Skolēnu ēdienkartē Latvijā:

Lietuviešu uzņēmums Kretingos maistas, kas ēdina bērnus 24 Latvijas izglītības iestādēs, pusdienu maltītes gatavojis no bojātiem dārzeņiem, izmantojis garšvielas, kas satur sāli un garšas pastiprinātājus, kā arī gaļas ēdienu gatavošanai izmantojis galvenokārt saldētu vistas gaļu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Tas noticis, neraugoties uz to, ka valsts jau gadiem noteikusi, cik uzturvielām bagātai jābūt skolēnu ēdienkartei, kā arī to, kas tajā noteikti nedrīkst būt.

Daļā Siguldas vispārējās izglītības iestāžu jau piekto gadu maltītes nodrošina lietuviešu uzņēmums Kretingos maistas. Tas ēdina skolēnus arī citviet Latvijā. Šajā mācību gadā vien Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori veikuši jau 53 pārbaudes Kretingos maistas ēdnīcās. Vairāk nekā 75% gadījumu konstatēti pārkāpumi. Tostarp atklājies fakts, ka vienu un to pašu ēdienu pasniedz divreiz. „Salātus, ko neapēd vienas maiņas skolēni, pēc tam papildinot, liek jau nākamajai maiņai. Tas nav pieļaujami! Viennozīmīgi varam teikt, ka skolēni nesaņem to, ko valsts normatīvie akti ir paredzējuši, un to, par ko pašvaldība ēdinātājiem maksā,“ norāda PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

PVD inspektori atklājuši, ka ēdienreizēs, kur jābūt cūkgaļai vai liellopa gaļai, ilgākā laika periodā piegādāta saldēta vistu gaļa. Zivju vietā skolēniem jāēdot zivju pirkstiņi. Sviestu aizstājot ar margarīnu, bet sieru – ar siera izstrādājumiem. Piegādātie dārzeņi ir vienveidīgi, sažuvuši un sabojājušies. Tāpat uzņēmums izmantojot krējumu un pienu ar zemāku tauku saturu nekā noteikts. Turklāt produkti saturot gan aizliegtos garšas pastiprinātājus, gan augu taukus, gan krāsvielas. Pārbaudē secināts, ka salāti, makaroni, zupa un maize esot ievērojami mazākā daudzumā nekā nepieciešams uz noteikto skolēnu skaitu. Līdz ar to bērni apēd mazāk nekā viņiem paredzēts. Taču pašvaldība maksā kā par pilnu porciju.

Skolu vadība atzīst, ka problēmas ar šo lietuviešu ēdinātāju bijušas arī agrāk. „Ļoti daudz ēdienkartē izmantoja grūbas: grūbas zupā, grūbas putrā. Tādi ēdieni, kuri varbūt mazam bērnam nav īpaši ieteicami. Protams, ka grūbās ir kaloritāte un veselīguma ziņā tas nav nekas slikts, bet, ja tas ir par biežu, latviešu bērniem tā nav tik ļoti pierasta lieta – grūbas ēst,“ pieredzēto atstāsta Siguldas pilsētas vidusskolas direktore Ņina Balode (Reģionu alianse).

Ironiski, ka Lietuviešu uzņēmums Kretingos maistas pirms pieciem gadiem uzvarēja Siguldas novada izsludinātajā iepirkumā pēc tam, kad apstrīdēja piedāvājumu, kas bija par trīs santīmiem jeb par četriem eiro centiem lētāks. Toreiz Kretingos maistas pārstāvji norādīja, ka par tik zemu cenu konkurenti pilnvērtīgu maltīti nodrošināt nespēšot. Taču tagad paši par vienu eiro un četriem centiem kompleksajās pusdienās nespēj pagatavot noteiktajām prasībām atbilstošu porciju.

„Cena, ja ir zema, ir grūti arī firmai nodrošināt labu kvalitāti, bet viņi to konkursu paši ir izvēlējušies. No vienas puses es viņus varu saprast, jo firmai, protams, interesē, lai ir produkcija, noiets, peļņa utt., bet tas nedrīkstētu notikt uz bērnu veselības rēķina,“ ir pārliecināts Siguldas 1. pamatskolas direktors Valters Mačs.

Kretingos maistas Latvijas filiāle atrodas mazā telpā vienā no Rīgas biroju centriem. Taču tur de facto uzzina, ka vadība uz vietas neuzturoties, bet sastaptajām darbiniecēm informācijas par dienesta veikto pārbaudi neesot. de facto izdevās sazināties ar uzņēmuma vadītāju Laimu Grigaitieni. Taču viņa norāda, ka apstrīdējuši Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu: „Es nepiekrītu. Viņi tur neko sliktu nav uzrakstījuši. Šobrīd turpinās lieta. Es jums neko nevaru teikt.“

Pārbaudes protokoli liecina, ka šogad pārkāpumi atklājušies arī citās skolās, kur pakalpojumus sniedz Kretingos maistas. Pērn arī mediji Lietuvā aprakstīja atbildīgo dienestu atklātos pārkāpumus Kretingos maistas apkalpotajās ēdnīcās. Skolēni baroti ar nekvalitatīvu ēdienu, produkti uzglabāti neatbilstoši, piemēram, gaļa un piens turēti + 13°C augstā temperatūrā.

Tajā pašā laikā no pārmetumiem nevar izbēgt arī skolu vadība. Tai ir tiesības regulāri pārbaudīt, kas nonāk bērnu pusdienu šķīvjos. „Ja PVD inspektori skolu ēdnīcas apmeklē trīs reizes gadā, tad skolas vadība vai skolas medmāsa to var darīt katru dienu. Konstatējot neatbilstības, par to ziņot PVD. Diemžēl mēs ļoti reti saņemam sūdzības tieši no skolām,“ norāda M. Balodis.

Uzņēmums plānotās ēdienkartes saskaņo ar skolu medmāsām. Taču viens ir tas, kas rakstīts uz papīra, pavisam cits, kas vārās virtuvju katlos. Vairākkārt skolu vadība esot tikusies ar uzņēmuma pārstāvjiem. Uz brīdi nepilnības esot novērstas, bet tad atklājušās jaunas problēmas.

Tajā pašā laikā nomainīt ēdinātāju domei esot sarežģīti. Noslēgtais līgums paredzot, ja Pārtikas un veterinārais dienests konstatē pārkāpumus, Kretingos maistas noteiktā periodā tie jānovēršot. Tikai tad, ja uzņēmums atkārtoti izdara pārkāpumus, kuri netiek novērsti, dome varot šo līgumu lauzt. „Ja mēs lauztu līgumu vienpusēji, iespējams, mums priekšā būtu arī tiesāšanās par to, vai mēs to drīkstam darīt, vai nē. Neskatoties varbūt uz to, ka līgumā šādi punkti ir rakstīti. Tā kā, latviski runājot, tikt vaļā no ne tik kvalitatīva pakalpojuma sniedzēja, kā mēs vēlētos, nemaz nav tik viegli,“ skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa (Reģionu alianse).

Arī līdzīgos gadījumos citviet Latvijā pašvaldības nav bijušas naskas, lai lauztu līgumus ar izglītības iestāžu ēdinātajiem. Piemēram, Ogres novadā pēc tam, kad bērnudārzā vairāk nekā 40 mazuļi saslima ar salmonelozi, domes deputāti nobalsoja pret līguma izbeigšanu.

Latvijas TV raidījums „De facto“
Latvijas Televīzija
Laikrakstam „Latvietis“