Andris Teikmanis – Austrālijā

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Speaker of the Legislative Assembly Hon Telmo Languiller MP, vēstnieks Andris Teikmanis, President of the Legislative Council Hon Bruce Atkinson MLC,  goda konsuls Jānis Dēliņš. FOTO no Jāņa Roberta Dēliņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Pieņemšana Goda konsulātā Melburnā. FOTO Arnis Vējiņš.

Palielināt / Enlarge

Andris Teikmanis (no kreisās) pasniedz atzinības rakstu Goda konsulam Jānim Dēliņam. FOTO Arnis Vējiņš.

Otrdien, 17. martā, Latvijas Goda konsulātā Melburnā, tiekoties ar Andri Teikmani, kurš tikko bija ieradies Austrālijā un savas vizītes sākumā laipni piekrita īsai sarunai.

Ilze Nāgela: Kas ir šīs vizītes iemesli? Kura reize Jums kā Latvijas vēstniekam šī ir Austrālijā?

Andris Teikmanis: Šis faktiski ir tāds ekstrā brauciens, un es ļoti gribu cerēt, ka man izdosies atbraukt vēlreiz tuvāk pie šī gada beigām. Šis brauciens ir saistīts ar Latvijas prezidentūra ES Padomē un prezidentūras programmu Austrālijā, un es noteikti gribēju izmantot prezidentūras laiku, lai pievērstu uzmanību Austrālijas sabiedrībai un Austrālijas valdībai par Latviju. Tādēļ arī tikšanās gan Austrālijas valdībā, gan ir tikšanās Austrālijas Parlamentā.

IN: Šīs Austrālijas vizītes laikā apmeklēsit Melburna, Adelaidi, Pertu un Kanberu; ko katrā no tām Jums paredzēts darīt?

AT: Kanberā, protams, Ārlietu ministrija, Tirdzniecības kamera un Parlaments, Ārlietu komiteja un arī tikšanās ar Kanberas latviešiem. Rīt es braucu uz Adelaidi; Adelaidē pamatā ir Vēstnieku programma; lai tiktos ar tautiešiem, es braukšu otrreiz. Vēstniekiem pēdējā dienā būs izbraukums uz Ķenguru salu (Kangaroo Island), bet, diemžēl, es uz to nepalikšu, jo došos uz Pertu. Līdz ar to vēstnieku izbraukumu vizīte, kurā gribēju palikt ilgāk, saīsinās. Bet es jau sen ļoti gribēju Pertā būt, un labi, ka varēšu tagad to apciemot.

IN: Kaut arī šorīt agri no rīta tikai ielidojāt (IN: Kas lidojis uz Austrāliju, zin, ka tās ir garas un nogurdinošas 24+ stundas), zinu, ka esat jau paspējis pa dienu Melburnā daudz ko veikt.

AT: Jā, šorīt jau bija tikšanās ar laikraksta Herald-Sun žurnālistu, lietuvieti Džonu (John) Masanauskas; viņš jau ir paspējis daļu intervijas nopublicēt. Tikos ar parlamenta spīkeru Telmo Langileru (Telmo Languiller), Melburnas domes priekšsēdētāju Brūsu Atkinsonu (Bruce Atkinson).

IN: Vai Kanberā paredzētas kādas zīmīgas tikšanās?

AT: Ar Džūliju Bišopu tikšos tagad Adelaidē. Kanberā, kā jau minēju, parastā programma – Ārlietu ministrijas vadība utt. Tikšos ar saviem kolēģiem, ar kuriem jau agrāk esmu ticies un labprāt tikšos vēl.

IN: Jūs esat pirmais Latvijas diplomātu pārstāvis, kurš biežāk ir apmeklējis Austrāliju. Vai ir novērota kāda maiņa Austrālijas valdības un iestāžu attieksmē pret Latviju?

AT: Pamazām, tiešām, mainās; attiecības kļūst arvien ciešākas. Aktīvi strādā arī Austrālijas vēstniecība Stokholmā. Un, patiešām, tā atpazīstamība kļūst aizvien lielāka, un ar šiem sakariem arī veidojas nākamie. Piemēram, pagājušo reizi es Brisbanē tikos ar Ārlietu komitejas vadītāju, un toreiz sarunājām, ka būs šī vēstnieku programma martā un būs tikšanās Ārlietu komitejā. Caur kontaktiem jau kaut ko tālāk var attīstīt.

IN: Mazliet garāks jautājums – jautājums par Latvijas drošību. Ir zināms, ka Krievija patreiz izsludinājusi jūras flotei kaujas gatavību. Protams, kā iemesls tiek minētas kaujas apmācības, bet zinot Krievijas darbību Krimā un Ukrainā, nopietns apdraudējums tomēr jāņem vērā.

AT: Krievijā patiešām notiek ļoti daudz militārās mācības visos apgabalos – rietumos, dienvidos un austrumos. Krievija nepārtraukti rīko mācības. Un ne tikai mācības, bet arī sūta savas zemūdenes un kara kuģus un lidmašīnas – iznīcinātājus un bumbvedējus – pāri visai pasaulei. Viņi lido arī tur, kur viņi nelidoja pat aukstā kara gados. Pirmo reizi vēsturē viņi lido pāri Lamanšam (English Channel).

IN: Izaicinājums?

AT: Jā; viņi nekad gar Anglijas robežām nebija lidojuši, un tagad viņi tieši lido. Protams, briti ceļ gaisā savus iznīcinātājus un pavada krievu bumbvedējus.

IN: Apdraudējums?

AT: Tas varbūt nav tiešs apdraudējums, bet tā ir tāda spēku demonstrācija, un 21. gadsimtā ar tādām lietām valsts nu nemēģina demonstrēt šādā veidā. Eiropas valstis viena otrai nemēdz rādīt savu spēku. Krievija būtībā pasludinājusi Eiropas valstis un NATO par saviem pretiniekiem un tā arī uzvedās, ka tie būtu pretinieki nevis partneri. Un tas arī jāņem vērā.

IN: Kā, Jūsuprāt, Austrālija vērtē Latvijas patreizējo drošību? Vai, Jūsuprāt, Latvijas apdraudētība varētu būt arī kā iemesls drošai vai ne arī tik drošai ekonomiskai sadarbībai?

AT: Tas nevar ietekmēt. Es domāju, ka Latvija ir pietiekami droša, tikpat droša kā jebkura NATO valsts. Latvija patreiz ir drošāka nekā jebkad. Un apdraudējums ir vienlīdzīgs kā jebkurai NATO valstij. Tas neietekmē mūsu savstarpējo biznesu ar Austrāliju. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas eksports ir dubultojies uz Austrāliju. Protams, salīdzinoši ar citām valstīm mums ir lielāka tirdzniecība, bet ar Austrāliju tā aug, un es domāju ka tā augs arī uz priekšu. Protams, Austrālija nav kaimiņu valsts, bet tirdzniecības dinamika ir ievērojami pieaugusi.

IN: Vai ir kādas jaunas ziņas Latvijas vēstniecības vai konsulāta atvēršanas Kanberā jautājumā?

AT: Jaunu ziņu nav, bet plāni nav mainījušies; tāpat kā iepriekš, es teiktu, ka pamatoti varam cerēt – pirms 2020. gada mēs to varēsim atvērt. Šogad mēs atvērām vēstniecības Indijā un Emirātos; šogad atvērsim arī Korejā; tad plānā Brazīlija mūs gaida... Plāni mums ir, un kā plānots, tā arī realizējam.

IN: Droši vien visās pilsētās, kuras apmeklēsit, tiksieties ar latviešiem. Ko Jūs gribētu paziņot, novēlēt un par ko informēt latviešus Austrālijā?

AT: Es gribētu aicināt visus latviešus nopietni padomāt, kā Austrālijā latvieši grib sagaidīt Latvijas 100 gadus. Pašiem jau mums tie 100 gadi ir jāsvin. Austrālija ir spēlējusi nozīmīgu lomu Latvijas vēsturē, un Austrālija būtu pelnījusi, lai Latvijas simtgade plaši izskan arī šeit. Un, protams, kas gan to varētu rīkot, ja ne paši latvieši. Ārlietu ministrija ir uzsākusi jau tādu apzināšanas darbu. Arī es labprāt saņemtu no Austrālijas latviešiem, ko viņi domā – kādā veidā varētu iezīmēt Latvijas simtgadi: vai kādu notikumu, vai kultūras projektu, vai piemiņas zīmi, vai ko citu. Mēs arī vēstniecībā likām galvas kopā, aizsūtījām idejas un priekšlikumus pāris lapu garumā uz Rīgu – kas varētu notikt simtgades sakarā, jo Lielbritānija īpašu lomu ir spēlējusi Latvijas vēsturē. Tas, kā mēs svinēsim mūsu valsts 100 gadus, tas no mums pašiem ir atkarīgs. Jo vairāk izdomas bagāti mēs būsim, jo plašāki būs šie svētki – svētki mums un Latvijai par prieku! ■