Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mazs cinītis gāž lielu vezumu

Saimnieciskais Mērsrags

Laikraksts Latvietis Nr. 348, 2015. g. 22. febr.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Mērsraga novada priekšsēdētājs Lauris Karlsons. FOTO Aina Gailīte.

Mērsraga kanāls – izrakts 1842. gadā, lai savienotu Engures ezeru ar jūru. FOTO Aina Gailīte.

Arī šī lielā koka laiva gaida savu rindu restaurācijai laivu un jahtu darbnīcā Baiks Boats. FOTO Aina Gailīte.

Mērsraga ostas Ziemeļu mols. FOTO Aina Gailīte.

1928. gadā būvētais īpašums Mērsraga Bākas ielā 7. FOTO Aina Gailīte.

1928. gadā būvētais īpašums Mērsraga Bākas ielā 7. FOTO Aina Gailīte.

Mērsraga luterāņu baznīca. FOTO Aina Gailīte.

Jūra pie Mērsraga. FOTO Aina Gailīte.

Mērsraga bāka – celta 1875. gadā un pārbūvēta (iebetonēta) pēc I Pasaules kara laika postījumiem 1922. gadā. FOTO Aina Gailīte.

Šoreiz izstaigāju Mērsragu – no pašvaldības priekšsēdētāja kabineta, caur ostu, līdz bākai. Laiks – silti pelēks, ar krāsainu, saules apspīdētu joslu pie apvāršņa jūrā. Satiksme ar Rīgu laba, visi autobusi iet caur Jūrmalu un Mērsragu.

Šoreiz man bija iespēja iepazīties ar Mērsraga novada saimnieku un uzzināt jaunumus, tāpat gūt priekšstatu par vētrainajiem notikumiem pagasta dzīvē pirms dažiem gadiem. 2008. gadā Valsts mēroga novadu reorganizācija apvienoja Roju un Mērsragu vienā novadā, ar pārvaldi Rojā. Jau pirmā gada laikā mērsradznieki saprata, ka šajā situācijā tomēr ir zaudētāji un ar 500 parakstiem aicināja savus deputātus Rojā domāt par izstāšanos no apvienotās pašvaldības. Galu galā, tas arī notika, bet ceļš līdz tam bija piņķerīgs, jo šis bija pirmais šāda veida gadījums – aizliegts nav, bet kā to pareizi izdarīt, tas prasīja laiku: tautas sapulce, publiska apspriešana, balsošana abos pagastos (882 par un 31 pret) un atbilstošas procedūras un dokumenti, līdz gala vārdu teica Saeimā. Mērsradznieki, kas senāk nebaidījās būvēt kuģus tālām jūrām un visos laikos ir bijuši zvejnieki ar savu sīkstumu un noteiktību ir pierādījuši, ka arī maza pašvaldība var pastāvēt, attīstīties, rūpēties par saviem iedzīvotājiem, veiksmīgi realizēt savu biznesu un visu darīt kopīgiem spēkiem tā, kā paši nolemj, jo arī tradīcijām ir liels spēks.

Kā jau pie jūras, Mērsraga novadā tiek attīstīta zvejniecība un zivju apstrāde, ostas tranzītpakalpojumi un mežizstrāde. Un ļoti interesants moments – Mērsragā nav bezdarba, trūkst darba roku! Novada patstāvības iegūšanā/atgūšanā kā karognesējs, jeb labāk teikšu, kā kuģis mērsradzniekus vadīja un aizstāvēja novadnieku ievēlētais domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kuram nav sveša ne zveja, ne kuģošana. Tādēļ kopā ar pārējiem novada deputātiem zin, ko iedzīvotāji vēlas. Viens par visiem, un visi par vienu! Man prieks bija iepazīties ar tik jaunu un enerģisku pagastveci, un ļoti patīkams pārsteigums bija viņa izteikti stingrais rokas spiediens. Lai Mērsrags plaukst un zeļ!

Te nu var teikt, ka ceļojuma oficiālā daļa bija beigusies, un tālāk es ar kompanjonu devos izstaigāt Mērsragu pēc kartes. Centrā nav nekādu arhitektūras šedevru; pieticīgas ēkas, tāpat kā domes un Informācijas biroja jaunais namiņš pie zvejnieku laivas. Protams, pats galvenais ir Mērsraga osta ar diviem moliem (uz Ziemeļu mola var nokļūt, ejot apkārt pa pludmali), pati osta ir slēgta apskatei. Mērsraga osta ierīkota 4 km garā kanāla galā, kas savieno Engures ezeru ar jūru. Vispirms izstaigājām jahtu centru, apskatījām populāro jahtu Palsa, kura sezonā veic braucienus uz Roņu, Sāremā salu un Gotlandi. Lai arī esmu bailīga uz ūdeņiem, apskatot Palsu, nolēmu šovasar apmierināt savu ziņkāri un apskatīt vismaz Roņu salu. Apskatījām vairākas jahtas, kas gaida savu kārtu restaurācijai, un te nu es piedzīvoju pamatīgu pārdzīvojumu: rindā stāv arī jahta Līgo, ar kuru esmu bijusi četros jūras braucienos – kā matrozis, kohs un stūrmanis. Nekādi negribēju pieņemt, ka arī Līgo stāv uz sauszemes; tikai vēlāk, skaitot cik gadu ir pagājis, samierinājos. Varbūt man kādreiz izdosies redzēt šo jahtu atjaunotu un ūdenī.

Tālāk gājām uz molu, jo bijām saņēmuši atļauju to apskatīt. Gar milzīgām papīrmalkas grēdām un skaidu kalniem, aiz kuriem pavērās skats uz diviem vēja ģeneratoriem, šļūcām sīkiem solīšiem, jo zem sniega bija tīrs ledus. Mols pie pašas ugunszīmes bija vienā ledū pēc pēdējās vētras, un zāles stiebri 2 mm diametrā – tagad bija 2 cm diametrā – ļoti iespaidīgs skats. Te mums bija īsta paradīze – jūra, moli, ugunszīmes, ledus, bars lielo gauru, kuras gan iebilda fotografēties un visam pāri svaigu skaidu smarža.

Atpakaļceļā mūs bargu skatu sagaidīja ostas sargs, prasot uzrādīt papīrus, un te nu lieti noderēja mana, laikraksta Latvietis preses karte!

Tālāk, pa šoseju devāmies uz Bākas ielu – tās galā atrodas Mērsraga bāka. Šajā ceļā pirms kapiem uzmanību pievērš 1928. gadā būvēts namīpašums – lepns un pamatīgs, ar saimniecības ēku un virszemes pagrabu ar iemūrētu gada skaitli W 1928 – jūras braucēju pamatīgums.

Tad ceļa kreisajā pusē, jau netālu no jūras, atrodas Mērsraga kapi ar mazu luterāņu koka baznīciņu, kuras tornīša krustā ir uzmeties gailis. Baznīca būvēta 19. gs. beigās, restaurēta 2002. gadā.

Kad ceļš jau pieiet pavisam tuvu jūrai, aplūkojam lepnu rīdzinieku vasarnīcu ar niedru jumtu. Un tad jau klāt skatu tornis netālu no krasta, un no tā baltā bāka redzama kā uz delnas. Ir jau saulrieta laiks, viss kļūst noslēpumains, arī savu laiku nokalpojušās kāda īpašuma akmens mūra ēkas ar saaugušiem sīkiem bērziņiem uz caurā jumta.

Sabildējam bāku no abām žoga pusēm, protams. Paejam gabaliņu gar jūras krastu rieta krāsās. Priecājamies par daudzo akmeņu ledus cepurēm un dažiem nesteidzīgiem gulbju pāriem. Jau krēslā dodamies atpakaļ uz Mērsraga centru un tumsā vēl pafotografējam izgaismoto ostu ar krāsainajiem kuģīšiem.

Un tad jau klāt autobuss, es izkāpju Jūrmalā, bet mans ceļabiedrs aizbrauc uz Rīgu. Interesanti pavadīta diena – noieti vairāki kilometri, visu dienu būts svaigā gaisā, tik daudz redzēts un uzzināts. Vēl jau gan diena bija par īsu, lai paspētu visu apskatīt, tātad būs jāatgriežas.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com