|
|
Laiks Latvijā: |
Lāčplēša diena Rīgā
Pieminot un godinot
Laikraksts Latvietis Nr. 335, 2014. g. 18. nov.
Aina Gailīte -
Ieteikt draugiem.lv
Rīgas Brāļu kapos. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas Brāļu kapos. No kreisās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Valsts prezidents Andris Bērziņš, ministru prezidentu Laimdota Straujuma. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas Brāļu kapos. No kreisās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas Brāļu kapos. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas Brāļu kapos. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas Brāļu kapos. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas Latviešu biedrības nams Lāčplēša dienā. FOTO Aina Gailīte.
Valsts prezidents Andris Bērziņš un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. FOTO Aina Gailīte.
Militārā parāde pie Rīgas Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis pie Oskara Kalpaka pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas Brāļu kapos vakarā. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas Brāļu kapos vakarā.
Apvienotais koris „Pernigele“ un „Jasmīnas koris“ pie Brīvības pieminekļa. FOTO Gunārs Nāgels.
Lāpu gājiens sasniedzis Rīgas Brīvības pieminekli. FOTO Gunārs Nāgels.
Lāpu gājiens pie Rīgas Brīvības pieminekļa. FOTO Gunārs Nāgels.
Ritvara Jansona uzruna pie Brīvības pieminekļa. FOTO Gunārs Nāgels.
Lāpas pie Brīvības pieminekļa Rīgā. FOTO Gunārs Nāgels.
Anglikāņu baznīca. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas pils. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas pils mūris un svecītes. FOTO Gunārs Nāgels.
Skats uz Latvijas Nacionālo bibliotēku. FOTO Gunārs Nāgels.
Strēlnieku laukums un Latvijas Okupācijas muzejs. FOTO Gunārs Nāgels.
Ugunskuri Strēlnieku laukumā. FOTO Aina Gailīte.
Latvijas Okupācijas muzeja vainags. FOTO Gunārs Nāgels.
Arī šogad devos vērot oficiālos Lāčplēša dienas pasākumus; tie sākās Brāļu kapos ar piemiņas brīdi un ziedu nolikšanu pie Mūžīgās piemiņas uguns. Neparasti silts novembrim, tālumā migliņa rada īpašu gaisotni, liek palēnināt gaitu un rada nelielu satraukumu. Ozoli jau visas lapas nometuši, zaļa tikai zāle un ozolu aleju kāpnes, un flīžu klājuma sūna. Lejā, kapu lauks un Mātes Latvijas tēls miglas ieskauts.
Pa galveno aleju nāk ļaudis, un skolas bērnu pulciņi tek kā skudriņas gar sveču lāpiņām. LR Aizsardzības ministrijas organizētajā pasākumā ir stingra kārtība – visi ieņem savas vietas, skatītāji, Nacionālo bruņoto spēku pūtēju orķestris, Goda sardze pie Mūžīgās uguns, karognesēji un prese, TV. Lejā, lielajā kapu laukā, Mātes Latvijas tēla pakājē, celiņos, taisnās rindās stāv simtiem NBS karavīru, godinot kritušos brīvības cīnītājus. Pa centrālo aleju, aiz kapelāna, nāk oficiālās personas ar vainagiem. Karoga krāsu ziedu vainagus ar nebalināta lina lentām ar uzrakstiem – Kritušo karavīru mūžīgai piemiņai noliek Valsts vadošās amatpersonas: prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un premjere Laimdota Straujuma; tāpat LR NBS vadība, ministri, deputāti, diplomāti un tauta. Kapelāna uzruna, Valsts himna, klusuma brīdis, karognesēji nostājas ar seju pret kapu lauku un noliec karogus, godinot kritušos brīvības cīnītājus, un oficiālā daļa beigusies.
Valsts prezidents dodas aprunāties ar tautu, vēršoties pie jaunākās paaudzes. Mazajiem skolas bērniem būs ko atcerēties. Daudzi apstaigā kapu lauku, noliekot svecītes, sevišķi jau pie NEZINĀMS kapa vietas. Daudzi bariņos fotografējas, jauniešu grupas gida vai skolotāja vadībā izstaigā Brāļu kapu kompleksu, iegūstot informāciju. Es arī pievienojos tādai grupiņai, bija interesanti. Satiku tikai vienu grupiņu krievu jauniešu, no kuriem viens ļoti enerģiski stāstīja par Bermontu, ceru, ka tā nebija vienīgā grupa. Ļaužu straumei līdzi devos uz tramvaju. Man vienkārši palaimējās – skolas bērnu straume vienkārši ierāva līdzi jau pirmajā tramvajā.
Brīvības piemineklis – Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāra parāde, Godasardzes maiņa un ziedu nolikšana. Pie Brīvības pieminekļa uz kāpnēm sastājas Valsts oficiālās personas un diplomāti, gar laukuma malām kompakti, taisnās rindās nostājas karavīri un NBS orķestris. Viss notiek zināmā secībā – Valsts prezidents Andris Bērziņš, LR Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube dodas apsveicināties ar karavīriem, noliek ziedus pie pieminekļa, un prezidents saka uzrunu Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai. Pēc valsts himnas un Godasardzes maiņas karavīri parādes solī aizsoļo gar pieminekli, Valsts oficiālās personas noliek ziedus, šogad, protams, daudz jaunu seju. Kad ziedi nolikti, prezidents dodas aprunāties ar tautu – šoreiz ar bērniem. Pieminēšanas vērta ir vienas fotogrāfijas tapšana – prezidents stāv aiz puisēna ratiņkrēslā, abi sadevuši rokas sveicienā, un tad zēns palūdz kādu iemūžināt šo brīdi ar viņa telefonu.
Skatītāji ar ziediem un svecītēm dodas pie Brīvības pieminekļa, katrs brīdi pastāv noliektu galvu.
Sekoju spožām taurēm un milzīgām bungām – NBS orķestris dodas uz piemiņas brīdi pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa. Šeit viss notiek mazākā mērogā, visi dalībnieki (izņemot pāris civilistu) ir militāristi, arī citu valstu pārstāvji ar ziediem. Kapelāna uzruna, LR Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un ģenerāļa Raimonda Graubes uzrunas, Valsts himna, ziedu nolikšana. Uzrunu domas kodols: lai latviešu karavīram nekad vairs nenāktos atdot dzīvību Latvijā. (Tad nu civilistiem jādomā un jārīkojas, lai nosargātu mieru bez zobena.)
Sāk krēslot, dodos atkal uz Brāļu kapiem. Aiz mūžīgās uguns krāšņi ziedi un svecītes. Viens pēc otra tiek ieslēgti prožektori arī lejā ap kapu kompleksu. Ļaudis nāk un nāk, daudz bērnu, joprojām grupas ar gidiem. Pie Mātes Latvijas tēla svecīšu jūra.
Ļoti aizkustinošs skats – var redzēt, ka jaunieši ir sastrādājušies, viss notiek precīzi: tiek sanestas svecīšu iepakojumu kaudzes, vieni tās atver, citi aizdedzina, nākamie tikpat kā uz paplātes nes aizdegtās svecītes pa celiņiem un noliek gandrīz pie katra kritušā brīvības cīnītāja vārda plāksnītes. Tie ir Nacionālās apvienības jaunieši, kuriem palīdz arī vīri sirmām galvām. Tas ir milzīgs darba apjoms, un tas priecē acis un sirdi, jo tumsā sveču gaismiņas vairojas.
Prožektoru gaismā viss pieņem svešādus apveidus, garas ēnas – tas viss ir ļoti skaisti. Ik pa laikam atskan pazīstamas melodijas pūtēju orķestra priekšnesumā un TV garā roka braukā pār skatītāju galvām. Atskaņojot pirmo skaņdarbu, notika mazs blīkšķis, – sasitot kopā šķīvjus; vienam nolūza rokturis un tas ar troksni nokrita zemē. Es nemaz nezināju, ka šim orķestrim ir solisti dziedātāji. Arī šogad apstaigāju visus četrus Depozitārijus un pie viena ārpusē bija plāksne ar uzrakstu: Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas vieta. Piemiņas vieta izveidota par Austrālijas latviešu Rīgas Brāļu kapu atbalsta fonda ziedojumiem. Fonda organizētājs – Jānis Vējiņš.
Jo tumšāks palika, jo vairāk ļaužu nāca ar svecītēm, un sāka pulcēties arī Lāpu gājiena dalībnieki. Lāpu gājienu no Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim organizē Nacionālās apvienības jauniešu grupa. Arī šogad nolēmu piedalīties. Stundas laikā jānoiet 4,5 km, ievērojot satiksmes noteikumus, pie luksoforiem gaidot zaļo gaismu. Lāpas aizdedzināja pie Mūžīgas piemiņas uguns; maza instruktāža un dodamies ceļā. Šogad neņēmu lāpu, jo tad nevar fotografēt. Temps bija pieklājīgs, gājiens izstiepās garumā, jo krustojumus paspēja šķērsot tikai vairākos piegājienos. Šoreiz gāju pašā sākumā. Visu ceļu ar mums kopā gāja Pašvaldības policisti. Gājienu bez pārrāvumiem varēja redzēt tikai liepu alejā Brīvības ielā. (Mazliet par drošību – jābūt uzmanīgiem, tumsā jāskatās zem kājām, lāpu jātur vertikāli un ļoti jāuzmanās ar bērniem, tiem, kurus nes uzsēdinātus uz pleciem, ...no malas skatoties.)
Pie Brīvības pieminekļa Lāpu gājiena dalībniekus sagaida apvienotais Liepupes koris Pernigele un Jasmīnas koris un Okupācijas muzeja organizēts piemiņas brīdis ar vēsturnieka Ritvara Jansona uzrunu. Tad visi dodamies uz Strēlnieku laukumu, kur ar lāpu karavīru rituālā tiek aizdedzināti trīs milzīgi ugunskuri, un uz skatuves vairākas grupas dzied patriotiskas dziesmas.
Dodos pa 11. novembra krastmalu (slēgta satiksme) uz Rīgas pils pusi. Pārsteidz jauns svētku noformējums – milzīga izmēra režģis ar tautiskiem rakstiem sarkanas un baltas gaismas veidojumā. (Formu nevaru pareizi aprakstīt, jo tumsā nesapratu, bet – iespaidīgi.) Gāju skatīties svecītes, jo biju lasījusi informāciju ar aicinājumu nelikt tās pie pils atjaunotā mūra, bet likt Daugavas pusē. Bet kas tev deva, svecītes bija saliktas un tika liktas gan uz krastmalas režģiem, gan zālienos, gan uz baznīcas mūra, gan cieši pie pils mūra un sastutētas arī pašā mūrī. Biju ļoti pārsteigta, iedomājos varbūt ir bijis kāds cits paziņojums. Piegāju pie jauna pāra... tā un tā, lasīju paziņojumu,... vai ir kādas izmaiņas, ja jūs liekat te – pie mūra. Es neatstāstīšu mūsu sarunu, es biju pati laipnība, jo gribēju uzzināt maksimālu izskaidrojumu šādai rīcībai. Beidzās ar to, ka man atbildēja – ja degs, lai ugunsdzēsēji dzēš. Aizejot es atskatījos un redzēju kā jaunā sieviete ar košļājamās gumijas palīdzību centās pielipināt svecīti pie mūra. Es biju šokā.
Tīri jauki izskatījās divu krāsu svecīšu ornamenti un arī uzraksti, piem., RNDV (Rīgas Natālijas Daudziņas vidusskola) zālienā. Bet cilvēkiem vajag mūri, un arī baznīcas mūra žogs bija apgaismots kā vitrīna.
Visus gadus, kopš Lāčplēša dienā tiek liktas svecītes, mani ir grauzis kāds ķirmis, tas nav labi bojāt mūri. Tās uguntiņas ir skaistas un tradīcija ar tām godināt kritušo brīvības cīnītāju piemiņu ir brīnišķīga. Bet svecīšu ir ļoti daudz un uguns posta. Manas domas: svecītes jāliek arī turpmāk. Rīgas domei jāizveido noteiktas vietas vai vietu, kur var likt svecītes, un tikai tur. Tam jāpieiet radoši, varbūt pat ņemot vērā cilvēku vēlmi likt svecīti augstāk. Gada laikā šo problēmu ir jāatrisina, jo pilsētas saimnieks nedrīkst ar vienu roku restaurēt mūri un ar otru – kūpināt melnu. Varbūt vajag daudz un dikti rādīt bildes, kā izskatās pils mūris, baznīcas mūra žogs, krastmalas režģi un zāliens otrā rītā – 12. novembrī, vienkārši šausmīgi... notecējis parafīns un sakususi plastmasa. Vēlu skaistu un saprātīgu atrisinājumu šai problēmai.
Un pēdējā uguns stihija šai vakarā bija uguns plosts Daugavā un grupa Pērkons uz skatuves Strēlnieku laukumā.
Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
