Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pūpolsvētdienu svin latvieši Šanhajā

Austra un Austras bērni Austrumos

Laikraksts Latvietis Nr. 305, 2014. g. 16. apr.
Anita Mellupe -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Māksliniece Zane Mellupe, kura ar Austru kopā dziedāja dziesmas pusaudzes gados Latvijā. FOTO Anita Mellupe.

Interjēru arhitekte Ilma Siksna (centrā) māca cept pīrāgus. FOTO Anita Mellupe.

Daļa no svētku dalībniekiem (visi vēl nebija sanākuši). FOTO Anita Mellupe.

Daļa no svētku dalībniekiem (visi vēl nebija sanākuši). FOTO Anita Mellupe.

Austra Pumpure savā elementā – dziedātāju un klausītāju pulkā. FOTO Anita Mellupe.

Ja man būtu ļauts izvēlēties tikai trīs balsis, kuras cilvēku pavada no šīs Zemes citās dimensijas, tas būtu: Jānis Zābers, Inese Galante un Austra Pumpure.

Tas, ka pēc gadiem Austru atkal satikšu pasaules otrā malā un kā sendienās kopā ar savu meitu Zani piepulcēšos Austras dziedošajam fanu pulciņam, man nenāca prāta pat sapņos.

Šoreiz Austras bērni (tā allaž saukti ar viņu kopā dziedātāji) bija Šanhajas latvieši! Trakā doma apciemot tautiešus Austrumu Ņujorkā bija piedzimusi Austras draudzenes Birutas galvā, kuras meita Baiba Rozenfelde ar vīru Ediju un dēlēniem Matīsu un Tomu jau gadiem par savām mājām sauc Šanhaju. Pūpolsvētdienas priekšvakarā ceļu uz viņu lepno savrupmāju bija atradis neticami kupls tautiešu un viņu draugu pulks. Pāri par pussimtu dažādu tautību ļaudis klausījās un pievienojās Austras uzsāktajai Aijā, žūžo, lāča bērni. Klātesošajiem tekstu angliski tulkoja Pēteris Ratas, kuriem abiem ar sievu Dzūnu aug jau divi mazie šanhajieši. Pavisam svinībās puisēnu pirmsskolas vecumā man izdevās saskaitīt vismaz desmit (tādas ūdenszāles jau ne mirkli nestāv mierā), bet kopējais klātesošo pulks nebija ietilpināms pat vienā uzņēmumā!

Pats mazākais no ciemiņbērniņiem izrādījās piedzimis... tieši Austras 85. dzimšanas dienā, kura skaisti tika atzīmēta viņas dzimtajā Liepājas pusē aizvadītā gada novembra beigas. (Neskatoties uz solīdo gadu nastu, Austra izveidojusi jaunu programmu – kopa ar dzejnieku Viktoru Kalniņu.) Kad mazais Drago ar puķi rokā tika stādīts leģendārai dziesminiecei priekšā, viņa četru mēnešu vecā puisēna vārdam Drago nekavējoties atpazina tā celmi: „Tātad – tu esi DĀRGAIS!“ (Pateicoties esperanto valodai, Austrai jau drūmajos padomijas laikos izdevās paceļot pa pasauli, jo esperantisti esot kā viena liela ģimene.)

JAUNLATVIEŠIEM Šanhajā jau izveidojušās stabilas tradīcijas, kurās pārmaiņus iniciatīvu uzņemas kāds no tautiešiem. Armands Strauja, Jānis Donis, Zane Mellupe un Jānis Ruciņš visus mudinot atzīmēt Latvijas valsts svētkus un Jāņus, bet Ilma Siksna ir Ziemaasvētku tradīciju galvenā zinātāja un piparkūku cepšanas meistare. (Ilma nāk no Brisbanes latviešu saimes, bet Austrālijas latvieši latvietību, manuprāt, piekops arī uz Marsa vai Veneras.) Neskatoties uz to, ka ikdiena Ilmas dēlēniem ik mirkli ar pasauli jāsaprotas angļu un ķīniešu valodā, māmiņa ar puisēniem cenšas runāt latviski.

Daudzo gaišmataino un tumšmataino puisēnu bariņā piecgadīgā skaistule Melisa lieliski nodemonstrēja, ka bērnam ar valodu nav nekādu problēmu – ar tēti viņa runā latviski, bet māmiņu uzrunā – ķīniski.

Pirms 2. pasaules kara Ķīnā bija milzīgas latviešu kopienas, nu jau atkal varam runāt ne par atsevišķiem ieceļotājiem, piedzīvojumu meklētājiem, bet par KOPIENU.

P.S. Latviešu kuplais saiets notika sestdien, 12. aprīlī.

Anita Mellupe, Šanhajā
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com