Diasporas balsis

Palielināt / Enlarge

Tālākā stūrī labajā pusē pretskatā: Uldis Brūns. Pirmais no kreisās: PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis. Trešais no kreisās pie galda: vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts, ceturtais: PBLA pārstāvniecības Latvijā vadītājs Jānis Andersons. FOTO Reinis Inkēns, Saeimas kanceleja.

Pēdējā gadā diasporas jautājumi arvien vairāk sāk parādīties politiskā dienaskārtībā Latvijā. Šie diasporas jautājumi man kā agrākam trimdiniekam interesē, un tādēļ janvāra beigās ierados uz Eiropas Savienības māju Aspazijas bulvārī, lai paklausītos Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētnieces neseno pētījumu Diasporas politiskā pārstāvniecība Latvijā un Eiropas Savienībā: parlamentārā dimensija rezultātus. Starp citu, pētījuma kopsavilkumā bija sekojošais teikums: „Eiropas Parlamenta vēlēšanās sasniegtie līdzdalības rādītāji ilustrē neskaidra balsošanas priekšmeta un vēlētājam neērtas balsošanas procedūras negatīvo ietekmi uz kopējo līdzdalību.“ (Mans izcēlums).

EP vēlēšanās Latvijai nav iecirkņi ārpus Latvijas, kur pilsoņi var tieši balsot, kā notiek Saeimas vēlēšanās. Vēlētājiem jāsūta pases un jāreģistrējas, jāgaida, kad vēlēšanas materiāli tiek atsūtīti, un tad vēlētājiem atkal jāsūt savas balsis par pastu. Pases, kā personas apliecinošu dokumentu, sūtīšana nav daudziem vēlētājiem izdevīgi. Jau ilgāku laiku mani nodarbinājis jautājums, kāpēc vēl joprojām nevar organizēt tiešas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijas pilsoņiem jebkur, kur viņi atrodas. Šis ir svarīgs jautājums no demokrātijas viedokļa. Skaitļi par pilsoņu ārpus Latvijas politisko aktivitāti pēdējās EP vēlēšanās 2014. gada maijā, kad bija atļauta tikai pasta balsošana, un par aktivitāti pēdējās Saeimas vēlēšanās, liecina paši par sevi. EP vēlēšanās – dalība 2370 pilsoņi, Saeimas vēlēšanās – dalība 23 056 pilsoņi. Desmitkārtīgs pilsoņu aktivitātes pieaugums tiešās vēlēšanās savā iecirknī konkrētā mītnes zemē!

Pēdējās Saeimas vēlēšanās 2014. gada oktobrī bija jau 100 iecirkņi ārpus Latvijas – tieši pateicoties ārzemēs mītošo Latvijas Republikas pilsoņu aktivitātei un valstiskai atbildībai. Dzirdēts, ka izmaksas šai lietai varētu būt, kādi 60-70 000 eiro, un reizi 5 gados, kad notiek EP vēlēšanas Latvijas valstij, tas ir jāatļauj, jo tā ir tiešā demokrātija.

Trešdienā, 18. februārī, es, pārstāvot Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) intereses, kopā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvniecības Latvijā vadītāju Jāni Andersonu bijām ielūgti uz Saeimas Ārlietu komisijas sēdi, kurā tika spriests par iepriekš minēto pētījumu. Diskusijas noslēgumā bildu par savu iepriekš minēto ierosinājumu – ka Latvijas valstij jāļauj balsot pilsoņiem tiešās vēlēšanās, arī – ievēlot mūsu pārstāvjus EP. Un šī ierosme tika uzņemta ar atzinību.

Esmu gatavs tad caur saviem kontaktiem likumdevējā šo lietu aktualizēt – jāizstrādā attiecīgi grozījumi vairākos likumos, t.sk., Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. Un laiks tam ir – nākošās EP vēlēšanās tikai 2019. gadā. Ja tas netiek darīts tagad, tad atkal varēsim atskatīties uz EP vēlēšanām un diskutēt par zemo līdzdalību. Veicināsim mūsu diasporas sajūtu, ka arī viņu domas tiek uzklausītas, veidojot politiku visā Eiropā un aiz tās robežām, jo EP un citas Eiropas Savienības institūcijas aktīvi sadarbojas arī ar citām valstīm, t.sk., Austrāliju, Kanādu, ASV.

Vairāk informācijas par pētījumu var atrast: www.diaspora.lu.lv

Uldis Brūns
Laikrakstam „Latvietis“