Latviete dosies uz Galipoli

Palielināt / Enlarge

Karīna Lēmane ar tā laika Viktorijas premjeru Denisu Naptīnu (The Hon Dr Denis Napthine MP).

Pagājušā gada septembrī Viktorijas premjers paziņoja, ka gādās par 80 skolnieku un 14 skolotāju braucienu uz Galipoli Turcijā, lai pārstāvētu Viktoriju 2015. gada 25. aprīļa saullēkta dievkalpojumā pie Anzaka līča. Šogad atzīmēs 100. gadadienu kopš Austrālijas un Jaunzēlandes vienības (Australian and New Zealand Army Corps) tika izsēdinātas Galipoli pussalā Turcijā.

Konkursā par vietu Viktorijas delegācijā pieteicās vairāk nekā 630 skolnieku un 104 skolotāji. Tika izvērtētas kandidātu saites ar savu sabiedrību un Anzaka gara izpratne.

Viena no izvēlētajām skolotājām ir Kambervelas meiteņu ģimnāzijas (Camberwell Girls Grammar School) skolotāja, latviete Karīna Lēmane. Viņa atbild uz jautājumiem:

Kādēļ jūs izlēmāt piedalīties konkursā?

Karina Lēmane: Es esmu pilnīgi apņēmusies veicināt Austrālijas vēstures zināšanas. Iespēja piedalīties Anzaka dienas dievkalpojumu Galipoli bija pārāk vērtīga, lai palaistu šādu izdevību garām. Vai es pieminēju, ka manas dvīņu meitas dzimušas tieši Anzaka dienā?

Ko Jums nozīmē Anzaka simtgade?

KL: Anzaka simtgade ir neiedomājams pagrieziena punkts Austrālijas vēsturē. Kā vēstures skolotāja, es uzskatu, ka studentiem ir nepieciešama izpratne par konflikta šausmām, lai patiesi novērtētu brīvību, mieru un drošību, un visas priekšrocības, ko dod dzīve Austrālijā.

Mūsu studenti dzīvo globālā sabiedrībā, un ir svarīgi, lai viņi iemācītos par mūsu vietu pasaulē un kā mēs to sasniedzām.

Personīgi es domāju, ka nāk par labu parādīt skolniekiem kā vienkārši cilvēki ir pārdzīvojuši likstas un pēc tam mums ir devuši pamācību par drosmi, biedriskumu un centību. Šīs mācības iztur laika pārbaudi.

Kā Jūs jutāties, kad Jums paziņoja, ka esat uzvarējusi konkursā, lai dotos ceļojumā?

KL: Kad to uzzināju, es bija pilnīgi mēma – un man tā nav bieži gadījies.

Ko jūs ceram iegūt no šī ceļojuma?

KL: Lai gūtu dziļāku izpratni par to, ko anzaki pārdzīvoja.

Izlasot aculiecinieku stāstus, ko devuši Galipoli kareivji un medmāsas, es vienmēr prātoju – kā tas izskatījās, ka tas jutās un kā izklausījās. Es gribu iedzīvināt vēsturi, daloties ar manu Galipoli pieredzēto. Es vēlos nodrošināt, ka mūsu anzaku nestos upurus nekad neaizmirsīs.

Vai Anzaka simtgadei ir Jums īpaša nozīme?

KL: Pat ja 100 gadi ir pagājuši, Galipoli kauja nav tāls karš. Anzaku gars ir dzīvs mūsu sirdīs šodien, un ir redzams mūsu vārdos un darbos.

Ko jūs gaidāt visvairāk no ceļojuma?

KL: Es gribu redzēt kaujas lauku, kurš palīdzēja definēt mūsu nāciju. Es gribu redzēt grēdas, ielejas un pludmales, kas izraisīja tik daudz grūtības mūsu zaldātiem, un zināt, ka šis vietas tikpat kā nav mainījušās pēdējo 100 gadu laikā. ■