Vaira Vīķe-Freiberga atkal prezidente

Palielināt / Enlarge

Vaira Vīķe-Freiberga „Madrides Kluba“ Ģenerālajā asamblejā Brisbanē. FOTO Daina Lasmane.

Palielināt / Enlarge

Vaira Vīķe-Freiberga „Madrides Kluba“ Ģenerālajā asamblejā Brisbanē. FOTO Daina Lasmane.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Klaivs Pāmers (Clive Palmer), Vaira Vīķe-Freiberga, Vims Koks (Wim Kok) Pāmera Kūlama viesnīcā (Palmer Coolum Resort). FOTO Daina Lasmane.

Dr. Vaira Vīķe-Freiberga šodien, 7. decembrī, Madrides kluba Ģenerālajā asamblejā Brisbanē, Austrālijā tika ievēlēta par kluba prezidenti. V. Vīķe-Freiberga ir kluba dibinātājlocekle un valdes locekle. Pašreizējais Madrides kluba prezidents Vims Koks (bijušais Nīderlandes premjerministrs) uzsvēra, ka Dr. Vīķe-Freiberga kļūs par pirmo sievieti un pirmo no Austrumeiropas ievēlētu par prezidenti pasaulē lielākajam demokrātiski ievēlēto prezidentu un premjerministru forumam, kurš dibināts demokrātisko vērtību un demokrātiskas pārvaldes atbalstīšanai pasaulē. Tāpat viņš atzīmēja V. Vīķes-Freibergas aktīvo darbību kopš organizācijas dibināšanas, organizācijas 11. gadā kļūstot par tās prezidenti.

Vaira Vīķe-Freiberga preses konferencē teica: „Esot Valsts prezidenta vai premjera amatā, primāri jāgādā par savas valsts un tautas labklājību un starptautiski jāpārstāv tā, bet, kad amata atbildības mētelis tiek novilkts, var kļūt par pasaules pilsoni, strādājot pasaules kopējās sabiedrības labā.“ Atbildot uz žurnālistu jautājumu, cik ietekmīgs ir Madrides klubs, V. Vīķe-Freiberga atzina: „Pasaulē ir dažāda veida spēks, vara, ir militāras spēks, ir naudas vara un citādi, bet Madrides klubam un bijušajiem valstu un valdību vadītājiem ar viņu pieredzi piemīt domas un idejas spēks.“

Rīgā dzimusī politiķe, kura šodien Madrides Kluba ģenerālasamblejā tika ievēlēta par šīs organizācijas prezidenti, stāsies šajā amatā 2014. gada 1. janvārī. Vairas Vīķes-Freibergas (dzimusi 1937. gada 1. decembrī) ceļš politikā ir bijis apbrīnojams, un viņa ir nelokāmi uzticīga demokrātijai un cilvēktiesībām. Šajā amatā viņa nomainīs bijušo Nīderlandes premjerministru Vimu Koku (Wim/Williem Kok), kuram noslēdzas produktīvs četru gadu pilnvaru termiņš Madrides Kluba un Pasaules līderu alianses (PLA, World Leadership Alliance) prezidenta postenī.

1945. gada 1. janvārī Vaira Vīķe-Freiberga, bēgot no Padomju okupācijas, ar ģimeni devās prom no Latvijas. 2014. gada 1. janvārī – 69 gadus pēc trimdas gaitu uzsākšanas Kanādā – Dr. Vīķe-Freiberga kļūs par pirmo sievieti, kura ievēlēta par prezidenti pasaulē lielākajam demokrātiski ievēlēto prezidentu un premjerministru forumam, kurš dibināts demokrātisko vērtību un demokrātiskas pārvaldes atbalstīšanai pasaulē.

Prezidente Vīķe-Freiberga ir viena no Madrides Kluba dibinātājām, 2001. gadā Latvijas Valsts prezidentes statusā, piedaloties konferencē Demokrātijas iedibināšana un stiprināšana (Conference on Transition and Consolidation of Democracy), kurā dzima šī organizācija. Kopš tā laika viņa ir aktīvi piedalījusies daudzos tās projektos un misijās, piemēram Sieviešu līdzdalība politikā Āfrikā, Demokrātijas stiprināšana un etniskais izlīgums Kirgizstānā un I Dienvidkaukāza Forumā Azerbaidžānā.

Pildot Latvijas Valsts prezidentes pienākumus, V. Vīķe-Freiberga veicināja Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, kas tika īstenota 2004. gadā viņas vadībā. Stingri pārliecināta par nepieciešamību pilsoņiem iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un politiskajos procesos, viņa uzsāka diskusiju par obligātas balsošanas ieviešanu vispārējās vēlēšanās. 2005. gada aprīlī Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Kofi Anans (Kofi Annan) iekļāva Vairu Vīķi-Freibergu savā pasaules politisko līderu komandā, kuras mērķis bija sekmēt viņa visaptverošās ANO reformu programmas īstenošanu. Kopš 1999. gada Dr. Vīķe-Freiberga darbojas Pasaules Sieviešu-Līderu Padomē (Council of Women World Leaders), Eiropas Iecietības un izlīguma padomē (European Council on Tolerance and Reconciliation) un Eiropas Ārlietu padomē (European Council on Foreign Relations). Viņa kā uzaicināta dalībniece regulāri piedalās arī Pasaules ekonomikas forumā (Davosā) un ir Nizami Gandžavi Starptautiskā Centra (Nizami Ganjavi International Center) Azerbaidžānā līdzpriekšsēdētāja.

Dzīvojot Kanādā, Vaira Vīķe-Freiberga Toronto Universitātē ieguva bakalaura un maģistra grādu psiholoģijā. Viņa turpināja studijas Makgila Universitātē (McGill University) Monreālā, iegūstot doktora grādu eksperimentālajā psiholoģijā. 1998. gadā Dr. Vīķe-Freiberga atgriezās dzimtenē, kļūstot par Latvijas Institūta (organizācija, kas nodarbojas ar Latvijas atpazīstamības veicināšanu ārzemēs) vadītāju un gadu vēlāk – 1999. gada jūnijā – tika ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti.

V. Koks tika ievēlēts par Madrides Kluba prezidentu 2009. gadā un ieņēma šo amatu četrus gadus. Viņa vadībā Madrides Klubs paplašināja savu pārstāvniecību pasaulē, kā arī savas darbības mērogu un vērienu, dibinot Pasaules līderu aliansi – jaunu struktūru, kuras mērķis ir padziļināt un izvērst Madrides Kluba esošo ietekmes sfēru jauno lielvalstu veidotajā jaunajā pasaulē, sekmēt sadarbību starp organizācijas locekļiem un citu ievērojamu, nesen dibinātu biznesa un korporatīvo līderu organizāciju Pasaules ekonomikas padomi (World Economic Council), kurai ir deviņas reģionālas konvencijas visos svarīgākajos pasaules reģionos. Turklāt Madrides Klubs ir paplašinājis savu dalībnieku skaitu no 70 2009. gadā līdz 95 – 2013. gada decembrī.

Līdzās Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanai par prezidenti PLA – Madrides Kluba ģenerālasambleja apstiprināja trīs jaunu locekļu ievēlēšanu: Felipe Kalderons (Felipe Calderón, Meksikas prezidents, 2006-2012), Džeimss R. Menčems (James R. Mancham, Seišelu Republikas prezidents, 1976-1977), Alēns Župē (Alain Juppé, Francijas premjerministrs, 1995-1997).

V. Vīķes-Freibergas trīs gadu termiņa pilnvaras sāksies 2014. gada 1. janvārī.

Daina Lasmane
Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre
Brisbane, 2013. gada 7. decembrī
Laikrakstam „Latvietis“