Anzaka diena

Palielināt / Enlarge

Pastkarte – „Rosīgs skats Galipoli pludmalē“. FOTO www.greatwarphotos.com.

Anzaka (ANZAC) diena Austrālijā un Jaunzēlandē līdzinās Lāčplēša dienai Latvijā. Tā tiek atzīmēta 25. aprīlī, jo šajā datumā 1915. gadā Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (Australian and New Zealand Army Corps), kā daļa no britu karaspēka, tika izsēdināta Turcijas Galipoli pussalā, kur tā uzsāka cīņu ar mērķi – ieņemtu šo teritoriju un tad virzīties tālāk uz Konstantinopoli (ko šodien sauc Istambulu*). Tajā laikā Turcija bija Vācijas sabiedrotais.

Galipoli militārā kampaņa, ko briti militārā vēsturē bieži sauc Dardaneļu operāciju, ilga apmēram 8 mēnešus ar ļoti lieliem zaudējumiem abās pusēs. Turki sekmīgi aizstāvēja savu zemi un britu un Francijas karaspēks beidzot atkāpās. Austrālija kā nācija bija pastāvējusi tikai 14 gadus (Austrālijas dažādu britu kolonijas apvienojās valstu federācijā 1901. gadā.), un šī kampaņa bija Austrālijas karaspēka uguns kristības.

Ar laiku Anzaka dienas nozīme paplašinājās, un tā tagad ir visu Austrālijas karaspēkā dienējušo un kritušo piemiņas un godināšanas diena. Patriotiskais uzviļņojums šajā dienā pārspēj visas citas Austrālijā svinamās dienas. Šogad it īpaša liela interese tiek izrādīta Anzaka dienas atzīmēšanai, jo būs pagājuši tieši 100 gadi kopš pirmie anzaki sāka karot.

Pirmā pasaules kara laikā Austrālijas militāros spēkos dienēja 157 personas, kas bija dzimušas Latvijā. Pēc tautības lielais vairums no viņiem bija latvieši. Cik no šiem bija oriģinālo anzaku starpā, t.i., kas piedalījās Galipoli kampaņā? Pārsteidzoši daudz! Vismaz 28 Latvijas teritorijā dzimuši vīrieši bija šo karotāju rindās. Viņu starpā vismaz 9 tika izsēdināti Galipoli krastā sauszemes cīņu pirmajā dienā, t.i., 25. aprīlī. Cīņas bija sīvas, un vairums šie Latvijas dēli tika ievainoti. Septiņi zaudēja savas dzīvības, krītot kara laukā vai nedaudz vēlāk no kaujas laukā gūtajiem ievainojumiem.

Šie septiņi bija: Jānis Amoliņš (John Amolin – dzim. 6.1.1889. – mir. 23.8.1915.), Arvīds Berķis (Arvid Berkis – dzim. 12.11.1892. – mir. 15.7.1915.), Kārlis Jakobsens (Charles Jacobsen – dzim. 17.12.1882. – mir. 12.5.1916.), Vlas Kozakovšonoks (Vlas Kozakovshonok – dzim. 1894 – mir. 6. vai 9.8.1915.), Teodors Lambahirts (Theodor Lambahirt – dzim. 1894. – mir. 7.8.1915.), Rūdolfs Mālīts (Rudolph Mahlit – dzim. 24.11.1880. – mir. 29.8.1915.) un Arnolds Sanders (Arnold Sander – dzim. 1883. – mir. 27.5.1915.).

Ne bez pamata Austrālijas latvieši bieži lepojās ar to latviešu, kuri ieradās te pēc otrā pasaules kara, panākumiem un devumu šajā valstī. Mazāk ir zināms par agrīno latviešu ieguldījumu, izpelnoties vietu Austrālijas un Latvijas militāro varoņu panteonā. Pieminēsim arī viņus šajā Anzaku dienu!

Aldis L. Putniņš
Laikrakstam „Latvietis“

* Latvijā, laikam pēc krievu valodas paraugu, šo pilsētu sauc Stambula, neskatoties uz to, ka pirmskara Latvijā to sauca Istambulu, kas ir tuvāks tam, kā turki paši apzīmē šo pilsētu (Istanbul).