Latvijas Ārlietu ministrs

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Kanberas ev. lut draudzes priekšnieks Egons Eversons, KLB priekšnieks Ēriks Ingevics, tautu deju kopas „Sprigulītis“ pārstāve Benita Beer, Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, DV Kanberas nodaļas vanadžu vadītāja Inta Skrīvere, LAAJ vicepriekšsēdis Kanberā Juris Jakovics un DV Kanberas nodaļas priekšsēdis Edvīns Peniķis. FOTO Imants Skrīveris.

Palielināt / Enlarge

Delegācija. No kreisās: Valsts sekretāra vietnieks, politiskais direktors Eduards Stiprais, Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja Ivita Burmistre, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ministra biroja vadītāja vietniece Inga Ozola un padomniece – Āzijas, Āfrikas un Okeānijas valstu nodaļas vadītāja Judīte Dobele. Trūkst ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris. FOTO Imants Skrīveris.

Šī gada jūnijā, laikā no 18. līdz 20. jūnijam Kanberā darba vizītē pie Austrālijas valdības viesojās Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un pieci Latvijas valdības delegāti: Valsts sekretāra vietnieks – politiskais direktors Eduards Stiprais, Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja Ivita Burmistre, Padomniece – Āzijas, Āfrikas un Okeānijas valstu nodaļas vadītāja Judīte Dobele, Ministra biroja vadītāja vietniece Inga Ozola un Ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Piektdien, 19. jūnijā, Ārlietu ministrs un delegāti viesojās Kanberas Latviešu biedrības rīkotajā saietā Imanuela baznīcas zālē Laionsā (Lyons).

Saietu atklāja KLB priekšnieks Ēriks Ingevics, sveicot viesus latviešu saimes saietā.

Turpinājumā viņš iepazīstināja klausītājus ar saieta viesi, nolasot viņa īsu biogrāfiju un apbalvojumus. Viņš teica, ka Rinkēviča vizīte Kanberā ir ievērojams notikums Latvijas – Austrālijas attiecībās. Tā ir pirmā Latvijas Ārlietu ministra viesošanās Austrālijā kopš 1993. gada, kad tā laika Ārlietu ministrs Georgs Andrejevs bija Kanberā.

Savā uzrunā Ārlietu ministrs runāja par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, kas tagad tuvojās beigām. Viņš pieminēja sasniegumus Latvijas prezidentūras laikā, kā arī problēmas, kas vēl nav atrisinātas, piemēram, Grieķijas finanšu krīze un imigrācija, kas saistīta ar patvēruma meklētāju plūdiem no Āfrikas. Viņš runāja arī par notikumiem Ukrainā un to iespaidu Latvijā.

Pēc tam viņš atbildēja uz daudziem jautājumiem. To starpā bija jautājumi par: 1. termiņa uzturēšanās atļaujām Latvijā; 2. obligātu latviešu valodas ievešanu skolās; 3. Latvijas un Austrālijas studentu izmaiņu un iespēju studēt un strādāt gan Austrālijā, gan Latvijā; 4. Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijas pilsoņu sveštautiešu dzīves biedriem; 5. patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā; 6. Baltijas valstu savstarpējo sastrādāšanos attiecībā uz ārpolitiku; 7. Tā saukto čekas maisu atvēršanu.

Ārlietu ministrs šiem jautājumiem atbildēja sava posteņa robežās.

Noslēgumā saieta dalībnieki pakavējās sarunās pie vīna glāzes un uzkodām. Bagātīgs bija uzkodu galds, kā arī neparasti kupls apmeklētāju skaits, aptuveni ap 50 klausītāju, un viņu vidū arī jaunākās paaudzes. Saieta izkārtošanā piedalījās arī citi latviešu saimes locekļi, un Egons Eversons izdeva ārpuskārtas Ziņotāju ar paziņojumu par saietu, un tikšanos ar Ārlietu ministru...

Bez tikšanās ar Kanberas latviešiem, Latvijas delegācijas locekļiem bija formālas vakariņas ceturtdien, 18. jūnijā, ko rīkoja Austrālijas Ārlietu ministra parlamentārais sekretārs Stīvens Čobo (Steven Ciobo). Starp vakariņu viesiem bija arī Kanberas latviešu saimes pārstāvji.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“