Olimpiādes čempions Melburnā

Palielināt / Enlarge

Ivars Cinkuss XXV latviešu Dziesmu svētkos 2013. gadā. FOTO RTU vīru koris „Gaudeamus“.

Palielināt / Enlarge

Kora „Gaudeamus“ izcīnītā zelta medaļa, godalga un diploms. FOTO RTU vīru koris „Gaudeamus“.

Dzīvojot Austrālijā un lietojot vārdus čempions un Olimpiāde vienā teikumā, domas pirmām kārtām virzās uz sporta spēlēm. Gan ar tikpat sīkstu cīņu, nācija pret nāciju, šoreiz domas jāiegriež citā ceļa virzienā – tās, kas ved uz pasaules kora olimpiādi, kas nupat noslēdzās Latvijā.

Par čempioniem Rīgā tika konkrēti 6 Latvijas kori un to diriģenti no 60, kuri piedalījās Čempiona kategorijā. Viens no tiem ir Rīgas Tehniskās Universitātes vīru koris Gaudeamus, kura diriģents ir Ivars Cinkuss. Sacensībās koris starp citām dziesmām atskaņoja arī J. Vītola Dzīvīte, vienu no latviešu vīru kora repertuāra visgrūtākajām dziesmām.

Kad 13. jūlijā noskatījos uzvarētāju jeb kā to nosauca – Čempionu koncertu, kas tika raidīts no Kongresa nama, Gaudeamus izskanēja pilnā balsī ar Loch Lomond un Mūžu mūžos būs dziesma (V. Kaminskis/J. Vītols). Pirmā bija skotu tautas dziesma un otrā ir kora neoficiālā himna. Koris tās nodziedāja ar izjūtu un daudz muzikālām niansēm. Abām dziesmām kodols bija mīlestība – pret meiteni un pret savu zemi.

Dziesma mūs vieno, un tai ir savs unikāls spēks. Vēsturiski mēs esam dziedoša tauta, tāpat kā mūsu brāļu tautas. Šajā olimpiādē tas tika starptautiski atzīsts, piešķirot baltiešu tautu Dziesmu svētku tradīcijai pirmo Pasaules kora Mieru balvu (World Choir Peace Prize).

Koru olimpiādes laikā, 11. jūlijā, Anglijas avīzes The Guardian žurnālists Toms Serviss (Tom Service) aprakstīja Latvijas dziesmas garu, arī intervējot Ivaru, kurš olimpiādē pielika savu roku arī pie sacensības žūrijas galda. Bija interesanti lasīt žurnālista secinājumu, ka pasaulei vajadzētu skatīties uz Latviju un ņemt to kā paraugu mūzikas izglītībā, kā to var panākt, uzturēt un mīlēt. Ivara domas citu starpā izskanēja, ka dziesma saista cilvēku ar savu zemi. „Koru tradīcija mums attīstījās tikai 19. gadsimta beigās un, protams, tai ir vāciska izcelsme. Tomēr pateicoties tās īpašajai alķīmijai ar latviešu tradicionālo mūziku, mēs šobrīd varam runāt par to, ka koru tradīcija, kas sublimējās Dziesmu svētkos, ir latviskās identitātes kodols.“ (http://www.bbc.co.uk/programmes/b0495ml3)

Ivars ir apciemojis Austrāliju vairākas reizes gan kā diriģents, gan kā arī trešā daļa no folkloras kopas Trio Šmite, Cinkuss, Kārkle. Sadarbošanās ar Ivaru liek izjust viņa sirsnību, palīdzību, enerģiju, viņa spēju iedvesmot pastiepties augstāk, kā arī humoru un mūzikas augstvērtīgu saprašanu.

Pērn gada nogalē Melburnā Ivars vadīja diriģentu kursus, pēc kuriem tika dibināta ALCS (Austrālijas latviešu Cinkusa skola). Vairums no studentiem ir Austrālijas latviešu sabiedrības jaunās paaudzes mūzikas darboņi. Pēc kursiem palika tāds siltums, skatoties un saprotot, ka mūsu kora dziesmu tradīcijai būs gara nākotne. Austrālija būtībā ir tālu no Latvijas, bet dziesmas garā tik tuvu.

Arī šoziem (Melburnā patreiz ir ziema) Ivars iebrauks Melburnā, lai turpinātu vadīt ALCS meistarklases. Mērķis ir izveidot šī gada Austrālijas Latviešu Kultūras dienām Sidnejā Kopkora diriģentiem profesionālu sagatavošanu, kā arī piestrādāt pie jau decembrī iegūtajiem pamatiem un pacelt tos nākošajā līmenī. Kulminācija būs meistarklases sarīkojums Melburnas Latviešu namā svētdien, 10. augustā, plkst. 15.00. Šo iespēju, tāpat kā pirmos kursos, gan diriģentiem, gan sabiedrībai tuvāk iepazīties/darboties/mācīties ar Ivaru ir izveidojusi LJAA Skaņu mākslas nozares vadītāja Anita Andersone.

Ivara vārdiem – Paša mājās uzstāties ir visgrūtākais. Tomēr, noliekot nervus savā vietā, kopīgi sadarbojoties ar pasaules kora olimpiādes čempionu – par šo iespēju varam tik kopīgi uzdziedāt!

Marija Perejma, sadarbībā ar Ivaru Cinkusu
Laikrakstam „Latvietis“