Porvo vienošanās

Palielināt / Enlarge

Porvo vienošanās parakstīšana. FOTO Jorkas arhibīskaps.

Palielināt / Enlarge

Mācītāja Jāna Jeruma-Grīnberga saņem licenci no Šveices anglikāņu arhidiakona Pēteri Poteru svinīgā dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā Rīgā 30. oktobrī. FOTO Gunārs Nāgels.

Anglikāņu baznīcas Jorkas arhibīskapa rezidencē Bišoptorpā (Bishopthorpe) šī gada 19. septembrī svinīgā dievgalda dievkalpojumā tika parakstīts savstarpējas pilnīgas atzīšanas un ciešas sadarbības līgums starp Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL) un Eiropas anglikāņu, kā arī Skandināvijas un Baltijas luterāņu baznīcām. Pēc Somijas pilsētas Porvo nosauktais vienošanās dokuments visai šo baznīcu savienībai devis vārdu Porvo kopība. Porvo vienošanās dokuments tika pieņemts 1992. gadā, bet Latvijas luterāņu un anglikāņu vienošanās pirmsākumi bijuši jau 30os gados, pirms Otrais pasaules karš šīs sarunas pārtrauca. Sākot ar 1994. gadu Porvo dokumentu parakstījušas visas šīs baznīcas, kā pēdējā Dānijas luterāņu baznīca 2010. gadā, – izņemot mūsu Baznīcu Latvijā.

Kopš 2010. gada LELBĀL un mazā Luterāņu Baznīca Lielbritānijā (LBL) Porvo piedalījās kā observer – novērotāji. Porvo baznīcu prezidējošie bīskapi, no 2013. gada 20.-22. oktobrim tiekoties Rejkjavikā, vienbalsīgi piekrita mūsu abu baznīcu uzņemšanai turpmāk pilntiesīgā lomā, un aizvadītā gadā tās baznīcas, kurās šim solim vajadzēja sinodālu piekrišanu, to arī panāca. Uzņemšanas dokumentus līdz ar mani un LBL bīskapu Martin Lind parakstīja abi Porvo kopienas priekšsēži – Kopenhāgenas luterāņu bīskaps Peter Skov-Jakobsen un Dublinas anglikāņu arhibīskaps Maikls Džeksons (Michael Jackson), kopā ar Norvēġijas prezidējošo bīskapi Helgu Haugland Bīfuglienu (Byfuglien) un mājas tēvu Jorkas arhibīskapu Džonu (John) Sentamu – kā lieciniekiem.

Iepriekšējā vakarā mana kundze Vera izkārtoja baltiešu tikšanos: ar Igaunijas arhibīskapu Andres Poder un māc. Tauno Teder, Lietuvas bīskapu Mindaugas Sabutis un māc. Darius Petkunas un par Eiropas lietām, ieskaitot Baltijas valstis, atbildīgo anglikāņu bīskapu David Hamid un prāvestu Dr. Andri Abakuku ar kundzi Rutu. Diemžēl Jorkā no mūsu Baznīcas Latvijā neviens nepiedalījās, kaut tā joprojām ir novērotāja lomā un arhibīskaps Jānis Vanags LELBĀL uzņemšanu bija atbalstījis.

LELBĀL piederībai Porvo saimei ir ne tikai principiāla, bet arī liela praktiska nozīme – īpaši zemēs ar lielām anglikāņu baznīcām. Piemēram, garīgo darbinieku savstarpējā atzīšanā vai telpu lietošanā. Pirmā pielietošana notiks ar to, ka agrākā bīskape emerita un kopš pārcelšanās uz Latviju atkal LELBĀL mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga tiks ievesta amatā kā Rīgas Anglikāņu draudzes mācītāja jau 30. oktobrī.

Ja arī formāli Porvo kopība attiecas uz Eiropas baznīcām, tad balstoties uz to, arī Austrālijā, Jaunzēlandē vai nupat Kanādā atvērās daudzas durvis. Eiropā to personīgi piedzīvoju Islandes vadošās bīskapes Agnes Sigurdardottir konsekrācijā Rejkjavikā 2012. gada Jāņos, LBL jaunā bīskapa Martin Lind ievešanā Liverpūlā 2014. gada 11. janvārī un Zviedrijas arhibīskapu nomaiņas ceremonijās 2014. gada 14./15. jūnijā Upsalā, kad šajā amatā kā pirmā sieviete stājās līdzšinējā Lundas bīskape Antje Jackelen.

Jauku kopību pieredzēju jau aprīlī, tiekoties Jaunzēlandē ar Kraistčērčas (Christchurch) anglikāņu bīskapi Viktoriju Matjūs (Victoria Matthews), kas savā japāņu arhitekta veidotā kartona pagaidu katedrālē mums aizdeva dievmaizītes un ar kuru, agrāku kanādieti no Toronto, izsmeļoši apspriedāmies arī sekojošā dienā. Starplaikā arī Church of England pieņēmusi lēmumu par labu sieviešu konsekrācijai bīskapes amatā. Mūsu LELBĀL uzticēts no šī gada 27.–30. novembrim Bad Bollā, netālu no Esslingenas, uzņemt Porvo konsultāciju Ethics and Economics, tā tad starptautisku konferenci par ētikas nozīmi saimnieciskā pasaulē.

Pateicos visiem, kas LELBĀL palīdzējuši ievest šajā nozīmīgā baznīcu kopībā, pieminot prāvesta Ringolda Mužika ieguldījumu un Jānas Jērumas-Grīnbergas padomu pēdējos gados. Lai Dievs dod, ka mūsu kopējā liecība būtu Dievam par godu un latviešiem līdz ar visiem ap mums par svētību!

Arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis
Laikrakstam „Latvietis“

Porvo deklarācija

Mēs (Dānijas Baznīca, Anglijas Baznīca, Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Islandes Evaņģēliski luteriskā baznīca, Īrijas Baznīca, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Norvēģijas Baznīca, Skotijas Anglikāņu baznīca, Zviedrijas Baznīca un Velsas Baznīca), pamatojoties uz savu kopīgo priekšstatu par baznīcas būtību un arī par bīskapu amatu baznīcas apustuliskuma kalpošanā, kā tas ir izteikts Porvo kopīgajā paziņojumā, II-IV nodaļās, atzīstam un solām sekojošo:

a.

1. mēs atzīstam viens otra baznīcas par baznīcām, kas pieder Jēzus Kristus vienai svētajai katoliskajai un apustuliskajai baznīcai un patiesi piedalās visas Dieva tautas apustuliskajā misijā;
2. mēs atzīstam, ka visas mūsu baznīcas skaidri sludina Dieva vārdu un pareizi pārvalda Kristības un Vakarēdiena sakramentus;
3. atzīstam, ka visām mūsu baznīcām ir kopīga apustuliskās ticības apliecība;
4.  mēs atzmēsīstam, ka ikvienas mūsu baznīcas ordinētā garīdzniecība ir Dieva dota, Viņa žēlastības līdzeklis, kas ne tikai ir Svētā Gara vadīta, bet arī ir Kristus pilnvarota caur baznīcu, Viņa miesu;
5. mēs atzīstam, ka personiska, koleģiāla un sabiedriska pārraudzība (episcope) dažādi iemiesojas un izpaužas visās mūsu baznīcās apustuliskas dzīves, misijas un kalpošanas nepārtrauktībā;
6.  mēs atzīstam, ka bīskapa amatu augsti vērtē un uztur visās mūsu baznīcās kā redzamu zīmi, kas rāda baznīcas vienību un apustuliskas dzīves, misijas un kalpošanas nepārtrauktību.

b. Mēs uzņemamies:

1. piedalīties kopīgā dzīvē, misijā un kalpošanā, pastāvēt kopīgās lūgšanās un savstarpējās aizlūgšanās un dalīties līdzekļos;
2. ļaut viens otra baznīcu locekļiem saņemt sakramentus un sniegt cita veida pastorālu palīdzību;
3. uzlūkot visu mūsu baznīcu kristītos locekļus kā mūsu pašu baznīcas locekļus;
4.  savstarpēji izdevīgi iesaistīt ārzemju draudzes vietējās baznīcas dzīvē;
5. pieņemt bīskapa, mācītāja vai diakona amatā bīskapa ordinētus cilvēkus jebkurā mūsu baznīcā, lai tie bez otrreizējas ordinācijas varētu kalpot kā garīdznieki tajā baznīcā, kas viņus pieņem pēc uzaicinājuma un saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem;
6.  ieaicināt vienai otras bīskapus piedalīties roku uzlikšanā bīskapu iesvētīšanā, kas kalpo par baznīcas vienības un nepārtrauktības zīmi;
7. izstrādāt diakoniskās kalpošanas kopīgu izpratni;
8. izveidot atbilstošas koleģiālu un konciliāru konsultāciju formas būtiskākos ticības, kārtības, dzīves un darba jautājumos;
9.  rosināt konsultācijas starp mūsu baznīcu pārstāvjiem un sekmēt zināšanu, ideju un informācijas apmaiņu teoloģijas un garīgās aprūpes jautājumos;
10. nodibināt grupu kontaktu uzturēšanai, kas atbalstītu mūsu augošo sadraudzību un saskaņotu šī nolīguma ieviešanu dzīvē. ■