Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Šonedēļ visā Rīgā skanēja dziesmas. Pasaules koru olimpiāde sapulcināja korus no visām pasaules malām, ieskaitot divus no Austrālijas – Metodistu lēdiju koledžas kori un ansambļus no Pertas, kā arī Sidnejas Geju un lesbiešu kori. (Tik jājautā, kāpēc World Choir Games latviskā tulkojumā parādās vārds olimpiāde).

Kori pārvietojās dziedādami no vienas vietas uz otru. Parkos dzirdējām koru balss vingrinājumus un mēģinājumus. Notika koncerti, konkursi un apbalvošanas. Balvas bija daudzās kategorijās, un tās ieguva dažādas valstis, arī Austrālija, Latvija, Krievija un sevišķi – Ķīna.

Bija interesanti noklausīties, kā šis mūzikas žanrs tiek izmantots, lai sniegtu atšķirīgu tautu mūziku. Ja latviešu tautas dziesmu aranžējumi klasiskā Jāņa Cimzes stilā ir tas, ko daudzi saprot kā īstās tautas dziesmas, tad līdzīgā veidā Dienvidāfrikas kora dziedātā zulu dziesma paturēja gan elementus no etnogrāfiski oriģinālā zulu dziedājuma, gan elementus no Eiropas koru kultūras.

Gaisotne bija gandrīz kā Dziesmu svētkos – gājiens, Lielkoncerts Mežaparka estrādē. Tikai dalībnieki bija visādās krāsās un runāja visādās valodas. Padomju okupācijas laikos Dziesmu svētkos uzspieda tautu draudzību ar obligātām dziesmām svešvalodās; tagad, brīvā Latvijā, notika īstā, neuzspiestā tautu draudzība.

Kā jau mēdz notikt vasarā, visādi notikumi pulcēja latviešus un Latvijas pārstāvjus no visām pasaules malām. Latvijas Goda konsulu sanāksmē bija ieradušies visi seši Latvijas Goda konsuli Austrālijā. Ja vēstnieki ir Latvijas pavalstnieki, tad Goda konsuli var arī būt tās zemes pavalstnieki, kurā viņi darbojās. Piemēram, nācās runāt ar turcieti – Latvijas Goda konsuli Antālijā.

Piecdesmit latviešu skolotāju no visas pasaules pulcējās Jumurdas muižā netālu no Madonas, kamēr Rīgā Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbībā ar PBLA organizētā konferencē Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2014 vairākās darba grupās pārrunāja latviešu emigrācijas arhīvus un sadarbību izglītības jomā.

Latvijai ir sava vieta pasaulē, un mēs darbojamies pasaules mērogā ar citām tautām un ar mūsu tautu. Neaizmirsīsim, ka mums ir sava valsts ar tādām pašām tiesībām kā citām valstīm. Mūsu ievēlētie pārstāvji Satversmes jaunā preambulā ir piefiksējuši to, ko mums un citiem vajadzēja zināt, bet bieži mēdzam nesaprast.

Kā dzied Prāta vētra: Welcome to My Country.

GN
2014. g. 18. jūlijā