Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Darbs paveikts – nu laiks atpūtai

Vanagu/Vanadžu ekskursija

Laikraksts Latvietis Nr. 302, 2014. g. 30. martā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Čukstu mūris (Whispering Wall – Barossa Dam). FOTO Gunta R..

Izbraukuma dalībnieki Seppelts vīnotavā. Apakšā pie Mauzolejā bijām tik daudz.

Līdz augšai tikām tikai seši. FOTO Ilmārs Rudaks.

Pirmdienas, 17. marta rīts pēc DVAV delegātu sapulces uzaust pelēks un sabozies, bet autobuss noīrēts, par pusdienām samaksāts un maršruts izstrādāts, tātad par nebraukšanu nevar būt runa. Barosas ieleja (Barossa Valley) gaida, un gan jau laiks uzlabosies.

Iesprādzējamies un braucam; uzdziedam; šofere Dzidra skaidro, kas ceļmalā redzams un galapunktā sagaidāms. Vēl braucam. Daži sāk ilgoties pēc kafijas, citi pēc tās mazās būdiņas, kuras apmeklēšana uzlabo skatu uz dzīvi. Kāpēc neaizgāja vanagmājā, pirms izbraucām?

Pirmie baltie iedzīvotāji Barosas ielejā bija vācieši, kas 1836. gadā emigrēja uz jauno koloniju Dienvidaustrālijā, ticības brīvību meklēdami. Ģimene, vārdā Herbig, kādu laiciņu savu pirmo patvērumu atrada liela koka pakājē, kur viņi dzīvoja ar diviem bērniem, kamēr uzbūvēja sev piemērotāku mājokli. Laika tecējumā ģimene pieauga līdz sešpadsmit bērniem, bet jādomā, ka visi nedzīvoja zem koka! Šis lielais, vecais koks vēl stāv un tanī var ieiet kā istabā. Tur tad arī ekskursanti izstaipīja kājas un pamācījās mazliet no DA vēstures. Braucām tālāk.

Akustisko fenomenu, ko sauc par Čukstu mūri (Whispering Wall) veido Barosas upes dambis. Siena, kas aiztur upes ūdeni, ir tieši pareizā liekumā, lai vienā galā runāto varētu otrā galā skaidri dzirdēt. Nevajag runāt sevišķi skaļi – var burtiski čukstēt, un siena darbojās gandrīz labāk, nekā modernais telefons. Akustikas inženieri spēj to izskaidrot, es ne. Galvenais šai pieturā bija tā mazā būdiņa, pēc kuras vairāki ekskursanti tik ļoti ilgojās.

Pusdienas iebaudījām slavenās Jacobs Creek vīna darītavas restorānā. Saprotams, ka nogaršojām arī vietējo vīnu, ko atradām par ļoti labu, un izteicām šefam komplimentus par garšīgām pusdienām. Šeit arī šķīrāmies no Melburnas viesiem, kuri bija sekojuši autobusam savās mašīnās, un nu brauca tālāk brīvdienās.

Mūsu ceļš veda atpakaļ uz Adelaidi, bet vēl bija viena pieturvieta. Seppelts vīna darītava ir liela un sen dibināta, bet kas viņu atšķir no citām vīnotavām Barosā, ir kalna galā celtais, privātais mauzolejs, kurā atdusas vairāki šīs ģimenes piederīgie. Klasiskā stila celtne ir patiešām iespaidīga, bet garā, stāvā, palmām iekļautā aleja no ceļa līdz mauzoleja kāpnēm atbaidīja lielāko ekskursantu daļu, un mērķi sasniedza tikai seši atlētiskākie. Un citi pat nebija no autobusa izkāpuši!

Braucām mājup. Pulkstenis jau rādīja to stundu, kad Adelaidē pamatīgi sabiezē satiksme, un mūsu šofere parādīja savu īsto māku pie stūres. Bravo, Dzidra, un paldies! Pasažieriem bija gara diena, bet šoferei vēl garāka, jo jānogādā autobusu atpakaļ garāžā, pirms pati var braukt mājā.

Paldies Artūram par ekskursijas izplānošanu un organizēšanu!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com