Latviešu kredītkooperatīvam Austrālijā – 55

Latviešu kreditkooperatīvs Austrālijā

Palielināt / Enlarge

Pēteris Delvers. FOTO Ilze Nāgela.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Roksija Reitere, Anita Vējiņa. FOTO Ilze Nāgela.

Palielināt / Enlarge

Latviešu kredītkooperatīva Austrālijā jaunās mājas. FOTO Ilze Nāgela.

Palielināt / Enlarge

Latviešu kredītkooperatīva Austrālijā jaunās mājas. FOTO Ilze Nāgela.

Palielināt / Enlarge

Latviešu kredītkooperatīva Austrālijā jaunās mājas. FOTO Ilze Nāgela.

Jau gadiem ilgi Latviešu kredītkooperatīvs Austrālijā (LKA) atradās visiem latviešiem labi zināmā vietā – pašā pilsētas centrā – Lt. Collins ielā, Melburnā. Nu jau labu laiku, turp aizejot, neatradīsit pie ārdurvīm pazīstamo zīmi, kas vēsta, ka te 7. stāvā atrodas Latviešu kredītkooperatīvs. Kā lielākā daļa melburniešu jau zin, tas ir mainījis mājvietu.

Kādā saulainā dienā nolēmām apciemot Latviešu kredītkooperatīvu tā jaunajās telpās Melburnā. Apskatīt vietu, telpas un aprunāties ar tā darbiniekiem; satikām divus no viņiem – Pēteri Delveri un Anitu Vējiņu.

Meklējot pēc norādītās adreses, ēku atradām viegli – tās priekšā aug bērzs.

Ilze Nāgela: Cilvēks, kas dzīvo ārpus Melburnas un kuram ir konts LKA atbrauc uz pilsētu, kur nav divus gadus bijis, aiziet uz vietu, kur bija kredītkooperatīvs, bet tā tur nav... ko darīt? Kā nokļūt šeit?

Pēteris Delvers: Mēs ceram, ka viņi ir izlasījuši to ziņu, ka mēs esam pārcēlušies, un viņi neaizbrauc uz pilsētu, bet atbrauc uz šejieni.

IN: Runājot par satiksmi, kā šeit nokļūt?

PD: Mums Mičama (Mitcham) stacija ir tuvu, no 5-10 minūšu gājiens līdz mums. Ja brauc ar mašīnu, to var novietot biroja ēkas priekšā, kā arī sānielā. Ir divas vilcienu līnijas – Belgreiva (Belgrave) un Lilideila (Lilydale), un abu līniju vilcieni der nokļūšanai līdz Mičamai. Ja brauc ar mašīnu, tad to var novietot mūsu patreizējā biroja ēkas priekšā, kā arī sānielā. Sliktākajā gadījumā Mičamā ir liels mašīnu stāvvietu komplekss, kur var novietot, apmēram, 400 mašīnu. Varbūt dažiem klientiem šis ir nedaudz neērti, bet te jāpiezīmē, ka dažiem klientiem bija neērta nokļūšana arī uz mūsu veco biroju pilsētā.

Bet šinīs dienās gan lielāko tiesu viss notiek elektroniski – vairāk un vairāk ir cilvēku, kas var izkārtot darījumus internetā.

IN: Cik apmēram dienā vidēji jums ir apmeklētāju tagad biroja jaunajās telpās?

PD: Ļoti maz; varbūt skaistā, saulainā dienā vairāk atnāk, bet kad lietus līst, tad jau neviens negrib iet ārā. Ja dienā atnāk 2-3 cilvēki, tad tas ir daudz; ir pat dienas, kad neviens neatnāk.

IN: Bet kādēļ tomēr kredītkooperatīvs nolēma mainīt savu mājvietu no paša pilsētas centra un pārvākties uz šejieni?

PD: Mēs par to domājām, ka mums ekonomiski izdevīgāk ir pārcelties uz šejieni. Tā summa, ko mēs pilsētā maksājām par visiem komunālajiem pakalpojumiem, ir līdzīgi tai, ko mēs maksājam šeit, bet mēs esam pārdevuši mūsu ofisu – 7. stāvu – pilsētā; to naudu varam noguldīt un dabūt procentus no noguldījuma. Tas mums palīdz palielināt mūsu peļņu un dod iespējas, ka vairāk varam pakalpot mūsu kooperatīva biedriem.

IN: Kurš gads šis ir jau LKA?

PD: Iesākām darbību 1960. gadā; tātad – šis ir jau 55. gads.

IN: Cik biedru patreiz ir LKA?

PD: Uz 2014. gada 30. jūniju bija 953 biedru, bet šis skaits krītas; daži aiziet mūžībā un eventuāli mums ir cilvēki, kuriem ir pajas, bet viņi nelieto; izdomā, ka viņiem nav vērts, un tikai tās pajas stāv. Tie, kas regulāri lieto, tie mums varbūt nav tik daudz. Lielāko tiesu ir kāds konts, daži, kam ir termiņa noguldījums, kur viņi noliek naudu un tikai vienreiz pa gadu pakustina.

IN: Vai daudz ir termiņa noguldījumi LKA?

Anita Vējiņa: Jā, diezgan daudz, un noguldījumi ir dažādi – gan lielākas, gan mazākas summas.

IN: Kas ir tās parastās lietas – noguldījums, termiņa noguldījums, aizdevums... varbūt kaut kas jauns no pakalpojumiem ir parādījies?

PD: Jauns nav, bet sakarā ar to, ka mēs esam pārcēlušies, mēs saprotam, ka dažiem cilvēkiem varbūt ir grūtības tikt. Piemēram, viena kliente piezvanīja un prasīja, kā viņa varētu noguldīt naudu, ja mēs tagad esam Mičamā, un viņai bija ērti, kad bijām pilsētā, jo viņa tuvu pie pilsētas dzīvo. Mēs ieteicām, ka viņa var izmantot sev tuvāko esošo Westpac banku un caur to iemaksāt naudu mūsu kontā. Daži cilvēki ir šo izmantojuši.

IN: LKA ir konts Westpac bankā?

PD: Mums ir viens izkārtojums caur Westpac banku, ka viņi pieņem noguldījumus priekš mums, un tad viņi tālāk ziņo mums, kas ir iemaksājis.

IN: Vai šādā veidā iemaksājot, pa vidu pazaudē kādu summu no naudas?

PD: Nē. Vienu laiku mums bija, ka sākām prasīt nodevas – $1 par katru iemaksu, bet sakarā ar to, ka mēs pārvācāmies, mēs domājām, ka tas nebūtu pareizi, ja mēs turpinām to. Bet tā kā tā cilvēki var atsūtīt pa pastu maksājumus un mēs varam tos iekasēt.

IN: Cita rakstura jautājums – kā Jums patīk šeit?

PD: Ir patīkami. Varētu jau teikt: darbs ir darbs, bet te patiešām ir patīkami: lieli logi, gaišas telpas. No personīgā viedokļa man ir izdevīgi ar mašīnu šeit ierasties, tikai kāds 20 minūšu brauciens; arī kolēģei Anitai ir tuvu; mums te ir ērti, kur novietot mašīnas un nav jāuztraucas par vilcieniem, bet tas ir tikai no personīgā viedokļa. Kolēģei Guntai mazliet garāks brauciens.

IN: Un kā Tev te patīk, vaicāju Anitai Vējiņai?

Anita Vējiņa: Man ļoti patīk; te ir ļoti ērta un skaista vieta. Arī klientiem te ir ērti nokļūt; ar kājām var atnākt, jo esam tuvu pie stacijas. Vairāki klienti ir ļoti priecīgi, ka esam te pārvākušies, jo viņiem nav jācīnās ar mašīnu pilsētā. Arī nokļūšana mūsu stāvā ir ar ērtu liftu. Telpas te ir ļoti gaišas un ērtas; ir patīkami ienākt.

Jā, un vēl gribēju piebilst par publisko transportu uz šejieni; ne tikai ar vilciens, te nāk arī autobuss no pilsētas.

IN: Ko Jūs vēlētos pastāstīt lasītājiem – atgādināt esošajiem un iepazīstināt potenciālos kredītkooperatīva biedrus?

PD: Vēlētos atgādināt, ka mūsu kredītkooperatīva biedri var saņemt debetkartes un var ar tām izņemt naudu no ATM, kā arī ārzemēs tās smuki var lietot. Pats arī tagad esmu lietojis vairākkārt, un tas labi strādā. Vēl jāpiebilst, ja naudu izņem no citas bankas, tad tās bankas ietur savu nodevu, bet ja ņem no Westpac bankas, tad nāk mūsu – kredītkooperatīva nodeva. Par brīvu mēs dodam 4 ATM – izņemt naudu no sienas un 8 – norēķināties, iepērkoties veikalos. Tātad – kopā 12 reizes mēnesī par brīvu – bez nekādas maksas var šo debetkarti izmantot. Šis pats attiecas arī uz debetkartes lietošanu ārzemēs, nav nekas ekstrā jāpiemaksā. Vienīgais cits varbūt, ka var izkārtot debetus un kredītus, kā savus maksājumus, savas algas, dividendes un visādus citus maksājumus, kas klientam nāk, var iemaksāt kooperatīvā, un var savus rēķinus samaksāt tā, ka tas automātiski iziet no kooperatīva konta. Mums ir daudz klientu, kas to izmanto.

IN: Kādas atsauksmes Tu saņem no kooperatīva biedriem?

AV: Interesanti, ka tiek novērtēta iespēja mums piezvanīt, ar mums ērti sarunāties un dabūt viņus interesējošo informāciju bez garas izskaidrošanas. (Tas nebūt nav tik vienkārši izdarāms ar lielajām bankām, tur tu nedabūsi tādu apkalpošanu.) Pirmkārt, cilvēki lielākoties it labi pazīstami, otrkārt, mēs lietojam paroles, un mums atsūtot e-pastu ar paroli, kas mums ir reģistrēta, un tad nav nepieciešams paraksts, lai saņemtu informāciju. Ar e-pastu varam aizsūtīt konta stāvokļa norakstus, ko ļoti daudzi no mūsu latviešu klientiem to izmanto. Kaut arī tīmeklī nevar apskatīties, bet mēs varam ar e-pastu tūdaļ nosūtīt jautāto informāciju, un klienti var sekot sava konta darbībai.

IN: Kā ir ar aizdevumiem, ar iespēju aizņemties naudu?

PD: Mums ir dažādi aizdevumi. Ja pērc māju vai ja ņem kādu ilgtermiņa aizdevumu (pērk mašīnu utt.), tad mēs aizdodam uz ilgāku laiku. Pirmajā gadā ir noteikts 3,59%, kas ir nodrošināts ar obligāciju, un pēc tā pirmā gada aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas patreiz ir 5,40%

IN: Piemēram šāds gadījums – jauns students mācās un vēlētos aizņemties $20 000, lai iegādātos mācībām nepieciešamo, mācību samaksai... utt.; vai jūs aizdot viņam šo naudu?

PD: Mums ir tāds speciāls studentu aizdevums, kas viņiem pirmos pāris gadus nav jāatmaksā, bet pēc tam. Tā doma ir, ka kamēr viņi studē, viņiem nav līdzekļu, bet pēc 2-3 gadiem sāk strādāt un var atmaksāt.

IN: Vai šo aizdevumu studenti izmanto?

PD: Maz kāds to izmanto, ir parasti personīgie aizdevumi. Bet atgriežoties pa Tava jautājuma; ja vēlētos aizņemties $20 000, tad mēs skatītos pēc kāda nodrošinājuma, kādu obligāciju, kādu īpašumu utt. Bet atkarīgs arī no tā, cik mēs labi zinām to cilvēku, kādas saistības un darīšanas ir bijušas līdz šim.

IN: Bet, ja nav tik liela summa; ja vienkārši kāds kooperatīva biedrs ienāk un saka – vai es varētu tagad uzreiz aizņemties $ 5000?

PD: Mēs skatāmies tā cilvēka iespējas atmaksāt, kāds viņam ir darbs utt. Katrs gadījums iespējams būs savādāks, bet tāda iespēja pastāv. Ir daudz un dažādas iespējas, piemēram, bridging finance, kad piemēram pērk jaunu māju, bet vecā vēl nav pārdota, tad varam aizdot uz īsāku brīdi – 2-3 mēnešiem. Bet mēs varam arī savādāk, ja paraksta obligāciju, saņemam titulu un tad mēs to turam; un ja tas cilvēks pēkšņi neatmaksā aizņēmumu, tad mēs to reģistrētu. Tas ir bāziski, bet katrs aizdevums ir savādāks; mēs katrreiz esam ar mieru runāt ar cilvēkiem un apskatīties situāciju. Visiem nevaram palīdzēt, jo dažreiz situācija to neatļauj. Svarīgi ir, vai cilvēki var atļauties to atmaksu un kā ir ar to nodrošinājumu. Tā kā mēs naudu saņemam no latviešu sabiedrības, mums jāskatās, ka tā nauda ir aizdota tādā veidā, ka nepazūd.

IN: Vai daudz ir termiņa noguldījumi LKA?

AV: Jā, diezgan daudz, un noguldījumi ir dažādi – gan lielākas, gan mazākas summas.

IN: Vai jums ir bijuši kādi zaudējumi pa visiem šiem 54 gadiem? Kāds neatdots aizdevums?

PD: Ir gan; mums ir veseli $10 tūkstoši norakstīti. Interesanti, ka mums kādreiz zvana kredītu piedzinēji un kad dzird, ka mums 50+ gados ir bijuši šādi zaudējumi, viņi saka – jums nav vajadzīga mūsu palīdzība. Mums ir drošība, bet likmes ir zemākas, turpretim bankām kredītkartes un personīgie aizdevumi – viņiem ir daudz lielāki procenti, bet brīžiem viņi arī to naudu zaudē. Turpinot cilvēkam aizdot, palielinot kredītkartes limitu, un pēkšņi tas cilvēks vairs nevar samaksāt. Tā ir, ja banka sūta cilvēkiem vēstuli, ar piedāvājumu palielināt bilanci, cilvēks ir uz brīdi priecīgs.

IN: Kā LKA patreiz salīdzinās ar Austrālijas bankām?

PD: Mainīgā likme mums ir apmēram turpat; patreiz mums ir zemāk nekā dažām bankām. Piemēram: 5,38% piedāvā ANZ, 5,43% piedāvā NAB banka, 5,45% Commonwealth Bank of Australia un 5,48% Westpac banka. Mēs esam līdzīgi, bet kas mums ir savādāk – mums nav nodevas par to, ka ir aizdevums; citas bankas par aizdevumu prasa $8-10 mēnesī, tas ir, ko mēs neprasām. Un šī ir summa, kas nemainās, vienalga, vai likmes iet un augšu, vai krīt.

Vēl varētu pieminēt Saulrieta aizdevums (Sunset loan), ko angliski sauc arī par Reverse Mortgage. Mēs vai nu izmaksājam vienu lielāku summu, vai arī regulāri tiek saņemtas nelielākas summas ērtākai dzīvošanai.

IN: Vai šo pakalpojumu izmanto cilvēki?

PD: Jā, mums tādi klienti. Mums ir tāda iespēja viņiem izkārtot, ka vai nu izmaksā vienu lielāku summu, vai arī regulāri saņem summas ērtākai dzīvošanai.

IN: Kāda varētu būt palīdzība no LKA, ja kooperatīva biedrs nolēmis iegādāties māju Melburnas Latviešu ciemā?

PD: Tas ir atkarīgs no katra individuālā stāvokļa.

IN: Ko darīt, ja pārdodot esošo māju, tomēr pietrūkst, lai iegādātos māju Ciemā?

PD: Tad ir problēmas, bet kā jau minēju, katrs gadījums ir individuāls. Mēs esam aizdevuši uz to māju iegādi, bet mums jāskatās uz māju vērtību. Piemēra pēc, māja tiek nopirkta par $ 300 000, bet katru gadu tiek atskaitīta uzturēšanas summa; tad mums jāskatās uz to vērtību, kas ir bez šīs summas gadā, pāri par 25% nāk nost no tās vērtības. Ja māja nopirkta par $300 000, tad patiesībā tās vērtība ir $250 000 pēc desmit gadiem. Vēl ir iespēja izkārtot ar Ciemu, ka vienu īpašumu īrē, t.i., Ciems nopērk vienu īpašumu un izīrē. Viņiem pašlaik pieder daži īpašumi, ko viņi izīrē. Tā, ka tā arī ir iespēja, ja kāds ir situācijā, kad nav pietiekami līdzekļu īpašumu iegādāties. Bet šis būtu atkal tāds speciāls gadījums, to nevar piemērot visiem. Katram ir savādāks stāvoklis, jāskatās uz apstākļiem, bet jau vienmēr, ņemot tos vērā, var mēģināt rast pozitīvu risinājumu. Ja arī nav viegla atbilde, lietas var pārrunāt. Protams, kā jau minēju, LKA ir ar mieru palīdzēt ar tā saucamo bridging finance īstermiņa aizdevumu laikā, kad kamēr esošā māja vēl nav pārdota, bet jāiegādājas māju Ciemā.

IN: Vai ir kāda informācija, ar ko vēlētos vēl dalīties?

AV: Jā, piemēram, pensionāra Savings Account ir čeku grāmatiņa, un viņiem par čekiem nav jāmaksā. Mēs atzīstam, ka pensionāriem ir šī vajadzība, un daudzi ir pieraduši pie čekiem.

IN: Paldies par sarunu, Anit un Pēter!

Atgādināšu, ka kredītkooperatīva jaunā adrese ir: Suite 3, 329 Mitcham Rd, Mitcham, VIC 3132; tālrunis 98733044; e-pasta adrese lacc@­latviancredit.com.au.

Un ja pirmo reizi dodaties turp, atcerieties – ēkas priekšā aug bērzs.

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“