|
|
Laiks Latvijā: |
ALB jubileja – greznas svinības
Piedalās Rīgas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs
Laikraksts Latvietis Nr. 311, 2014. g. 30. maijā
Gunta R. -
Ieteikt draugiem.lv
Adelaides Latviešu biedrību
Astra Kronīte un Guntis Gailītis. FOTO Pēteris Strazds.
Guntis Gailītis. FOTO Pēteris Strazds.
No kreisās: Bruno Krūmiņš, Gunārs Bērzzariņš. FOTO Pēteris Strazds.
Adelaides Latviešu biedrības jubilejas svinības. FOTO Pēteris Strazds.
Dejotāji. FOTO Pēteris Strazds.
No kreisās: Ēriks Ingevics no Kanberas, Bruno Krūmiņš. FOTO Pēteris Strazds.
Rasma Celma no Melburnas un Bruno Krūmiņš. FOTO Pēteris Strazds.
Jānis Čečiņš no Sidnejas un Bruno Krūmiņš. FOTO Pēteris Strazds.
Daugavas Vanagu dāvana. No kreisās: Regīna Berķe, Imants Kronītis, Bruno Krūmiņš. FOTO Pēteris Strazds.
No kreisās: Ivars Ozols, Ilga Vēvere, Bruno Krūmiņš. FOTO Pēteris Strazds.
No kreisās: Elīna Rikarde, Valdis Jaudzems, Bruno Krūmiņš. FOTO Pēteris Strazds.
Skolas dāvana: No kreisās: Dace Treija, Iveta Leitase, Bruno Krūmiņš. FOTO Pēteris Strazds.
ALB jauktais koris „Dziesmu laiva“. FOTO Pēteris Strazds.
RLB valdes priekšsēdis Guntis Gailītis (no kreisās) un ALB valdes priekšsēdis Bruno Krūmiņš (no labās) izpūš sveces svētku klinģerī. FOTO Pēteris Strazds.
Nevis slinkojot un pūstot tautu labā godā ceļ;
Nē, pie prāta gaismas kļūstot, tauta zied un tauta zeļ.
Adelaides Latviešu biedrības (ALB) 65. gadadienas svinēšana Tālavā 2014. gada 25. maijā. Ja varētu augšāmcelties tie patriotiskie vīri un sievas, kas pirms sešdesmit pieciem gadiem lika pamatus Adelaides Latviešu biedrībai, viņi noteikti stāvētu pārsteigti, redzot, kas par zelta kviešu krājumu izaudzis no viņu dažiem sētiem graudiem. Nez vai viņi paredzēja, ka viņu iesāktais darbs tik garu mūžu nodzīvos? Jubilejas pusdienās cildināja biedrības pamatu licējus, atzīmēja sešdesmit piecus darbības gadus un laida tautā trešo biedrības vēstures grāmatu Adelaides Latviešu Biedrība 2000-2014. Vienreizēji skaista pēcpusdiena.
No biedrības 169 biedriem (lūgti bija visi), ielūgumu pieņēmuši bija, apmēram, 120, ieskaitot otrās puses. Pilna zāle. Tālie apsveicēji bija ieradušies no Sidnejas, Melburnas, Kanberas un, protams, arī Guntis Gailītis no Rīgas Latviešu biedrības. Biedrības krāsas – zilu un zeltu – Daina Ezeriņa bija izvēlējusies brīnumskaistiem ziedu kārtojumiem uz galdiem; nama sienu greznoja tautu meitu attēli no visiem Latvijas novadiem. Diemžēl dažas bildes nemaz negribēja turēties pie sienas, un ik pa laikam kāda ar lielu blīkšķi nokrita uz grīdas, pie mana galda izpelnoties iesauku: ģībstošā tautumeita. Bija jau arī diezgan silts...
Bet tas viss bija sīkums, jo visumā, šis bija vienreizēji skaists un sirsnīgs sarīkojums. Vispirms jau jāpateicas vadītājai Astrai Kronītei par pareiziem vārdiem pareizā vietā un spēju ar savu personību saturēt kopā daudzos svētku viesus samērā garā programmā. Jau atbildot uz ielūgumu, pusdienās varēja izvēlēties no trim dažādiem ēdieniem: žāvētas cūkgaļas, Atlantijas laša un cāļa krūtiņas. Apkalpotājiem ēdiena izdalīšanu vieglāku padarīja vai nu zils, zaļš, vai sarkans lipeklītis uz katra viesa galda kartes, lai dažādos ēdienus varētu izdalīt bez liekas vaicāšanas. Ģeniāla sistēma! Porcija uz šķīvja bagātīga un skaisti pasniegta, un saldais ēdiens pietiktu diviem no viena šķīvja. Es gan neredzēju, ka kādam kaut kas paliktu pāri!
Guntis Gailītis ir harismātisks un aizraujošs runātājs, un jāapbrīno viņa spēja turpat stundu runāt bez piezīmēm. Tā kā latviešu biedrības galvenais uzdevums ir tautu izglītot, tad viņš mūs apgaismoja par nacionālo svētumu – Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem. Pirmie trīs apbedījumi Brāļu kapos notika 1915. gadā, un padomju laikos tur apbedīja arī partijas vīrus. Brīvības pieminekļa ideja dzima 1920. gadā. Laika gaitā un padomju laikos novārtā pamests, tas novecoja, bet nu ir notīrīts un restaurēts.
Viņš pastāstīja arī par Rīgas Latviešu biedrību – Māmuļu, – kas 2018. gadā, kad Latvija svinēs savu simtgadi, svinēs jau savu 150. gadskārtu. RLB vienmēr stāvējusi par trim lietām: izglītību, kultūru un latvisko mugurkaulu. Pārsteidzoši bija tas, ka starp RLB dibinātājiem nebija neviena latvieša, tikai vācieši. Latvieši nāca vēlāk.
ALB vēstures grāmatas trešo sējumu atklāja bez fanfarām, gandrīz tā – starp citu. Grāmatas redakcijas kolēģijā darbojās Bruno Krūmiņš, Astra Kronīte, Ilga Vēvere un Velta Voitkuna. Grāmatas lappusēs sastopam atkal ļaudis, kuri ir ilggadīgi ziedojuši laiku un pūles tautas labā, bet kuri nu jau dus smilšu kalniņā. Ir apraksti/ziņojumi no katras ALB nozares, un tiešām jāapbrīno, cik daudz var notikt vienas organizācijas paspārnē. Krāsu bildes, labas kvalitātes papīrs, skaidra, viegli lasāma druka, skaisti dzejoļi un interesanti raksti liecina par rūpīgu darbu un mīlestību.
Darbinieci, kuru gribu izcelt, ir Astra Kronīte, un šoreiz tieši sakarā ar biedrības trešās vēstures grāmatas sastādīšanu. Viņai, protams, palīdzēja kolēģija, bet Astra pielika vislielāko darbu, lai šī grāmata vispār varētu eksistēt. Grāmatu atvēra, bet lielajā sajūsmā par gatavo darbu, darba darītāja piemirsās. Paldies, Astra, par negulētām naktīm un lielām rūpēm, pilnīgi tā kā mazu bērnu auklējot.
Paldies redakcijas kolēģijai par informatīvo un interesanto lasāmvielu! Grāmatu var iegādāties ALB grāmatnīcā par $15.
Tautas deju kopas Auseklītis vadību pārņēmusi jauna paaudze Ievas Daenke personā. Ievai knapi divdesmit gadu, bet viņa jau ne tikvien vada TD grupu, bet arī veido horeogrāfijas. Viņas vadībā Auseklītis sniedza trīs dejas. Tiešām prieks redzēt jauno paaudzi pie latviskā darba.
Apsveicēju vidū bija daži vārdi un puķes variants, daži vārdi, puķes un dāvana variants un paštaisīts variants. No Sidnejas Jānis Čečiņš – šī gada Kultūras dienu Rīcības komitejas priekšsēdis, no Melburnas Rasma Celma un no Kanberas Ēriks Ingevics – visi silti jo silti apsveica ALB ar ilggadējo darbu un veikumiem. DLOA un LAAJ pārstāvjiem Ivetai Leitasei un Pēterim Strazdam nevajadzēja braukt tik tālu. Daugavas Vanagu Adelaides nodaļu pārstāvēja Imants Kronītis un Regīna Berķe ar runu, ziediem un īpašu dāvanu: ALB emblēmu izšūtu karodziņā, ko kārt runātāju pults priekšā. Sekodams Bībeles mudinājumam, ieņemt mazliet vīnu vēdera veselības dēļ, Adelaides Svētā Pētera draudzes diakons Ivars Ozols pasniedza ALB priekšniekam Bruno Krūmiņam divas pudeles šampanieša. Adelaides latv. kooperatīva Tālava pārstāvis Valdis Jaudzems pateicās biedrībai, kaimiņos ar Tālavu, par labo sadarbību.
Un tad nāca tie paštaisītie apsveikumi. Pirmais bija no Adelaides skolas un spēļu grupas kas katru sestdienu Biedrības pagalmā mācās būt par latviešiem. Bērniņi bija uztaisījuši lielu plakātu ar saviem roku nospiedumiem, simbolizējot tās daudzās darba rokas, kas sešdesmit piecos gados ir cēlušas ALB. Katram nospiedumam klāt ir „mākslinieka“ vārds un vecums, lai pēc gadiem, kad viņi pārņems ALB darbu, viņi varēs sevi tur atrast.
Rakstiskus apsveikumus nolasīja no Adelaides Katoļu biedrības, Kanberas luterāņu draudzes, no Laikraksta Latvietis – Ilzes un Gunāra Nāgeliem un Daugavas Vanagu vīru kora Daugava.
Beidzamais paštaisītais muzikāls apsveikums bija no ALB jauktā kora Dziesmu Laiva, šim vienreizējam gadījumam sarakstīts teksts uz pazīstamu meldiņu, trijos pantos aptverot visu biedrības vēsturi.
Adelaides Latviešu biedrības 65 gadu jubilejai
Uz meldiņu „Brauciet lēnām pār tiltu, draugi“
Kad dzimteni mēs atstājām un bēgļu gaitās izgājām,
Pēc kara briesmām, nometnēm, mēs Adelaidi atradām;
Tad sākās karsta rosība, lai netrūktu mums kultūra,
Un Adelaidē piedzima, mums dīpīšiem Latviešu Biedrībā.
Piedzied.:
Nu jau sešdesmit pieci gadi, jā, sešdesmit pieci gadi
Kopš valodu kopj un gaismu mums nes mūsu Biedrības dižie gari;
Kaut mēs tālu no mājām esam, tomēr dzimteni azotē nesam,
Un kopību, spēku Biedrība dod, lai varētu pretoties svešam.
*
Ar gudrām galvām Biedrība mūs kopā turēt mācēja,
Un trimdas dzīvi rūgteno par saldāku tā darīja;
Jo čaklas rokas gādāja, lai tautiešiem būt' izprieca,
Tur dāmas cepa, vārīja un jaunatni lielu sev audzēja.
Piedzied.:
Nu jau sešdesmit pieci gadi, jā, sešdesmit pieci gadi
Kopš Biedrība zeļ un Biedrība plaukst, tiešām, sešdesmit pieci gadi;
Tādēļ Biedrību silti sveicam un augstu tai slavu teicam,
Un pateicamies, un pateicamies, pretī zvaigznēm tai tiekties vēlam.
*
Tur Laima, Rosme, koris ar', tur grāmatplauktus pētīt var,
Un muzejā krāj vēsturi, kas katru latviet' lepnu dar'!
Tur referātus klausīties un pavārmākslu apgūt var;
Ir dejots, spēlēts, sportots, lai; jā, latvietis, latvietim, Latvijai.
Piedzied.:
Nu jau sešdesmit pieci gadi, jā, sešdesmit pieci gadi
Kopš Biedrība zeļ un Biedrība plaukst, tiešām, sešdesmit pieci gadi.
Mēs Biedrību silti sveicam, tai augstu mēs slavu teicam
Un nākotni spožu novēlam tai, un tagad mēs dziesmu beidzam!
G.R.
Gadiem ilgi Velta Voitkuna gatavo ļoti skaistas sarīkojumu programmas, bet reti redzam šai sakarībā viņas vārdu kur pieminētu. Veltas programmas patiešām ir skaistas, gaumīgas, acij tīkamas un katrai atsevišķai reizei piemērotas. Paldies Veltai par labo darbu!
Īpašu uzslavu šai pēcpusdienā veltīja Biedrības ilggadīgam priekšsēdim Bruno Krūmiņam, kurš ar gaišu prātu un Tēvzemes mīlestību vada Biedrību jau trīsdesmit vienu gadu, gandrīz pusi no tās pastāvēšanas laika. Ja vēl ņem vērā, ka šī gada jūlijā Bruno svinēs savu deviņdesmito dzimšanas dienu, tad redzam, ka viņš trešo daļu no sava mūža ir veltījis Biedrības darbam. Tiešām – Latvietis, Latvietim, Latvijai, sekojot Biedrības devīzei.
Guntis Gailītis un Bruno Krūmiņš – katrs no savas puses, izpūta četras sarkanas un vienu baltu sveci pie svētku kliņģera; ar šampanieti un Daudz baltu dieniņu publika sveica Biedrību, un oficiālā daļa beidzās ar Biedrības himnu Nevis slinkojot un pūstot.
Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
