Pēteris Greste godalgots Londonā

Palielināt / Enlarge

Pēteris Greste ar Anglijas Karaliskās televīzijas biedrības (Royal Television Society – RTS) Žūrijas godalgu. FOTO no Grestes ģimenes arhīva.

Palielināt / Enlarge

Pēteris Greste (centrā, zaļā kreklā) ar ģimeni Brisbanē. FOTO no Grestes ģimenes arhīva.

Divas nedēļas pēc atbrīvošanas 1. februārī no ieslodzījuma Ēģiptes cietumā un atgriešanās Austrālijā pie ģimenes, žurnālists Pēteris Greste atkal devās ceļā, lai saņemtu Anglijas Karaliskās televīzijas biedrības (Royal Television Society – RTS) Žūrijas godalgu.⁽¹⁾ To Greste saņēma Londonā, 2015. gada 18. februārī savā un savu Al Džaziras kolēģu – Mohamedu Fahmija (Mohamed Fahmy) un Bahera Mohameda (Baher Mohamed) vārdā.

Karaliskās televīzijas biedrība gadskārtēji atzīst un apbalvo angļu žurnālistu darbību. Godalgas tika pasniegtas 18 kategorijās. Ar žūrijas komisijas lēmumu speciāla godalga tika piešķirta Pēterim un viņa kolēģiem. RTS godalgu komitejas priekšsēdis Stjuarts Purvis (Stuart Purvis) paskaidroja: „2013. gada decembrī pēc prezidenta Mohameda Morsija valdības gāšanas šie trīs Al Džazira žurnālisti tika arestēti un apsūdzēti par viltotu ziņu izplatīšanu un sadarbību ar Musulmaņu brālību. Viņus notiesāja no septiņi līdz desmit gadiem cietumā. Neņemot vērā Ēģiptes neapmierinātību ar Al Džaziras angļu valodas kanāla īpašniekiem Katārā, pierādījums pret žurnālistiem kā terorisma atbalstītājiem vienkārši neeksistēja – tāds arī bija neatkarīgu ekspertu novērtējums. Greste, Fahmijs un Mohameds uzvedās ar lielu godu un drošsirdību šajā neskaidrībā par viņu likteni. Godalgu komiteja arī atzīst visus, kas ir darbojušies žurnālistu labā un vēl turpina darboties, lai atbrīvotu Fahmiju un Mohamedu.“ Grestes kolēģi pārtiesāšanas prāvas pirmā sēdē tika izlaisti no ieslodzījuma pret drošības naudu, bet nedrīkst izbraukt no Ēģiptes. Viņi noskatījās godalgu ceremonijas tiešraidi Kairā.

Saņemot godalgu Londonā, Pēteris Greste teica, ka viņš un viņa kolēģi jūtas ļoti pagodināti. „Man sirds pukst it kā es būtu atskrējis šeit no Kairas. Šī godalga ir mums visiem – ne specifiski mums trijiem, bet plašākā kolektīvā visiem medija darbiniekiem, kas ir atbalstījuši mūs un cīnījušies par mūsu brīvību. Šī godalga ir par vispārējo preses brīvības principu – par tiesībām tautai zināt, kas notiek.“

Pēteris Greste atgriezās Brisbanē ceturtdien, 5. februārī. Lidostā viņu sagaidīja ģimenes loks un, neskatoties uz agro rīta stundu, – plkst. 1.00, liels pulks žurnālistu un atbalstītāju. Nākamajā rītā Pēteri intervēja angļu žurnālists Patriks Kingslijs (Patrick Kingsley), kas ir laikraksta The Guardian žurnālists Kairā un kas apmeklēja visas Pētera prāvas tiesas sēdes.⁽²⁾ Kingslijs atlidoja uz Brisbani kopā ar Pēteri un prasīja: „Pirms dažām stundām Tu izkāpi no lidmašīnas un satiki ģimeni – kā jūties, kas Tev prātā?“ Pēteris atbildēja: „Es esmu totālā sajūsmā! Es vēl lidoju desmit pēdas virs zemes. Tā lieta, kas mani pārsteidz par visu šo piedzīvojumu, ir – cik plaša ir publikas interese mūsu situācijā. Ejot staigāt šorīt, gandrīz katrs otrais cilvēks ar mani sasveicinājās. Un lielais žurnālistu skaits lidostā un arī šodienas preses konferencē bija man neaptverams!“

Vairāk nekā vienu gadu pēc viņa aresta Grestem ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu par to, kas ar viņu notika. Tieši kāpēc viņu arestēja? Kāpēc viņu notiesāja? Un kāpēc viņu atbrīvoja? Šie ir jautājumi, par kuriem Greste vēl nevēlās izteikt minējumus, it sevišķi, kamēr viņa divi kolēģi nav brīvi. Viņš tika aizsūtīts uz Ēģipti tikai uz dažām nedēļām, lai atvietotu citu žurnālistu, kas bija atvaļinājumā. „Mana pieeja šādā situācijā ir tāda pati kā jebkurā vietā, kas ir jauna – ja nepazīsti robežas, ja nepazīsti vietējo politiku, tad jādarbojas piesardzīgi. Es zināju, ka šis bija sarežģīts pārejas periods Ēģiptē, bet nekad nevarēju iedomāties, ka mūs iepīs šajā situācijā tā, kā tas viss notika.“

„Tā diena, kad mums piesprieda sodu, bija visgrūtākā. Es jutos tā, it ka man būtu iebelzts seju. Mēs vienmēr bijām pārliecināti, ka bijām nevainīgi, un kad tiesnesis mūs nosodīja uz septiņiem un desmit gadiem (Baheram), tas bija liels trieciens. Atpakaļ cietuma kamerā mēs saņēmāmies un nolēmām cīnīties. Tev ir jāsaņemas, jāakceptē stāvokli un jārīkojas. Viens, ko esmu sapratis, ir, kad mēs tiekam ielikti šādās sarežģītās situācijas, mēs atrodam sevī neparedzētus spēkus un spējas.“

„Gribu arī izteikt milzīgu pateicību savai ģimenei par viņu neatlaidīgo un dedzīgo atbalstu. Abi mani brāļi ir upurējuši savas ģimenes dzīves un saņēmuši izpratni no saviem darba devējiem, lai brauktu uz Ēģipti vairākas reizes mani atbalstīt un apciemot. Un tāpat mani vecākie ir ziedojuši visu pēdējo gadu, cīnoties par manu brīvību. Šīs kampaņas publiskais atbalsts ir lielā daļa viņu nopelns. Šis piedzīvojums ir saliedējis mūsu ģimeni un izraisījis jaunu cieņu par pirms šim neredzētām spējām gan kā indivīdiem, gan kā ģimenei kopā.“

Brisbanē Pēteris pavadīja pirmās pāris dienas ģimenes lokā un izbaudīja vienkāršus priekus, kurus nebija pieredzējis vairāk nekā gadu. „Skatīšos saulrietus un zvaigznes, sajutīšu smiltis starp kāju pirkstiem. Šī ir bijusi man kā atdzimšana, kas liek novērtēt šos brīnišķīgos momentus un saprast, cik svarīga ir ģimene.“

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“

⁽¹⁾ http://www.rts.org.uk/freed-al-jazeera-journalist-peter-greste-picks-rts-award-him-and-his-two-colleagues-egypt

⁽²⁾ http://www.theguardian.com/media/2015/feb/05/peter-greste-australian-journalist-cairo-egypt-arrest