Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Rīga 2014“ – Latvijas Jaunā teātra institūts

Alvis Hermanis un „forte forte“ programma

Laikraksts Latvietis Nr. 302, 2014. g. 30. martā
Ilona Brūvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē. FOTO Ilona Brūvere.

Latvijas Jaunā teātra institūta mājaslapā varēja atrast sekojošo informāciju: „Laikmetīgā teātra programma forte forte ir nozīmīgu Eiropas režisoru izrāžu sērija gada garumā. Piektdien, 31. janvārī, un sestdien, 1. februārī, Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē norisinājās īpaši latviešu režisoram Alvim Hermanim, viņa darbiem un metodēm veltītas sarunas...

Pasākumā piedalījās pats režisors Alvis Hermanis, kā arī teātra festivālu un namu vadītāji, teātra zinātnieki, kritiķi, dramaturgi, aktieri un scenogrāfi no dažādām Eiropas valstīm, kuri ir pētījuši Alvja Hermaņa teātri vai piedalījušies tā veidošanā.
Sarunas par Hermaņa teātri norisinās Eiropas kultūras galvaspilsētas laikmetīgā teātra programmas forte forte ietvaros. Tā ir Eiropas nozīmīgāko režisoru izrāžu sērija gada garumā. Pirmā forte forte nedēļa veltīta režisoram Alvim Hermanim. Forte forte programmu veido Latvijas Jaunā teātra institūts.“

Kas par brīnišķīgu iespēju! Tā kā visas lietas, kas ir saistītas ar teātri (atskaitot sliktas izrādes) mani pievelk, tad devos uz sarunām kopā ar Anitu Apeli. Bija arī izdevies dabūt biļeti uz Hermaņa izrādi Tēvi – par šo izrādi jau Austrālijā biju uzzinājusi.

Tātad vienu rītu ne pārāk agri – jo ziemā laikam nekas Rīgā pārāk agri nenotiek – devos ārā pa durvīm. Saule smaidīja, un debesis bija dzidri zilas, bet ziemas aukstums (–14°C) ar vēju drāzās pa Rīgas ielām, meklēdams vaigus, ausis, seju, kur man iekniebt. Tā es satuntuļota zoss spalvās un zaķa, lapsas, ja ne pat lāča ādas kažokā, steidzos uz Jauno Teātri.

Nokļuvusi telpās, kur siltums bija tuvāk pie 25 grādiem, ar sajūsmu apskatīju dienas programmu – sarunas par kontekstu un teorijām – forši, un gan jau drīz dabūšu paklausīties, bet vispirms jāizģērbjas gandrīz līdz šortiem citādi noģībšu!

Sarunas par kontekstu vadīja Zane Kreicberga. Piedalījās teātra festivāla Spielart direktors Tilmans Broszats (Minhene), teātra zinātniece Valda Čakare (Rīga), Lietuvas Nacionālā teātra direktors Audronis Ļuga un teātra pētniece Margarita Mauro (Londona). Sarunas bija angļu valodā, kas man vismaz tobrīd likās jauki, bet tagad man pierakstītais jātulko!

Ar interesi klausījos Čakares skaidrojumam, ka Hermanis esot režisors, kas spējot savīt kopā augstāko kultūras slāni ar ikdienišķo. Kopš 1997. gada, cilvēka dzīve ir bijusi Hermaņa režijās centrā.

Hermani interesē cilvēka ķermeņa formas. Viņš izrādes izmanto arī marionetes, lai papildinātu vai pārmainītu aktiera ķermeni. Padomājiet par Revidentu, kur daudz aktieri bija ietērpti tauku tērpos. Padomājiet paši, cik tas papildināja izrādi – zinu, ka es biju lielā sajūsmā par šo režiju – jo aktieru fiziskais izskats jau man palīdzēja izprast izrādes darbību.

Margarita Mauro bija dramaturģe Hermaņa izrādei Itālijā. Pēc viņas domām, Hermanim patīk stimulēt sajūtas, nevis intelektu vai emocijas. To jau arī var redzēt izrādēs, kur ir ļoti pārblīvētas skatuves ar daudz rekvizītiem, ar dzīvniekiem utt. – nezinu, vai latviešu nami Austrālijā ir jau tikuši vaļā no visiem zemes maisiem, kas bija vajadzīgi Vectēva izrādēs 2013. gadā!

Pēc trīs interesantām stundām es nesūdzējos, kad pienāca pusdienlaiks.

Pēc pārtraukuma, sarunas par teorijām vadīja Toms Treibergs. Piedalījās Džo Kellehers (Londona), Konstants Meijers (Hollande) un Kalīna Stefanova (Bulgārija).

Pārrunāja, ka Hermaņa izrādēs, piemēram Sonja, parādās pagātne, kas kaut kā traucē tagadni. Meijers uzskata, ka Hermanis nemēģina parādīt pagātni kā kaut kādu izstādi muzejā, bet vēlas atjaunot skatītāja saikni ar pagātni.

Bija interesanti noklausīties visu par teorijām, bet lielākais prieks bija vēl priekšā – man bija biļete vakarā uz Tēvi izrādi, ko Hermanis bija iestudējis Vīnes Burgteātrī. Ļoti interesanta izrāde, kur trīs aktieri fiziski novecoja (ar grima palīdzību) skatītāju acu priekšā un pamazām sāka izskatīties tieši kā savi tēvi.

Sestdienā atkal steidzos uz Jauno Teātri, ziemas aukstumu maz ievērojot, jo pirmā saruna bija ar pašu Hermani. Hermanis atzina, ka Rīgas Jaunais Teātris noveco kopā ar savu publiku, jo nepieņem daudz jaunus darbiniekus. Kāpēc? Jo vecākiem cilvēkiem ir daudz atmiņu, un šīs Hermanim ir svarīgas, jo viņš uzskata, ka bagātība ir pagātnē un nākotnē ir tikai tukšums. Varam būt moderni un inovatīvi tikai, ja ir īsa atmiņa!

Hermanis uzskata, ka režijas teātris, kur aktieri ir kā lelles, kā daļa no kompozīcijas, ir beidzies. Un tagad Hermanis sāk pievērst savu uzmanību operai. Viņš būs aizņemts, vadot režijas operā līdz 2018. gadam, jo viņam interesē, kā var vizualizēt mūziku.

Pēc Hermaņa sarunas ar Gintu Grūbi, sekoja aktieru sarunas. Tajās piedalījās Gundars boliņš, Markus Jons (Hamburga), Martins Reinke (Kelne), Olivers Stokovskis (Vīne). Sarunas vadīja Matiass Knolls.

Pēc pusdienām sekoja sarunas par Hermaņa stāstiem, kur arī piedalījās JRT aktieris Vilis Daudziņš, Vīnes Burgteātra dramaturgs Andreass Erdmans un teātra biennales Neue Stucke aus Europa direktore Anna Marī Arioli (Vīsbādene). Sarunu vadīja Ilmārs Šlāpins.

Abas sarunas pievērsa uzmanību tam, kā Hermaņa stāsti atšķiras no dokumentālām filmām caur to, ka viņa stāstiem ir mērķis, ka viņš ieklausās cilvēku stāstos, ka viņam ir patiesa interese, un tad publikai šie stāsti ir pievilcīgi. Bija arī runa par to, cik režisora Hermaņa pieeja atšķiras no vācu režisoru stila. Vācu teātra stils ir ļoti intelektuāls, bet Hermaņa ir emocionāls, un tādu pieeju vācu publika nav redzējusi 30 gadus!

Tādēļ tie tautieši, kas Austrālijā redzēja Vili Daudziņu Vectēva izrādē var apgalvot, ka Hermanis nav minimālists! Viņa skatuvē valda maksimālisms, jo tā ir pilna ar stāstiem, anekdotēm, rekvizītiem, dekorācijām, mūziku utt.

Divas dienas ātri paskrēja garam, bija arī maksimāli pilnas ar informāciju, idejām un interesantām sarunām. Ceru, ka šis raksts izraisīs jūsu interesi vairāk iepazīties ar Hermaņa darbu. To jūs viegli variet izdarīt, jo visas sarunās tika ierakstītas un jūs tās variet noskatīties uz Rīga 2014 mājaslapas zem Forte, Forte programmas jeb, ja tur informācija vairs nav, tad zem theatre.lv.

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com