Deja Vu (Vēsture atkārtojas)

Pasaules, un it sevišķi Eiropas, valstu valdības un politiķus satrauc patreizējais Krievijas imperiālisms – notikumi Krimā, Ukrainā, un pat izteiktās bažas par Baltijas valstīm. Vairākas valstu valdības ir uzlikušas dažādas sankcijas, bet Krievijas valdība apgalvo, ka viņiem nav agresīvi nodomi, bet tikai viņu pilsoņu interešu aizstāvēšana. Un pasaule gaida, kas notiksies tālāk.

Šodienas notikumi atspoguļo pagājušā gadsimta 40. gadu notikumus – Baltijas valstu okupāciju 1940. gada 17. jūnijā.

Vēsturisks ir dokuments – PSRS Aizsardzības tautas komisāra 1940. gada 9. jūnijā parakstītā pavēle (tulkojusi Aija Fleija, Latvijas Kara muzeja direktore). Citēšu izvilkumus: „...Pavēlu 1. SARKANKAROGOTAI BALTIJAS FLOTEI no 05 minūtēm 10. jūnijā pāriet Ļeniņgradas kara apgabala karaspēka komandiera operatīvajā pakļautībā un 12. jūnijā būt gataviem kaujas uzdevumu pildīšanai sekojošos uzdevumos... sagrābt igauņu un latviešu kara flotes kuģus, kuri atrodas bāzēs un uz ūdens; sagrābt Lietuvas kara floti (Palangā); v) sagrābt Igaunijas un Latvijas tirdzniecības floti un peldošos līdzekļus: pārraut šo valstu savstarpējos sakarus pa jūru; g) sagatavot un organizēt desanta izcelšanu Paldiksā un Tallinā; ...slēgt Rīgas līci un bloķēt Igaunijas, Latvijas krastus Somu līcī un Baltijas jūrā, lai neļautu evakuēties šo Valstu valdībām un nepieļaut karaspēka un īpašumu izvešanu no valstīm. ...aviācijas iznīcinātajiem darboties, lai nepieļautu igauņu un latviešu aviācijas pārlidošanu uz Somiju un Zviedriju...“

Pēckara latviešu politiskie domātāji dalījās uzskatos par Ulmaņa valdības militāro nepretošanos Padomijas iebrukumam. Viena daļa pārmeta Ulmanim, ka ar to Latvija pasaules acīs bija labprātīgi iekļāvusies Padomijā. Savukārt, citi politiķi Ulmani attaisnoja, un... ka ar šo rīcību viņš pasargāja lielu daļu tautas dzīvā spēka no iznīcināšanas.

Atskatā uz toreizējo pasaules politisko stāvokli, un izvērtējot šodienas notikumus, ir attaisnojams Ulmaņa, kā arī pārējo Baltijas valstu valdību nepretošanās lēmums.

Kaut gan Ukraina ir labākā stāvoklī pretoties Krievijas agresivitātei (viņu atbalsta ASV, NATO, Eiropas Savienība un citas pasaules valstis), Krima jau ir zaudēta, un pie Ukrainas robežām pulcējas Krievijas armija.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“