„The Latvian Lunchroom“*

Palielināt / Enlarge

„The Latvian Lunchroom“. FOTO Gunta R..

Palielināt / Enlarge

Inga Pērkons-Grauze. FOTO Gunta R..

Palielināt / Enlarge

Apmeklētājiem lasāmviela – Adelaides Latviešu ziņotājs un laikraksts "Latvietis". FOTO Gunta R..

Vajag diezgan lielu dūšu un pašpārliecinātību, lai atstātu drošu, labi apmaksātu darbu valsts iestādē, ar nodomu izveidot savu uzņēmumu. Redzamāku vietu kā Adelaides Centrāltirgu, kur pastāvīgi apgrozās starptautiska publika, būtu grūti atrast, un darba slodze un atbildība būtu brīdinājums, ka kaut kādam vārgulim vai sliņķim te nav ko meklēt.

Laimīgā kārtā Inga Pērkons-Grauze ir no tiem ļaudīm, kuri nebaidās atsaukties izaicinājumam un riskēt, jo šeit tiek pildīts sen lolots sapnis par kafejnīcu/veikalu, kur tirgot visu latvisko, tādā veidā likt Latvijas vārdu plašākas sabiedrība priekšā.

Latviešu sabiedrībā Inga apgrozās visu mūžu; viņas vecāki – Astrīda un Gunārs Pērkoni, kā arī viņa pati, bija ilggadēji Adelaides Latviešu jauktā kora koristi, un ne viena vien dāma greznojās ar Gunāra meistarīgi darinātām latviskām rotām. (Ar lepnumu pie tautas tērpa nēsāju viņa darināto burbuļsaktu.) Pieredzi daudziem cilvēkiem ēdienu gatavot Inga guvusi ar ēdienu gatavošanas dažādām pieņemšanām un privātām viesībām, darbā Tālavas kafejnīcā un beidzamos dažus gadus ar saimniekošanu Vasaras Vidusskolas saimei. Latvietība ieaudzināta ciešā un mīlošā ģimenē. Nosaukums The Latvian Lunchroom pa galvu mētājās jau sen.

Šī gada sākumā radās iespēja sen loloto sapni realizēt. Sarunā ar šo rindiņu rakstītāju Inga neskopojās ar pateicības un atzinības vārdiem savai ģimenei – vīram Paulam, dēlam Ērikam un meitai Anitai, kuri viņu ne tikai iedrošināja ielaisties potenciāli riskantā uzņēmumā, bet palīdzēja iekārtot ēdnīcu vietā, kur pirms tam ilgus gadus bija Poļu desu un gaļas bode.

Poļiem bija liela piekrišana, tie aizvācās uz citu vietu, un Inga iemantoja galīgi tukšu, pliku vietu – dari ar to, ko gribi! Paulam radās izdevība no darba paņemt ilgāku atvaļinājumu, un kur cits vīrs varbūt brauktu makšķerēt, Pauls palīdzēja Ingai īstenot lielo sapni. Ēriks un Anita strādā veikalā vēl šodien, atvilkdami elpu no studijām. Inga aizrāda, ka lai gan ierosinājums bija viņas, bez atbalsta no ģimenes nekas nebūtu noticis.

Veikals ir gaumīgi iekārtots, un par latvisko ir liecības visās malās. Ir grūti šo vietu saukt pliki tirdznieciskā vārdā par veikalu, jo pirmā sajūta, kas rodas šeit atnākot, ir mājīgums. Te ir tiešām mājīgi. Katrs centimetrs no nelielās, Ingai piešķirtās platības ir lietderīgi izmantots, un lai to pašu vismaz vizuāli palielinātu, vienā galā pie sienas piestiprināts liels spogulis. Letes ķieģeļsarkanā priekšā ar baltu iegravēts plats tautisks raksts. Grāmatplauktā var atrast grāmatas latviešu valodā, kā arī latviešu avīzes un Adelaides Ziņotāju. No griestiem karājās ziedu vainadziņi, kādi rotā arī Ingas un Anitas galvas, un pērkami ir Latvijas ražojumi, kā, piemēram, Laimas šokolāde, Latvijas vafeles, gotiņas, Rīgas šprotes un citi konservi. Citur piestiprināts pūpolu saišķis un vairāki rakstaini cimdu pāri. Dekoru vēl papildina Lielvārdes josta, latviskā keramika, liels koka alus kauss un izšūti spilveni, pret kuriem var atspiest muguru, iebaudot pusdienas vai vienkārši kafiju ar kūku. Garām ejošie bērni labprāt apsēžas uz zemiem ķeblīšiem, kas veidoti kā sarkanas, balti punktainas mušmires!

Inga ieved mani savā virtuvītē; esmu redzējusi lielākus slotu skapjus, jo vidū stāvot, var aizsniegt vai visas sienas. Plīts, ledusskapis, izlietne, darba virsma, kompaktā telpā viss vajadzīgais, turklāt visas sienas izmantotas gandrīz līdz griestiem. Ģimenes tuvība garantēta! Telpa ierobežota, bet kādi vien brīnumi šeit netiek gatavoti!

Ēdienkarte sola baudu no latviskās virtuves. Frikadeļu, biešu, sēņu un dārzeņu zupas, skābi kāposti ar desiņām (speciāli tikai Ingas vajadzībām ražotas ar nosaukumu Zemes desas), rasols, visādas sviestmaizes, siļķu salāti, kotletes un vīderīši ir tikai sākums plašam ēdienu klāstam. Zivju piedāvājums nosaukts Singing Fisherman**, pieminot Ingas tēvu un viņa draugus, kas viņas bērnībā, dziedādami un ar zivju pilniem groziem, atgriezās no makšķerēšanas. Ingai bērnības dienas vēl spilgtā atmiņā.

Tas viss tiek gatavots uz vietas, bet konditorejas preces piegādā četras latviešu cepējas, no kurām jaunākai ir tikai vienpadsmit gadiņi! Meitene iemācījusies cept bezē kūciņas (meringues), un kad viņas mamma uzņēmās piegādāt pīrāgus un rupjo maizi, arī viņa pieteicās kā cepēja! Saldās maizes un speciālās kūkas labi garšo pie kafijas. Visu var dabūt gan ēšanai uz vietas, gan promnešanai, un ja kāda kūka sevišķi garšo, var nodrošināt piegādi, pasūtot uz priekšu.

Un kā ar dzeramiem? Ingai ir alkohola tirdzniecības atļauja, un viņas repertuārā ietilpst vairāki grādīgi kokteiļi, kuru saturā ir Rīgas Melnais Balzāms. Bārā var dabūt arī dažādus Latvijas alus, Kristāldzidro un toniku. Viņa pārdod arī visādas zāļu tējas un, protams, kafiju, bet pie viņas, kapučīno neatrast. Viņa gatavo tikai latviski brūvēto kafiju kannā.

Inga ievēro latvisko gadskārtu, lepojās ar latviešu valodu un parašām. Uz Jāņiem var pieteikties uz speciālām pusdienām, un uz ziņojuma dēļa ir arī latviešu valoda. Var nopirkt Latvijā izdotas pavārgrāmatas.

Apvaicājos par pircējiem: kādas tautības vairākumā? Protams, veikals ir populārs pie dažādiem ziemeļeiropiešiem, kuriem mūsu ēdieni nav galīgi sveši, un nāk arī austrālieši un āzieši, jo paprāvais ķīniešu kvartāls ir tepat blakus, ar daudzām ēdnīcām, austrumnieku pārtikas bodēm, krāmu bodēm, utt. Taču vislielāko pārsteigumu Ingai sagādā tie daudzie latvieši, kuri beidzamos gados ieradušies Adelaidē, bet esošā latviešu sabiedrībā nerādās. Viņi priecājās, ka atraduši kaut ko latvisku. Acīm redzot, viņi nezina, ka Adelaidē ir vesels latviešu centrs ap Tālavu!

Ingas uzņēmums jau dažos īsos mēnešos guvis lielu atpazīstamību. Ir bijušas radio intervijas, raksti Austrāliešu presē un, protams, vietas internetā – webpage, facebook. Šāds uzņēmums tirgū ir kaut kas neredzēts! Ar sirsnīgu smaidu tiek saņemts katrs pircējs, un izskatīgie jaunieši, kas viņai blakus stāv, noteikti arī palīdz pievilkt publiku. Šī ir vieta, kur ir patīkami pakavēties, un to dara – ne tikai latvieši vien.

Interesējos par nākotnes plāniem: Ingai padomā eventuāli izlaist savu produktu klāstu ar savu marku. Lai viņai veicas!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“

* angliski: Latviešu bufete.

** angliski: Dziedošais zvejnieks.