Pulkveža O. Kalpaka atcere Melburnā

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Piemiņas svētbrīdis Foknera kapos. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Foknera kapos. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanagu namā. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Jānis Kārkliņš Daugavas Vanagu namā. FOTO Ilze Ābele.

Sestdien, 14. martā, DV Melburnas nodaļas O. Kalpaka piemiņas svētbrīdis notika Foknera (Fawkner) kapos pie Baltijas pieminekļa ar DV, Skautu un Gaidu un Latviešu Vidusskolas audzēkņu godasardzi, ko ievadīja mācītājs Dainis Markovskis ar dziesmu:

Pateicībā uzliekam ziedus jūsu velēnām,/ Kā jūs ziedam devuši dzīvību par dzimteni./ Gadu gadi garām ies, prieks un bēdas mitēsies;/ Mīlestība nemitās, tā jūs godam daudzinās.

Piemiņas runā Mācītājs Dainis Markovskis stāstīja par plkv. O. Kalpaka (6.01.1882.g. – 6.03.1919.g.) dzīvi un nopelniem. Par karavīru, kurš vairs nebija tautas vidē, Kalpaks bija izpelnījies ar savu uzņēmību un patriotismu, kad tauta viņu sāka dēvēt par varoni, ko mēs vēl darām šodien. Mācītājs mums atgādināja, ka nedrīkst aizmirst mūsu leģionārus, kuri daudzi deva savu dzīvību kā tikai jaunieši, sargādami savu zemi; mūsu uzdevums būtu stāstīt saviem bērniem, mazbērniem jau no mazām dienām par mūsu varoņiem.

Beidzām ar dziesmu: Tu, kas valdi mūžībā, šodien Tevi dziesmā sveicam,/ Jo mums visiem atmiņā/ Darbi, ko ar Tevi veicām,/ Savu zemi sargājot Daiļu, krāšņu padarot.

Pēc svētbrīža braucām uz DV namu, kur bija karoga ienešana, Dievs, svētī Latviju!, lūgšana un Melburnas priekšnieka Jāņa Kārkliņa uzruna, kas mums stāstīja par O. Kalpaka dzīvi, izglītību, kara skolām.

Pēc Jāņa Kārkliņa runas saņēmām apsveikumu no DV Centrālās Valdes priekšsēža Andreja Mežmaļa ar rakstu par varoni plkv. O. Kalpaku un leģionāriem. Paldies Andrejam Mežmalim!

Svinīgo solījumu deva trīs jaunie Daugavas Vanagi: Ivars Mirovics, Juris Nemīro un Davids Chachs. Atzinības rakstu saņēma Māra Kaziņa. Apsveicām jaunos biedrus un atzinības rakstu saņēmēju.

Sekoja Anitas Hermanes stāstījums par viņas 7 gadu skolotājas darbību Anglijā un Latvijā. Pirmos 2 gadus Anita Hermane strādāja Anglijā kā angļu un divas valodas skolotāja, tad pēc tam 5 gadus Latvijā; visilgāk Ādažu brīva, kur viņa bija 5. klases audzinātāja. Braucot no Anglijas uz Latviju, viņai bija samaksāts ceļš un dzīvoklis. Ādažos viņa strādāja kā valodas un mākslas skolotāja, bija interesanti klausīties un salīdzināt starpību. Latvijā vēl joprojām par bērnu nedarbiem jāzvana vecākiem, un ir daudzas citas atšķirības no Austrālijas skolām.

Noslēgumā visi pakavējamies pie garšīgiem, karstiem pīrāgiem, smalkmaizītēm un dzērieniem.

Paldies par jauki pavadīto pēcpusdienu.

Silvija Kreitāls
Laikrakstam „Latvietis“