Vispasaules Cēsnieku dienas

Palielināt / Enlarge

J. Kukainis (no labās) saņem Cēsis ražotu putnubūri, kas ir lieliska eksportprece no Cēsu Domes vadītāja J. Rozenberga.

Palielināt / Enlarge

J. Kukainis kopā ar Koncertzāles direktori Inesi Zagorsku iemēģina jaunos krēslus.

Palielināt / Enlarge

J. Kukainis un z/s Kliģēni īpašnieks A. Raubiško apskata siltumnīcu kompleksu.

Tā vien šķiet, ka nav daudz lietu un faktu, kas būtu no jauna jāiepazīst cilvēkam ar tik lielu dzīves, darba un organizāciju pieredzi, kāda ir PBLA vadītājam Jānim Kukainim. Taču Cēsīm izdevās, un kā atzina pats Jānis Kukainis: jā, bija interesanti, un tik daudz jauna uzzināts.

Cēsis ir ļoti skaista pilsēta, un tas ir visiem zināms fakts. Taču šoreiz, apmeklējot Cēsis pēc Vispasaules Cēsnieku dienu organizatoru ielūguma, PBLA vadītājs bija pārsteigts par to vērienu, ar kādu ir uzbūvēta un iekārtota jaunā Vidzemes koncertzāle Cēsīs. Novērtējis koncertzāles lielo zāli, 800 vietas, ērtos krēslus, nopozējis uz skatuves ar koncertzāles direktori Inesi Zagorsku, viņš teica,labi, ka oktobrī šajā lieliskajā vietāir paredzēts arī koncerts, ko rīkos PBLA. Kā labākās vietas tika iezīmētas balkona otrajārindā. Un, protams, vēlreiz precizēja, cik minūtes būs jārunā 23. jūlija Konferencē Vispasaules Cēsnieku dienu ietvaros. Kukaiņa kungs teica, varbūt, ka šajā zālē arī stundu ir vērts būt uz skatuves un runāt.

Apskatījis Cēsu muzeju Cēsu pilī, uzkāpis tornī un pastāvējis blakus plīvojošajam Latvijas karogam, viņš atcerējās, ka bijis šeit jau iepriekš un ka brauks vēl, jo viņam patīk izlasīt muzejos rakstīto un izstādīto. Diemžēl šodien tam visam nepietika laika, jo bija jāapskata vēl divu topošo muzeju telpas. Divi jauni muzeji Cēsīs! Jā, un abi saistīti ar latviešiem, kas dzīvo un dzīvojuši ārpus Latvijas. Viens no muzejiem būs veltīts trimdā tapušajiem mākslas darbiem, otrs Latvieši pasaulē muzeja tēma ir izceļošanas vēsture no Latvijas pēdējo 200 gadu laikā. Abi muzeji iekārtosies izcilā vietā Cēsu pilsētas centrā un noteikti kalpos kā vieta, kuru apmeklēt vēlēsies daudzi tūristi un interesenti. Svarīgi, ka šie muzeji kalpos arī kā izziņas avoti, jo būs gan bibliotēka, konferenču telpa un darba vietas pētniekiem!

Topošo muzeju apmeklējumā PBLA vadītāju pavadīja Cēsu novada Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Sarunas turpinājums notika pie pusdienu galda un bija ļoti izzinošs, jo pilsētas vadītājs izstāstīja par tām iecerēm un projektiem, ko viņa vadībā veic Cēsu novada dome, savukārt PBLA vadītājs izstāstīja par tiem darbiem, ko šobrīd veic organizācija ar mērķi pasaulē stiprināt latviskumu caur izglītību un valodu. Jānis Kukainis uzsvēra, ka Cēsīm varētu būt nozīmīga loma, lai veicinātu cilvēku atgriešanos valstī, jo tieši pašvaldībām ir iespēja uzrunāt aizbraucējus ar ļoti konkrētiem aicinājumiem. Kā, piemēram, speciālas klases bērniem, lai viņi varētu integrēties skolā pēc atgriešanās Dzimtenē. Dažādi sociālie atvieglojumi. Iespējas ģimenēm veidot biznesu un attīstīt darba vietas. Abas puses atzina, ka šādi tiekoties un runājot par aktuālo, veidojas kontakti un kopīga izpratne par dažādiem tematiem, kas, noteikti, vainagosies ar rezultātu. Tika nolemts turpināt informācijas apmaiņu un tikties jau Vispasaules Cēsnieku dienās šā gada jūlijā.

Publiski izziņoto tikšanos ar PBLA vadītāju Cēsu pieaugušo izglītības centrā apmeklēja vairāk nekā 20 interesentu. Jānis Kukainis iepazīstināja klātesošos ar PBLA vēsturi un aktualitātēm, kā arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Jānis Kukainis uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi saglabāt latvisko identitāti, un katrs var pie tā piedomāt un piestrādāt. Tāpat viņš atgādināja, ka jābūt daudz aktīvākiem, un ir daudz lietu, ko varam izdarīt paši, negaidot ne atbalstu, ne pamudinājumu. Izraisījās arī diskusija par reemigrācijas plānu, aizbraukšanu un atgriešanos. Tika pieminēts, ka no vienas puses tā ir Eiropas Savienības priekšrocība – brīva ceļošana un iespēja izvēlēties darba vietu, no otras puses – valstij un pašvaldībām ir vairāk jārūpējas, lai arī Latvijas valstī pieaugtu dzīves līmenis, kas automātiski aicinās atgriezties tos, kuri to vēlas.

Apmeklējot pansionātu Cīrulīši un iepazīstoties ar visiem 5 stāviem, Jānis Kukainis atzina, ka daudzi latviešu izcelsmes cilvēki no ārzemēm varētu vēlēties savas vecumdienas pavadīt Cēsīs. Pirmkārt, pansionātā ir ļoti labs apkalpojošais personāls, konkurētspējīgas izmaksas un, kas arī svarīgi – Cēsis, kā dzīves telpa, ir ļoti skaistas.Pansionāta vadītāja pastāstīja, ka pie viņiem ir klienti no Amerikas un ir interese no citām valstīm. Taču, lai pieņemtu vairāk klientus, jāpaplašina gultu vietu skaits, un to varētu darīt, apgūstot blakus stāvošo, neapdzīvoto viesnīcas korpusu vai arī būvējot jaunu ēku. Tāpēc šobrīd tiek strādāts pie investoru piesaistes šim projektam.

Divu Cēsu uzņēmumu vizīte arī bija pārsteigums. Pirmais, zinot Jāņa Kukaiņa spožo karjeru FORD kompānijā, tika apmeklēts ātrumkārbu remontuzņēmums. Te skaidri redzams, ka var attīstīt biznesu, izmantojot cēsniekus, kuri dzīvo tuvējās kaimiņvalstīs. Ir tikai jāmeklē klienti, kam jālabo ātrumkārbas, jo remontēšana Cēsīs notiek ļoti augstā kvalitātē un par ļoti pievilcīgām cenām. Jāņa Kukaiņa dēls Roberts Kukainis strādā augstā amatā Michelin firmā Amerikā, un tika norunāts, kā tētis uzrunās dēlu atbraukt un apmeklēt Cēsis.

Zemnieku saimniecība Kliģēni ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1992. gada 18. martā un kur audzē tomātus, gurķus un puķes. Kliģēni, jā, te Jānis Kukainis atzinās, ka pirmo reizi redzējis procesus siltumnīcas iekšpusē un ka tagad saprot, kāpēc Latvijas tomāti un gurķi ir tik garšīgi un skaisti izskatās. Kliģēnu īpašnieksAleksandrs Raubiško aicināja atbraukt vēl, kad sarkani būs tomāti.

Ceļā uz Rīgu vēl īsa vizīte Amatciemā, izcilā koku māju kompleksā Amatas novadā un Jāņa Kukaiņa novērtējums: Cēsīs māk darīt, grib darīt un viņiem izdodas!

Tiekamies Vispasaules Cēsnieku dienās 2014. gada 21.- 27. jūlijā!

Aigars Strauss
31.03.2014
Laikrakstam „Latvietis“