Miķeļdienas gadatirgus Doma laukumā

Palielināt / Enlarge

Miķeļdienas gājiens. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Miķeļdienas gājiens. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stikls. FOTO no Ainas Gailītes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Latvijas labumi. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas labumi. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Miķeļdienas gadatirgus Doma laukumā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Miķeļdienas gadatirgus. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas labumi Miķeļdienas gadatirgū. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Miķeļdienas gadatirgus Doma laukumā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Miķeļdienas gadatirgus Doma laukumā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Koka karotes un lāpstiņas. No kreisās: plūme, liepa, ābele un ozols. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Miķeļdienas gadatirgus. FOTO Aina Gailīte.

Šogad Miķeļdienas gadatirgus Rīgas Doma laukumā sanāca sestdien, 27. septembrī.

Bet vispirms, izmetot nelielu līkumu caur Vērmaņdārzu, varēju ar smaidu nolūkoties Latvijas labumu parādes organizētajā pasākumā. Krāsainais un jautrais gājiens apkārt Ministru kabineta kvartālam pievērsa gājēju un braucēju uzmanību.

Pasākumu organizēja Latvijas preču un produktu ražotāji un tirgotāji, teatralizētajā gājienā gāja gan Erenpreisi, gan Latvijā ražotas mēbeles un vannas, tirdzniecības uzņēmumi, kuri lielos apmēros tirgo vietējos produktus. Visi bija smaidīgi, un viss bija krāsains. Vērmaņdārzā uz skatuves latviešu mūzika, uz celiņiem izvietotas preču teltis un dažādas reklāmas. Mans iespaids – labestīgs, izklaidējošs pasākums.

Tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus bija ļoti kupli apmeklēts, un arī tirgotāju bija ļoti daudz. Pie Doma baznīcas skatuve, uz kuras nemitīgi kaut kas notiek; no paša rīta uzstājās bērni. Liekas, nu ko es tur jaunu ieraudzīšu, nez kuro gadu apstaigājot lielo placi. Tomēr ir jaunumi gan sortimentā, gan noformējumā. Ir protams jau klasiskie tirgotāji savās stabilajās vietās.

Viskošākie ir ķirbji – apbrīnojama dažādība. Vislielākā drūzmēšanās pie siera, maizes, kūpinājumu letēm. Jā, individuālo uzņēmēju sietie sieri Latvijā ir ļoti garšīgi un dažādi – gan ķimeņu siers, marlē notecināts, gan nogatavināti sieri ar visādām piedevām (man ļoti garšo ar amoliņa sēklām). Lielie maizes klaipi ar visām kļavu lapām un kaņepju sviests! Strausu olas un gaļas izstrādājumi. Svaiga ābolu un smiltsērkšķu sula. Lieli grozi ar garšaugu buntītēm. Dažādi našķi arī ar sēkliņām. Lielas Gotiņa konfektes, kuras pārsvarā pirka pa vienai. Man gan likās, ka bija pamaz ābolu, varbūt tāpēc, ka tirgoja tikai ar steigu ēdamos.

Par cenām nerunāšu. Droši varu apgalvot, ka bija svaiga keramika, daudz adījumu, pirts cepures arī ar krievu uzrakstiem. Šoreiz man acīs iekrita liela koka karošu lete ar īpatnējas krāsas koku. Izrādījās, ka tā skaistā krāsa ir plūmei, liepa jau kā klasika, ābele ar tumšiem rakstiem un brūnganais ozols – apbrīnojams dabas skaistums, ko cilvēka rokas palīdzējušas atklāt. Daudz dažādu rotu; meitas pie spoguļiem vien stāv.

Skaisti, interesanti un bagātīgi – tā var teikt par šodienu. Jā, pa brīžam vējš ieskrējienā no Daugavas pie Doma ieejas gāza teltis un nesa pa gaisu arī vieglāku preci. Tūristi staigāja ieinteresēti un aizrautīgi fotografēja, tāpat kā es.

Varbūt nākamo ceļojumu uz Latviju vērts ieplānot Miķeļu laikā?

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“