|
|
Laiks Latvijā: |
14. jūnija piemiņa Rīgā
Virkne pasākumu visas dienas garumā
Laikraksts Latvietis Nr. 314, 2014. g. 19. jūnijā
Aina Gailīte -
Ieteikt draugiem.lv
Dzintra Geka. FOTO Aina Gailīte.
Sandra Kalniete sniedz uzrunu Melngalvju namā. FOTO Aina Gailīte.
Jevgēņijs Smirnovs, žurnālists no Soļikamskas Krievijā, dala turienes arhīva latviešu lietu ierakstu kopijas. FOTO Aina Gailīte.
Gunārs Nāgels sniedz uzrunu Melngalvju namā. FOTO Aina Gailīte.
Grāmatas „Sibīrijas bērni“ krievu valodas versija. FOTO Aina Gailīte.
Gunārs Nāgels noliek ziedus pie „Bārenītes“ Pils laukumā. FOTO Aina Gailīte.
Piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa Rīgā. FOTO Aina Gailīte.
Piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa Rīgā. FOTO Aina Gailīte.
Piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa Rīgā. FOTO Aina Gailīte.
Piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Prezidents Andris Bērziņš. FOTO Aina Gailīte.
Torņakalna stacijā. FOTO Aina Gailīte.
Torņakalna stacijā. FOTO Aina Gailīte.
Jau pagājuši 73 gadi kopš baigā gada, un visos 14. jūnija piemiņas pasākumos Rīgā izskanēja doma: tas nedrīkst atkārtoties – nekad. No rīta Melngalvju namā uz fonda Sibīrijas bērni rīkoto konferenci 1941. gada 14. jūnija piemiņai, grāmatas Sibīrijas bērni izdevuma krievu valodā atvēršanu un uz brokastu kafiju pie prezidenta pulcējās vairāki simti kādreizējo izsūtīto un arī paši Sibīrijas bērni.
Konferenci atklāja un vadīja kinorežisore Dzintra Geka, fonda Sibīrijas bērni vadītāja. Latvijas valsts himnu dziedāja Rīgas 45. vidusskolas meiteņu ansamblis kopā ar konferences dalībniekiem.
Dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, mācītājs Guntis Kalme, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, vēsturnieks Ainārs Bambals, fonda Sibīrijas bērni dibinātājs Gunārs Toms, Ventspils pilsētas domes deputāte Ilze Buņķe, Latvijas Okupācijas muzeja direktores vietnieks Gunārs Nāgels, Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais un citi.
Jevgēņijs Smirnovs, žurnālists no Soļikamskas Krievijā, stāstīja par turienes arhīva latviešu lietu ierakstu kopijas, kuras viņš bija paspējis iegūt, un kuras konferencē dalīja klātesošajiem represētajiem un to radiniekiem.
Uzrunas teica cilvēki, kas dažādā veidā ir saskārušies ar šo nežēlīgo vardarbību, un katram kādu brīdi aizlūza balss.
Grāmatas Sibīrijas bērni izdošanu bija atbalstījuši LR Kultūras ministrija, VKKF, RD Izglītības, kultūras un sporta departaments Kultūras pārvalde, Talsu tipogrāfija, Latvijas Republikas Vēstniecība Krievijā, SIA Lāči, SIA Sabiedrība Mārupe, Latvijas Politiski Represēto Apvienība, Latvijas Okupācijas muzejs, Jēkabpils, Liepājas, Ventspils un Daugavpils pilsētas doms, Babītes, Jelgavas, Grobiņas, Ķekavas, Preiļu, Rēzeknes, Tukuma, Aizkraukles, Alojas, Amatas, Apes, Baltinavas, Bauskas, Beverīnas, Brocēnu, Burtnieku, Carnikavas, Cesvaines, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Kocēnu, Krāslavas, Krustpils, Līvānu, Lubānas, Mālpils, Mazsalacas, Naukšēnu, Nīcas, Olaines, Pļaviņu, Rucavas, Rūjienas, Sējas, Skrundas, Strenču, Vaiņodes, Valkas, Varakļānu un Zilupes novadu domes, kā arī privātie ziedotāji.
Pēc konferences gandrīz ikvienam vajadzēja izšķirties kur doties tālāk – nolikt ziedus pie Bārenītes Pils laukumā vai pie Brīvības pieminekļa, doties noskatīties dokumentālās filmas Kur palika tēvi? pirmizrāde kinoteātrī K-Suns vai uz piemiņas brīdi Torņakalna stacijā, vai pēcpusdienā, turpat Melngalvju namā noklausīties Latvijas Radio kora Koncertu aizvestajiem, jo jāizvērtē spēkus katram solim.
Pie Bārenītes ziedus nolika bez organizēta gājiena un runām.
Pie Brīvības pieminekļa kā parasti viss notika pēc protokola: goda sardzes maiņa, Bruņoto spēku pūtēju orķestra uznāciens, uzrunas teica Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais un Valsts prezidents Andris Bērziņš, ziedus vispirms nolika valsts amatpersonas un diplomāti, bet represēto pulciņš gaidīja... kurus tad te piemin un godina, kāpēc nevar šajā dienā izmainīt protokolu aiz cieņas pret represētajiem, kuru paliek arvien mazāk.
Toties Torņakalnā šogad valsts himna kora izpildījumā skanēja lejā pie izsūtījuma vietu piemiņas akmeņiem. Runāja Represēto apvienības vīri un Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, kurš pastāstīja, ka arī viņa mamma 11 gadu vecumā kopā ar vecomāti tika izvestas uz Krievijas plašajām ārēm pretī darbam, badam un nāvei. Šķiet, ka vēlāk ikviens uzkāpa arī vagoniņā, kurā šogad (glābjoties no lietus) jauna meitene spēlēja kokli; ieviestās izmaiņas iepriecināja.
Aina Gailīte un GN
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
