Pikniks parkā pārcelts

Palielināt / Enlarge

No kreisās: L. Kapele, J. Grāvis, B. Krūmiņš, I. Kernich, V. Grass, A. Hale, V. Voitkūne un L. Grass. FOTO Margota Puķīte.

Aprūpētāju darbi vai pienākumi aizņem samērā daudz laika, maz laika atliek sev. Es nodomāju, ka laiks ir pienācis dot iespēju aprūpētājiem tuvāk apskatīt Adelaides pilsētu no vēsturiska viedokļa, jo droši vien vairāki gadi ir pagājuši, kopš viņi to ir darījuši vai pat vispār apjēdz, cik mainījusies Adelaide pa šiem gadiem.

Adelaide atšķiras no citām Austrālijas galvaspilsētām ar to, ka viņa ir plānota pirms iebraucēji ieradās no Anglijas. Pulkvedis Laits (Colonel Light) bija atbildīgais mērnieks, kas nosprauda pilsētas centru un robežu vienu kvadrātjūdzi ar zaļo joslu ārpus robežas. Šī zaļā josla ap pilsētu bija domāta kā izklaides vieta pilsētas iedzīvotājiem, kuri galvenokārt bija strādnieki, kas dzīvoja nelielās mājiņās bez dārza vai pagalma. Strādnieku ģimenes arī bija lielas ar daudz bērniem, un nebija vietas, kur bērniem rotaļāties. Šāda plānota zaļā josla bija ļoti svarīga šīm ģimenēm, jo šeit tuvu pie mājām bija droša vieta, kur bērni varēja droši dzīvot ārā pa svaigu gaisu. Nedēļas nogalēs ģimenes arī atpūtās zem kupliem kokiem un izbaudīt svaigu gaisu pēc nostrādātas nedēļas. 1920. g. pat uzcēla ēku Dienvidterasē (South Terrace), kurā bija ierīkotas labierīcības un rotaļlaukums. Arī bija pārvaldnieks, kas piezīmēja bērnu skaitu, kas apmeklēja šo laukumu. Caurmērā vienā mēnesī 5 000 bērnu apmeklēja rotaļlaukumu. Vietas arī bija govīm un zirgiem. Šodien šī josla ir izmantota sportam.

Adelaide ir viena no tām pilsētām, kurai ir samērā zems nokrišņu līmenis, un tāpēc jau 1838. gadā pirmais rezervāts tika būvēts Dienvidterases austrumos, lai piegādātu dzeramu ūdeni Glenelgai. Tagad tikai palicis aizaudzis valnis, un pats rezervāts aizbērts. Šodien, skaistā pavasara rītā, mēs uzkāpām vaļņa augšā, un eikalipti koši dzeltenos ziedos apsedza koši zilās debesis, un putni bez apstājas sveicināja mūs ar savām dziesmām.

Bija izsludināts, ka pikniku baudīsim parkā, bet šodien, 11. septembrī temperatūra bija samērā zema, un Margota visus aizveda uz savām mājām, kur siltumā izbaudījām itāļu gaumē pusdienas, un nevienas nenosala un nesaaukstējās.

Klātesoši tiešām izbaudīja šodienas Adelaidi redzot, kā jaunā slimnīca strauji veidojās virs dzelzceļa vietas, kur vairāki latvieši. kuri strādāja pie Dienvidaustrālijas dzelzceļa, kad iebrauca Adelaidē 1949. gadā, dzīvoja teltīs. Beidzot jaunais futbola stadions un pārbūvēts Viktorijas laukums liecina, ka Adelaide plaukst un zeļ.

Margota Puķīte
Laikrakstam „Latvietis“