„Jaunā Gaita“ – 281

Palielināt / Enlarge

Žurnāla „Jaunā Gaita“ nr. 281 vāks.

Astrīde Ivaska (1926-2015) ir dzejniece, kuras mūža darbs pelnījis visaugstākos apbalvojumus gan trimdas sabiedrībā, gan pēcpadomju Latvijā. Viņas darbs Jaunās Gaitas redkolēģijā (1962-1982) palīdzēja nostiprināt mūsu žurnālu kā latviešu kultūras gaismas bāku latviešiem visā pasaulē. Kopā ar savu dzīvesbiedru, igauņu dzejnieku, publicistu, Books Abroad / World Literature Today redaktoru Ivaru Ivasku viņa nenogurusi kultivēja sakarus ar rakstniekiem aiz Dzelzs aizkara, to vidū Vizmu Belševicu. Šai numurā viņas dzejoļu izlase, kā arī viena no Jaunās Gaitas dibinātājiem, Latviešu Okupācijas muzeja valdes priekšsēža Valtera Nollendorfa dzejisks veltījums aizgājējai veļu ceļā.

Literatūras un literatūras kritikas daļā Aināra Zelča romāna Abrene 2002 fragments, Leona Brieža veiktais Rumāņu buramdziesmu latviskojums un Rolfa Ekmaņa stāstījuma noslēgums par Māra Čaklā mūža darbu. Sandis Laime liecina, ka raganas Latvijas ziemeļrietumos nodarbojušās ar vīriešu pavedināšanu, nožņaugšanu un pat nokutināšanu. Atzīmējot Raiņa un Aspazijas kopējo 150 gadu dzimšanas jubileju, šai numurā publiskotas dažas reti redzētas fotogrāfijas no jubilāru dzīves, kā arī Sarmas Muižnieces Liepiņas dzirkstošais apraksts par piemiņas hepeningu Chihuahua tuksnesī. Teksasā, DAU GA VA / TER LIN GUA.

Mūzikas daļā Ilze Šarpovska-Liepiņa apraksta Bruno Skultes, Jāņa Kalniņa, Tālivalda Ķeniņa, Imanta Ramiņa un Lolitas Ritmanes komponētos darbus, kurus Rīgā un Cēsīs uzveda Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris Aināra Rubiķa vadībā PBLA Kultūras fonda rīkotās konferences Latvija ārpus Latvijas kontekstā 2014. g. oktobrī. Savukārt diriģents/komponists Andrejs Jansons izvērsti pastāsta par savu saskari ar sava mentora Bruno Skultes dzīvi un par panākumiem, uzvedot Bruno Skultes darbus.

Ar mākslinieci Ditu Lūsi iepazīstina mākslas nodaļas redaktore Linda Treija. Šai numurā Lūses darbu trīs eksemplāri un arī vāka bilde ņemta no nesenās, kritiķu augsti novērtētas izstādes Ņujorkā.

Vēstures nodaļā Franks Gordons atgādina par Molotova-Ribentropa pakta (1939) traģisko rezultātu – Otrā pasaules kara sākšanos. Vēsturnieks Ritvars Jansons apraksta PSR drošības iestāžu attīstību okupētajā Latvijā. Rakstnieks Kārlis Zvejnieks (1921-2015) uzbur drūmu dialogu starp padomju izmeklētāju un vīru, kuru viņš notiesā uz 25 gadiem GULAGĀ.

Nodaļā Scripta manent kinematogrāfe Vija Beinerte un neatkarīgā žurnāliste Sanita Upleja brīdina lasītāju nekad neaizmirst latviešu tautas masu deportācijas Padomju okupācijas laikā. Jura Šlesera pārdomas pievēršas četrām personībām, kuras deva sākuma ievirzi Latvijas politiskai kultūrai tūlīt pēc neatkarības atgūšanas: Uldis Ģērmanis, Didzis Liepiņš, Eduards Berklavs un Jānis Liepiņš.

Nodaļa Dažos vārdos, kā vienmēr, piedāvā plašu latviešu kultūras aktualitāšu pārskatu, kā arī ieskatu visas pasaules sabiedriskos un politiskos notikumos, kurus zināt un saprast vajadzētu katram latvietim.

Grāmatu nodaļā rakstnieks Jānis Liepiņš recenzē Lūcijas Ķuzānes atmiņas No kurienes nākam un Sanitas Reinsones Meža meitas – par sievietēm partizānēm pēc Otrā pasaules kara. Ilzes Jansones visjaunāko romānu Vienīgais, par pēcpadomju jauno paaudzi Latvijā, recenzē Laura Celmiņa.

Visu šo bagātību varat iegādāties, nosūtot USD 10 JG saimniecības vadītājai Tijai Kārklei (616 Wiggins Rd., St. Paul, MN 55119, USA – e-adrese: tijalaura@comcast.net). Citās valūtās – atbilstoši tekošajam kursam. Abonements maksā USD 39 (par gadu, t.i., 4 numuriem) vai USD 76 (par diviem gadiem), vienādi visās pasaules valstīs.

Pavisam ērti pasūtīšanu, abonēšanu, samaksāšanu un ziedošanu varat no tīmeklim pieslēgta datora kārtot mājas lapā http:/jaunagaita.net, kur pieejams arī pilns Jaunās Gaitas arhīvs no pirmā numura 1955. gadā līdz pagājušā gada vasaras numuram.

Juris Žagariņš