanagu vaiņagu pēc svētbrīža nolika kriptā.

Briselē ierados trešdienas, 17. jūnija, pēcpusdienā, lai orientētos. Tā kā bija ziņots, ka daļa sarīkojumi notiks Muntpunt bibliotēkā, aizgāju turp, un tur arī bija plakāts ar sarīkojumu programma, laikiem un vietām, kā arī adrese, kur ir informācijas centrs un kad tas darbojas. Informācijas centrā dabūju Briseles plānu, kurā bija iezīmētas visu sarīkojumu vietas; tā kā nu viss gāja kā pa diedziņu.

Ceturtdien, plkst. 18.00. bija Ekumēniskais atklāšanas dievkalpojums Svētās Trīsvienības katedrālē. Piedalījās Revd Canon John Wilkinson, bīskape emerita Jāna Jēruma-Grīnberga, mācītājs Rinalds Gulbis un arhibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis. Dievkalpojums bija ļoti sirsnīgs un svinīgs, ar skaistām, skanīgām, pazīstamām dziesmām. Beigu svētīšanā piedalījās visi garīdznieki.

Plkst. 20.00. vakarā bija paredzēta Atklāšana klubā La Tentation. Ierados pusstundu iepriekš. Bija paprāva, tukša telpa, protams, ar skatuvi un gabaliņu no skatuves zālē vajadzīgās ierīces skaņu pārvaldīšanai. Vienā stūrī bija sakrauti krēsli, tos varēja ņemt un lietot, kas vēlējās. Pamazām saradās publika un plkst. 20.30. Aldis Austers, ELKS direktors, Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēdētājs atklāja svētkus; nu tie varēja ritēt. Pēc atklāšanas runām sekoja Londonas koklētāju Kokļu zapte koncerts, un te parādījās, kādas ir priekšrocības, ja nav sarindoti krēsli publikai. Jaunākā paaudze lielāko tiesu stāvēja kājās, līgojās līdzi mūzikai, iedzēra savu limonādi, vīnu vai alu un varēja ar savā starpā sarunāties, jo kokļu mūzika nav tik skaļa, ka traucē sarunas.

Pārsteidza Alda Austera dalībnieku ceļvedī teiktais: „Esat laipni lūgti pirmajos Eiropas Latviešu kultūras svētkos,“ bet nācu pie slēdziena, ka tas, kas mums katram ir pirmais, atkarājas no tā, kad esam dzimuši.

Man šie svētki nebija pirmie; pirmajos Eiropas latviešu Dziesmu svētkos 1964. gadā Hamburgā gan nebiju, bērni bija par maziem, bet otrajos – 1968. gadā Hanoverā bijām visa ģimene. Vecākais dēls Kārlis bija brīvprātīgs darbinieks, strādāja biļešu kasē. Vēlāk emu bijis Londonā, Gotlandē, Minsterē.

Tos jau gan sauca par Dziesmu svētkiem vai Dziesmu dienām, bet bija jau tautas dejas, rakstnieku rīti, teātru izrādes, simfoniskie koncerti, kultūra visādos veidos.

Piektdien no plkst. 10.00 bija koncerts-zibakcija pie Eiropas Parlamenta. Domāju, ka to skatīsies visi Eiropas parlamentārieši no Latvijas, varbūt izņemot Tatjanu, bet nebija. Bija gan Latvijas vēstnieks Beļģijā un viens latviešu politiķis – Sandras Kalnietes asistents (vārdu diemžēl neatceros). Sākotnēji dažādas grupas uz laukuma gan dejoja, gan dziedāja. Noslēgumā koris nodziedāja trīs jeb četras dziesmas un saņēma klātesošās publikas aplausus.

Vakarā astoņos bija Briseles latviešu teātra izrāde Vēlreiz Silmačos. Tā viņiem bija 10 gadu darbības jubileja, un apbrīnojami, cik daudz latviešu, teātra spēlētāju, ir Briselē. Saskaitīju 18 aktierus, un kur tad vēl muzikanti, horeogrāfi, gaismotāji un kas vēl. Jautra izrāde.

Sestdienas pievakarē vienā no pilsētas centra laukumiem notika galvenais sarīkojums – Dziesmu un Deju Lielkoncerts. Ielai vienā pusē bija estrāde koristiem; iela slēgta, radot vietu dejotājiem, un slīpā nogāzē ielas otrā pusē skatītāji gan samaksātās sēdvietās, gan ārpus nožogojuma simtiem brīvklausītāji.

Programma bija plaša un lieliska, dziesmas mijās ar tautas dejām, un reizēm, kad dejotāji nedejoja, tie aizpildīja ielu un viļņojās līdzi kora dziedāšanai, tā tuvinot kori ar publiku. Tā bija ļoti laba doma. Kad pieteica, ka dejos jaunākās paaudzes dejotāji un varēja vērot vairākus vīrus ar spožiem pakaušiem, gribējās pasmīnēt, bet jaunības jēdziens jau ir diezgan stiepjams.

Diriģenti tika pieteikti pirms katras dziesmas, tāpat horeogrāfi pirms dejām, un tāpēc, manuprāt, nevajadzīgi bija visus tos un korus, deju grupas uguņu griezējus utt. lasīt īsi pirms koncerta beigām. Tas noplacina koncerta radīto sajūsmu un saviļņojumu. To saglāba dejotāji, kuri turpināja dejot arī pēc koncerta oficiālām beigām.

Kultūras svētki beidzās ar Latviešu Biedrības Beļģijā organizēto kantātes Dievs, Tava zeme deg koncertu Sts Michel et Gudule katedrālē svētdienas pēcpusdienā. Tas bija svinīgs svētku noslēgums.

Manas piezīmes nav kritika, bet varbūt kaut kas var noderēt, organizējot nākošos svētkus, jo arī mums, publikai, ir svarīgi laicīgi zināt, kur un kas notiks, ko tas maksās un kur var iegādāties biļetes.

Nobeigumā sirsnīgs paldies visiem svētku organizētajiem un dalībniekiem. Svētki bija lieliski un pierādīja, ka arī Eiropā ārpus Latvijas šādi svētki ir vajadzīgi un iespējami. Gaidīsim nākošos.

Latvijas cilvēki mēdz teikt: „Mēs jau neesam baznīcas cilvēki,“ uz atklāšanas dievkalpojumu maz bija atnākuši, bet mīļais Dieviņš tomēr apžēlojās. Visas dienas, kamēr notika sarīkojumi, nebija ne pilīte lietus. Pirmdienas rītā astoņos, kad braucu prom no Briseles, lija un lija nepārtraukti ar variācijām stundām ilgi.

Harijs Valdmanis, Oslo
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com