Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No Jāņiem līdz Pēteriem

Jānim Peteram 75

Laikraksts Latvietis Nr. 316, 2014. g. 2. jūlijā
Rudīte Bērziņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Koncerta programmiņa.

Latvijā, Arēnā Rīga, š. g. 28. jūnijā notika koncerts, par kuru bez pārspīlējuma varētu teikt – bija varens; veltīts dzejniekam Jānim Peteram viņa 75.g. jubilejā. Koncerta producents Aigars Dinsbergs paskaidro, ka Peteram dzimšanas diena ir 30. jūnijā, bet koncerts bija jārīko sestdienas vakarā, tātad liktenīga vārdu spēle koncerta nosaukumam – No Jāņiem līdz Pēteriem.

Apmeklētāju skaits bija prāvs, minētu ap 10 000, un skatītāji – dažāda gada gājuma. Koncerts atspoguļoja Jāni Peteru dzīvē, dziesmā, dzejā un mūzikā. Skatuves iekārta un apgaismošana bija vizuāli ļoti iespaidīga. Uz vairākiem ekrāniem nepārtraukti parādījās gan foto atmiņas no Petera bērnības un dzīves līdz šai dienai, gan ainavas no Latvijas dabas un pilsētām, gan no daudziem nozīmīgiem notikumiem Latvijā un tās kultūras dzīvē.

Uz skatuves pa visu koncerta laiku atradās jubilejas koncerta mūziķu grupa. Bija taustiņu instrumenti, ģitāras, perkusijas, vijole, akordeons, saksafoni u.c. Nemaz necentīšos pieminēt visu mākslinieku vārdus, jo tie bija tik ļoti daudz. Bet lai būtu kāda jēga, cik varens šis koncerts bija, uzskaitīšu tikai daļu dalībnieku: Igo, Ance Krauze, Ingus Pētersons, Marija Naumova, Viktors Lapčenoks, Aija Andrejeva, Intars Busulis, Andris Ērglis, Dainis Skutelis, Jānis Paukštello, Rīgas Doma zēnu koris ar diriģentu Mārtiņu Klišānu un Dzeguzīte...

Koncerta otrā daļā bez solistiem piedalījās Jāņa Petera dziesmu koris, kas izveidots speciāli šai jubilejai. Bija vairāk nekā 700 koristu, kuri pārstāvēja 24 korus no 11 Latvijas pilsētām, bet kora diriģents, mums Austrālijā labi pazīstamais, – Ints Teterovskis, kas diriģēja ar sev raksturīgo stilu, izmantojot visu ķermeni! Programmas grāmatiņā diriģents paskaidro, ka ir dzejnieki, kuru vārdi ne tik ļoti iekļaujas mūzikā, bet Jāņa Petera dzeja ir melodiska, labi skan pati par sevi, un dziesmas ar viņa vārdiem vienmēr labi izdodas.

Tika izdziedātas populārākās estrādes un teātra melodijas (to starpā Laternu stundā, Zilā, Vīrietis labākos gados, Grieze, Dvēselīte, Palaid puķīti par dambi, Es sapņoju šorīt par Parīzi, Svētā Latgale, baznīca mana, Zelta dziesma…) un dziesmas, no kora repertuāra ar Petera dzeju. Koncerta pirmā daļā 21 dziesma, otrajā – 21. Lai gan publikai, bez šaubām, patika pirmās daļas dziesmas, koru dziesmām publika aplaudēja ilgi un skaļi. Uzskaitīšu tikai dažas: Sanāciet, sadziediet, Pērļu zvejnieks, Kurzeme, Kā senā dziesmā, Genoveva, Bella Donna, Ai, dundur, dundur un Mēmā dziesma. Nebija pārsteidzoši, ka daudzām dziesmām publika dziedāja līdz, kas arī tika veicināts.

Viesu statusā pie klavierēm dzirdējām Raimondu Paulu, Mārtiņu Braunu un Valdi Zilveri. Protams, tas izraisīja lielu sajūsmu publikā. Koncerta muzikālais dziesmu aranžētājs Jānis Strazdiņš stāsta, ka kopš bērnības klausījies Raimonda Paula plates un dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem, un viņam liekas, ka šis tandēms ir unikāla parādība latviešu mūzikā. Bet ne visām koncerta dziesmām komponists bija Pauls; programmā bija daudz citu izcilu komponistu komponētās dziesmas. Starp dziesmām izskanēja arī Petera dzeja, kas deva koncertam īpašu noskaņu.

Koncerta režisors Valdis Pavlovskis saka: „Jānis Peters ir cilvēks, kas jūt laikmeta elpu, katra laika posma būtiskās norises.“ Raimonds Pauls par jubilāru saka: „Jānis Peters ir īsts latviešu zemnieks labā nozīmē – visa viņa būtība ir Latvijas lauki, kaut kas smagnējs, godīgs, strādīgs.“

Jānis Peters ar savu dzīves biedri Baibu bija klausītāju rindās. Bija ļoti manāms, ka visi mākslinieki, kuri piedalījās jubilejas koncertā, izjuta Jāņa Petera klātbūtni un ar lepnumu un prieku dziedāja viņa dziesmas. Nevarētu iedomāties, ka koncerts nebeigtos ar Manai dzimtenei, un tā tas arī bija, publikai stāvot kājās un aizraujoši dziedot. Kad kopīgi dziedāja un muzicēja visi koncerta dalībnieki un publika, likās, ka jumts pacelsies! Sekoja jubilāra godināšana ar ziediem un dziļi izjusti pateicības vārdi no jubilāra. Noteikti būs koncerta apmeklētāji, kuri pārmestu, ka esmu daudz ko izlaidusi no sava pārskata, bet koncerts ilga četras stundas, un bija neskaitāmi mirkļi, kuri izraisīja sajūsmas zosādu, un par tiem varētu pastāstīt, bet tad sanāktu gandrīz vai grāmata!

Koncerta beigās skatītāju rindās spontāni parādījās simtiem spožu gaismiņu. Pirmo reizi redzēju, ka publika izmanto spilgtās spuldzītes mobilos telefonos, un zāle mirdzēja it kā pilna ar jāņtārpiņiem!

Pārdomas pēc koncertu lika man novērtēt ne tikai nupat noklausīto un izjusto, bet vispār apbrīnot mūsu mazās valsts talantu bagātību. Tagad gaidu 6. jūliju, kad būs koncerts Operas nama priekšā Dzimuši Rīgā, kurā uzstāsies Rīgā dzimušās akadēmiskās mūzikas zvaigznes, tai skaitā Maija Kovaļevska, Inese Galante, Aleksandrs Antoņenko, Laima Jansone, Latvijas Radio koris, koris Latvija, kameransamblis Kremerata Baltica u.c., kā arī īpaši šim projektam izveidotais labāko mūziķu orķestris Andra Pogas vadībā. Koncerts būs kulminācija ciklam Dzimuši Rīgā Rīga 2014 programmas akadēmiskās mūzikas notikumu virknei, kuras ietvaros uzstājas daudzi pasaules slavu guvuši izcili mūziķi, kuru saknes meklējamas Rīgā. Mums ir izcili rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki, komponisti, mūziķi, kori, diriģenti, aktieri, folkloristi... un tauta, kas šo talantu ciena, mīl, novērtē, izjūt un bauda.

Latvijas galvaspilsēta varētu pastāvīgi būt Eiropas kultūras kapitāls, ne tikai 2014. gadā!

Rudīte Bērziņa
Laikrakstam Latvietis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com