Austrālijas meitenes Rīgā

Palielināt / Enlarge

Lūcija (Lucy) un diriģents Roberts Fokners (Robert Faulkner). FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

„Methodist Ladies’ College Chorale“ Botāniskos dārzos. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un Japānas vēstnieks Latvijā Tošijuki Taga, kurš saņem pateicības rakstu par sadarbību ar LU Botānisko dārzu. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Klausītāji Botāniskos dārzos. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

„Methodist Ladies’ College Chorale“ koris ar diriģentu Robertu Fokneru (Robert Faulkner) Botāniskos dārzos. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

„Methodist Ladies’ College Chorale“ kopā ar kori „Juventus“ Botāniskos dārzos. FOTO Aina Gailīte.

Pasaules koru olimpiāde 2014 Rīgā. Sāku jau mazliet orientēties olimpiādes darba kārtībā, un rodas jau tīri konkrēta interese par kori no Austrālijas, ja reiz tiek ziņots, ka pārstāvēti visi pieci kontinenti, tātad jābūt arī no Austrālijas.

Caur preses centru atrodu visu koru konkursu dalībnieku saraktus, jāmeklē pamatīgi, jo zinu tikai valsts nosaukumu. Atrodu – 10. jūlijā plkst.14.00 Sv. Pētera baznīcā čempionu konkursa kategorijā – sakrālā mūzika ar pavadījumu – meiteņu koris Methodist Ladies' College Chorale, Austrālija (vēlāk uzzinu, ka viņas ir no Pertas).

Laicīgi esmu tur, uzzinu cikos un pa kurām durvīm iet prese, kur norādīta vieta. Pētera baznīcā šis ir pirmais olimpiādes konkurss, viss ir sagatavots, it kā viss paredzēts, bet – te vietējais koris nokavē uz mēģinājumu, te tūristi neievēro uzrakstu, ka jāievēro klusums, te mūsu pašu skatītājas grib ieviest savu kārtību.

Stāvu aiz pēdējās skatītāju rindas celiņam pa vidu, patālu jau ir, tuvplānu nebūs. Meitenes ieraugu ejam pa sānu eju un izstiepjamies garā rindā. Visas smukas, garos melnos svārkos, melnās kurpēs un baltās blūzēs garām piedurknēm ar stāvapkaklīti un bez izgriezuma, visām sapīta franču bize. Meitenes perfekti iederas šajā vietā, un kad viņas pēc žūrijas locekļu vārdu nosaukšanas (ir arī Latvijas pārstāve Agita Ikauniece) sarindojas uz pakāpieniem, redzams, ka balto blūzīšu garums visām kopā veido kā ar lineālu novilktu līniju. Ja par vizuālo noformējumu žūrija nesalika maksimālos punktus, tad nav taisnības virs zemes! (Es gan nezinu, vai par to liek punktus.)

Meitenes dzied skaisti, izjusti, kā jau baznīcā pieklājas. Šķiet, ka pēc pirmās dziesmas viena meitene iznāk no kora rindām un galīgi bāla aiziet. Vēlāk uzzinu, ka vairākas ir apslimušas, arī kakls sāp, pāris guļ viesnīcā. Bet koris eņģeļu balsīs turpina atbildīgo darbu. Pēc pēdējās dziesmas var redzēt, cik labs kontakts ir diriģentam Dr. Robertam Fokneram (Robert Faulkner) ar centīgajām koristēm. Un atkal meitenes viena aiz otras garā rindā (es saskaitīju 55) aiziet. Uznācienam gatavojas nākamās konkursantes.

Es steidzos ārā, lai aprunātos ar meitenēm. Viņas stāv bariņā baznīcas ēnā, daudzām kurpes rokās. Dodos pie brīvprātīgajiem palīgiem, uzzinu, ka koris no Pertas, jautāju diriģentam, vai korī dzied arī kādas latviešu meitenes. Viņš izbrīnījies atbild, ka nē, un tad balstiņa no bariņa viduča angliski saka: Es, mans vectēvs ir latvietis. Diriģenta uzacis pārsteigumā saceļas augstu, augstu. Izrādās, ka Lūcijas (Lucy) viens vectēvs ir latvietis Balodis, bet ģimenē latviski vairs nerunā. Bet galvenais šajā gadījumā ir zināt savas saknes. Parunājamies.

Izrādās, meitenes ir Eiropas turnejā, bijušas Venēcijā un Vīnē, tagad Pasaules koru olimpiāde Rīgā, tādā karstumā nav viegli, daudzas tā arī aiziet līdz autobusam Strēlnieku laukumā, kurpes nesot rokās. Pēc stundas meitenēm jābūt Pārdaugavā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā uz Draudzības koncertu kopā ar Latvijas kori Juventus. Nolemju, ka man arī jāpaskatās, kā tad šogad izskatās Botāniskā dārza tradicionālajā Puķu ballē.

Botāniskā dārza stādījumi pārplānoti līdz nepazīšanai, dīķis izaudzis gandrīz vai par ezeru, gar daudziem celiņiem tirdzniecības teltis ar vietējiem eko ražojumiem, meistardarbnīcas, arī liela telts ar bonsai augu izstādi. Pļaviņā pie Palmu mājas skatuve krāsainā noformējumā; solu rindas pamazām aizņem svētdienīgi un vasarīgi saposušies ļaudis. Koristes sasēžas zālītē, ēnas gan nav. Uz skatuves kāpj runātāji, tiek pasniegti pateicības diplomi par sadarbību un atbalstu vairāku valstu vēstniekiem Latvijā. Man arī pārsteigums – sastopu Latvijas Goda konsulu Melburnā, Austrālijā – Jāni Dēliņu.

Pēc uzrunām dažas dziesmas nodzied Latvijas koris un tad Methodist Ladies' College Chorale koris priecē visus ar savu daudzveidīgo repertuāru, no pilnīgi nedzirdēta stila dziesmām līdz latviešu tautas dziesmas apdarei – Āvu, āvu baltas kājas. Pēc koncerta meitenes basām kājām devās Botāniskā dārza zaļumos, aicinātie viesi uz pikniku ar vīnu, es aizgāju apskatīt pārplānojuma izmaiņas. Būs jāatbrauc pēc pāris nedēļām, kad viss dekoratīvais būs novākts, un dārzā būs klasiskais miers.

Bet meitenes vēl redzēšu konkursa Barbershop koru kategorijā nākamajā vakarā, pēc Siguldas apmeklējuma. Ļoti patīkami dzirdēt viņu jūsmošanu par Latvijas mežiem un Rīgas zaļumu.

Varbūt mums visiem vajadzētu nopietni pacīnīties pret mežu barbarisko izciršanu – lai nebūtu kailcirtes (tas esot bizness – visu naudu jau nesagrābsi).

Vispār esmu zaļa –

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“