Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ēriks Dzenis

1925. 28. V – 2014. 19. I

Laikraksts Latvietis Nr. 294, 2014. g. 20. janv.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DzenisEriks

Ēriks Dzenis
28.V.1925. – 19.I.2014.

19. janvārī Tornhilā (Thornhill), Toronto, Kanādā, nesagaidījis savu 89. dzimšanas dienu, mūža miegā aizmiga gleznotājs Ēriks Dzenis jeb Baleta Dzenis, viens no trimdas latviešu mākslinieku visvecākās paaudzes, kurš augstu nesa latviešu mākslas karogu, liels Latvijas patriots, aktīvs Kanādas latviešu kultūras dzīves darbinieks un viens no Kanādas latviešu mākslinieku vienības Latvis dibinātājiem.

Viņš nāca no Ozolu pagasta, kas tagad iekļauts Brīvzemnieku pagastā. Nacionālais pašlepnums nākamajā māksliniekā dzima jo agri. Pirmās padomju okupācijas laikā 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju aizveda tēvu Kārli, Ozolu pagasta vecāko, brīvības cīņu dalībnieku, un daudzus radus un draugus. Savukārt kara laikā toreizējais Valmieras ģimnāzijas audzēknis 18. novembrī Hitlera bildi apmainīja pret Kārļa Ulmaņa attēlu. Par to viņu uz gadu izslēdza no skolas.

1943. gadā Ēriks Dzenis sāka mācības Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa pedagogi, kurus viņš īpaši izcēla, bija Jēkabs Bīne, Arijs Skride un profesors Jēkabs Prīmanis, kurš ievadīja audzēkni plastiskajā anatomijā. Studēt paguva tikai gadu, 1944. gadā viņš tika iesaukts latviešu leģionā. Kad Eslingenā, Vācijā, nodibināja Mākslas skolu, Ēriks Dzenis turpināja pārtrauktās studijas pie Franča Banges un Jūlija Matisona un vēlāk nokļuva Ludolfa Liberta meistardarbnīcā. Šajā laikā aizsākās mākslinieka interese par baleta pasauli – viņa pirmais modelis bija Nacionālās operas primabalerīna Mirdza Tilaka.

Kad 1950. gadā viņš pārcēlās uz Kanādu, Ēriks Dzenis gadu mācījās Ontario Mākslas skolas vakara klasēs, īpaši pievērsdamies portretam un figurālajai glezniecībai. Ilgus gadus viņš nostrādāja par ilustratoru TDF komerciālajā studijā Toronto. Tās izsludinātajā konkursā Ēriks Dzenis ieguva I vietu, viņu paaugstināja amatā, liekot pārzināt lielas tabakas firmas reklāmu. Taču, uzzinājis, kādu ļaunumu nes bērniem tabakas izstrādājumu dūmi, mākslinieks, būdams augstu ētikas normu cilvēks, no nodrošinātās vietas atteicās.

Tagad viņš varēja nodoties glezniecībai un zīmēšanai. Princeses Margaritas slimnīca viņam pasūtīja direktoru un ārstu portretus, kuri rūpējās par daudziem tabakas upuriem. Viens no viņa portretiem – Marisa Vētras ģīmetne – tagad grezno Rīgas Baltā nama zāles.

Mākslinieka meitai mācoties baletu pie Diānas Jablokovas-Vorpas, Ēriks Dzenis atsāka zīmēt baletdejotājus gan atpūtas brīdī, gan trenējoties. Kad 1972. gadā sarīkoja baletam veltītu izstādi, Kanādas prese atklāja latviešu gleznotāju un atzīmēja viņu kā galveno izstādes atklājumu. Viņa slava auga, redzamākie baletdejotāji ļāva piedalīties mēģinājumos un izrādēs, fotografēt un skicēt. Kad Toronto ieradās Rūdolfs Nurijevs, viņš izraudzījās Ēriku Dzeni kā mākslinieku, kam atļauts viņu zīmēt. Latviešu mākslinieks tika uzaicināts pat uz Ņujorku un radīja kā daudzus zīmējumus, tā pasteļus un gleznas, kurās portretējis gan slaveno krievu baletdejotāju, gan ievērojamo baletmeistaru un horeogrāfu Džordža Balančinu (George Balanchine), Kanādas Nacionālā baleta zvaigznes, iegūdams pavārdu Baleta Dzenis.

Bieži Ēriku Dzeni salīdzina ar slaveno francūzi Degā, kurš arī ir slavens ar savām balerīnām. Taču Degā vairāk valdzināja viņu sievišķība, pat erotika, kamēr latviešu mākslinieka darbos vienlīdz nozīmīgs ir kā sieviete, tā vīrietis. Viņš stāsta par šī darba sūrmi, par ķermeņa grāciju un spēku, par miesas un gara vienību. Viņa zīmējumos un gleznās jaušamas muskuļu vibrācijas, kurās atklājas dejotāju radošais gars, dvēsele. Lieliski pārzinot zīmējumu, Ērika Dzeņa darbos līniju un laukumu ritmi mūsu priekšā uzbur kustību daili, gaismēnu vieglās trīsas. Baletam veltītajos darbos viņš sasniedza savas daiļrades augstākās virsotnes.

Kanādas latviešu sabiedrības kultūras dzīve nav iedomājama bez Ērika Dzeņa. Visur viņš bija klāt, visur darbojās. Viņš bija Toronto Latviešu centra mākslas komitejas vadītājs, ilgus gadus bija PBLA Kultūras fonda referents tēlotājā mākslā, daudzu Kanādas Latviešu dziesmu svētku izstāžu vadītājs, mākslinieku vienības Latvis neiztrūkstošs valdes loceklis. Viņš izcēlās arī ar savām fotogrāfa dotībām, iemūžinādams kolēģu darbus. Tāpat Kanādas latviešu avīze Latvija Amerikā nav iedomājama bez mākslinieka zīmējumiem.

Kalpodams latviešu mākslai ar visu savu sirdi un dvēseli, viņš ieguvis cieņu sabiedrībā, 1985. gadā saņemdams LNAK Pirkšanas balvu un 1997. gadā PBLA Kultūras fonda goda diplomu un 2011. gadā PBLA Kultūras fonda goda balvu.

Tiesa, Ēriks Dzenis nebija viegls cilvēks. Viņa perfekcionisms, tiekšanās visur panākt maksimālo, augstās ētiskās normas un spītība visvairāk sagādāja sirdēstus viņam pašam, tomēr viņš vienmēr staigāja stalti izslietu galvu, lepns un smaidīgs. Tāds viņš paliks visu atmiņās, kuri viņu pazina.

Dziļā cieņā noliecot galva Ērika Dzeņa mūža un radošās darbības priekšā,

Māris Brancis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com