Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki

Pārdomas

Laikraksts Latvietis Nr. 371, 2015. g. 31. jūlijā
Uldis Siliņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Svētdien, 12. jūlijs. Pulkstenis rāda 7. stundu pēc pusdienas. Es sēžu Mežaparka estrādē 11. rindā no skatuves uz 9. sēdekļa un gaidu, kad sāksies 11. Bērnu Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerts.

Nekad neesmu sēdējis tik labā vietā, kas sagādāta ar radu laipno roku. Ir tik daudz atmiņu. Mans pirmais Dziesmu svētku koncerts Mežaparkā. Gorbunova runa un atgādinājums, ka pirmdien ir atkal jābūt visiem uz strīpas. Mana tikšanās ar Imantu Ziedoni. Mēs esam pazīstami kopš viņa viesošanās Sidnejā. „Sveiks, Imant!“ es viņam uzsaucu. „Maza pasaule,“ Imants atbild. Mēs sasveicināmies un ejam katrs uz savu pusi.

Man aiz muguras atskan:„OHO!“ Saucēja ir kāda dāma. Pārmetošs skatiens. Es saprotu, ka esmu pārāk familiāri uzrunājis Latvijas ievērojamāko dzejnieku. Un tad vēl viens elpu aizraujošs notikums: dāmu labierīcībām izsludināta sanitārā diena! Vai tiem sludinātājiem ir viss mājās?!

Estrāde ir gandrīz pilna ar dziedātājiem, bet vēl nāk un nāk. Ja uzziņām var ticēt, dziedātāju ir 12 500 no 330 koriem. Tas ir neticams, bet neapstrīdams skaitlis. Bez dziedoņiem piedalās orķestranti, dejotāji, kopā ar administratīvo personāžu 30 000. Kur vēl pasaulē kaut kas tāds ir redzams? Un emocijas ņem virsroku – lepnums, aizkustinājums, jā, arī aizkustinājums, vismaz man. Mums, latviešiem, ir ar ko lepoties.

Koncerts nepieviļ. Dziesmas skan labi. Ir daudz solo dziedājumu. Dalību ņem arī orķestranti, tautdejnieki – īsts šurum-burums, bet skaists.

Par sinhronizētu kustību gādā speciāls diriģents – ir gan Meksikas vilnis un vēl daudz kas acij tīkams, ko es, diemžēl, nemāku aprakstīt.

Dzied tautasdziesmas, dzied komponētās dziesmas, autori ir mans ieprecēts rads Valts Pūce, sen neredzēta paziņa Lolita Ritmane, Raimonds Pauls u.c. Protams, neiztrūkstoša ir Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, ko uz kora pieprasījumu atkārto.

Atceros, ka pirms dziesma tika uzņemta Dziesmu svētku dzelzs repertuārā, Mārtiņš to nospēlēja mums, sidnejiešiem, uz klavierēm.

Koncerts beidzas ar Renāra Kaupēra (Prāta Vētra) Mana dziesma. Koncerts ir beidzies. Mēs ceļamies un ejam, lai no rīta atkal būtu uz strīpas.

Uldis Siliņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com