Pārmaiņas Aizputes draudzēm

Palielināt / Enlarge

Draudze balso. FOTO Enija Pohomova.

Palielināt / Enlarge

Aizputes baznīcā. FOTO Enija Pohomova.

Šā gada 22. martā Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze pieņēmusi vēsturisku lēmumu: tā savā pilnsapulcē balsojot izteica vēlēšanos pievienoties Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL). No 94 draudzes locekļiem pilnsapulcē piedalījās 52 draudzes locekļi. 27 draudzes locekļi bija pilnvarojuši kādu no 52 draudzes locekļiem pārstāvēt sevi ar rakstisku pilnvaru.

Balsojuma rezultāti par iestāšanos LELBĀL:

Par – 77, Pret – 0, Atturas – 2.

Ko nozīmēs šis balsojums?

Pirmkārt, to, ka mūsu draudze, kas Aizputē darbojas nepārtraukti kopš 16. gadsimta, ir pirmā no vairāk nekā 300 Latvijas luterāņu draudzēm, kura skaidri pasaka, ka vēlas palikt pie sinodālas (demokrātiskas) baznīcas iekārtas.

Otrkārt, to, ka mūsu draudzes pamats ir tas pats, kas citiem luterāņiem visā pasaulē. Mēs sevi saredzam kā tiltu ar baltvāciešiem, kuru saknes mūsu apkaimē ir jūtamas. Mēs esam atvērti un saprotoši pret tiem mūsu tautiešiem, kuri ir spiesti šobrīd dzīvot Anglijā, Vācijā, Dānijā un citur ekonomiskās situācijas dēļ.

Treškārt, to, ka kristības, iesvētības, kas notiek mūsu draudzē, iegūst atzīšanu un pieeju pie dievgalda visās LELB un LELBĀL draudzēs. Pievienojoties LELBĀL, mūsu draudzes locekļiem paveras iespējas ieiet arī anglikāņu baznīcās visā pasaulē. Ar iestāšanos LELBĀL mēs iegūstam draugus (brāļus un māsas) Pasaules Luterāņu federācijā, kura apvieno sevī vairāk par 54 miljoniem ticīgo.

Ceturtkārt, to, ka mūsu draudze laikam ir pirmā luterāņu draudze Latvijas teritorijā, kura pēc valsts neatkarības atgūšanas vēlas atjaunot 1928. gada baznīcas satversmi, līdz ar to atjaunot sinodālo (demokrātisko) baznīcas uzbūvi, kuru pārtrauca PSRS veiktā okupācija 1940. gadā.

Prāvests Klāvs Bērziņš
Laikrakstam „Latvietis“