Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valsts svētku runa Austrālijā

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe

Laikraksts Latvietis Nr. 286, 2013. g. 28. nov.
Rolands Lappuķe -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Dāmas un kungi!

Pateicos par Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē izrādīto godu lasīt jums Latvijas Valsts Svētku runu. Ar Austrāliju saistās daļa manas dzīves, un, stāvot šeit, atmiņā nāk daudzi izcili cilvēki, ko kādreiz satiku, un kas dažkārt pat mani ir ietekmējuši. Austrālijā iesākās mana latvieša sabiedriskā dzīve, kas šodien turpinās.

Šogad jau 95. reizi atzīmējam 18. novembri, t.i., Latvijas valsts dibināšanu. Tas ir svēts rituāls, ko Austrālijas trimdas latvieši neatlaidīgi piekopuši vairāk nekā 60 gadus.

Šogad arī atzīmējam Tautas frontes veidošanās 25 gadu jubileju. Tautas fronte bija Latvijas tautas kustība, kuras darbība sarežģītajos Padomju okupācijas apstākļos noveda līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Šo abu vēsturisku notikumu vērtību radniecību labi apraksta žurnālists un bijušais politiķis Andrejs Panteļējevs avīzē Diena šī gada oktobrī.

Pēc viņa pārliecības Tautas frontes uzdevums bija savilkt tautu kopā, ieskaitot Latvijā dzīvojošos cittautiešus. Bija jāuzrunā ikkatrs ar vērtībām, kas nepilna gada laikā noveda līdz skaidrai prasībai par Latvijas valsts atjaunošanu. Kaut kā atkārtoja to ceļu, kuru valsts dibinātāji nostaigāja vairāk nekā desmit gados. Tālāk citēšu:

„...Tikai, protams, trešās atmodas laikā tas bija daudz vieglāk, jo neatkarīga Latvijas valsts jau de jure pastāvēja, tā bija jāatjauno de facto. Un tāpēc, ka tomēr bija cilvēki, kas cauri visiem okupācijas gadiem bija neatkarīgas Latvijas valsts ideju savā sirdī un prātā lolojuši.

Latvijas Tautas frontes pirmā programma bija vajadzīga, lai mēs skaidri iezīmētu, kāpēc mēs atjaunojam savu neatkarīgu valsti. Un daļēji apstiprināja tās vērtības, kāpēc Latvijas valsts vispār tika izveidota. Šo kāpēc? nedrīkstētu aizmirst. Nekad. Ne šodienas politiķi un valstsvīri, ne ikkatrs no mums. Gan tad, kad pieņemam politiskus lēmumus, veidojam valsts budžetu, kaut kur integrējamies, gan tad, kad kravājam koferus aizbraukšanai.“

Skaidri pasakot, ka de jure pastāvēšana bija pamats, uz kuru varēja balstīties neatkarīgās Latvijas de facto atjaunošana, apzināmies, ka Tautas Frontes veiksme sakņojas 18. novembra Latvijas vērtībās.

Tautas frontes vērtību sakņošanās 18. novembra vērtībās nodrošināja valsts pēctecību.

Tas nepagāja secen arī jums, Austrālijas latviešiem. Labi uztverot Tautas frontes vēsturisko nozīmi, 1989. gadā dibinājāt Austrālijas Tautas frontes nodaļu, kurai pat nācās spēlēt savu lomu, kaut nelielu, vēstures notikumu attīstībā, kad padomju tanki atkal grasījās apdraudēt mūsu zemes likteni.

Šeit jau skaidri pierādījās, ka ikkatrs latvietis, ikkatrs Latviju cienošs cilvēks var dot savu artavu! Jūs to darījāt. Jūs to darāt. Vēlos jums visiem no sirds pateikties.

Pieminot cilvēkus, kas „neatkarīgas Latvijas valsts ideju savā sirdī un prātā lolojuši“, tiek uzrunāts ikkatrs. Tie esat arī jūs, kas cīnījāties par šīs idejas un valsts pēctecību. Austrālijas tveicē gadu no gada tika atzīmēts 18. novembris, kas vienmēr bija jūsu prātā un sirdī.

Citējumā galvenais tomēr ir skats uz nākotni. Ja lolojam valsts neatkarības atjaunošanu, tad nedrīkstam aizmirst to, kāpēc? mēs to darījām.

Vai ir runa par brīdinājumu? Droši vien, ka katrs atgādinājums ir kā brīdinājums! 18. novembra Latvija ir mūsu zelts, to nedrīkst izšķērdēt.

18. novembra Latvija ir demokrātiska valsts,

  • kura ar 1919. gada pilsonības likumu piešķīra tiesības visiem 1914. gadā Latvijā reģistrētajiem iedzīvotājiem kļūt par tās pilsoņiem. Tas paliek aktuāls šodien.
    Kultūras ministrijas Nacionālās identitātes pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pilsoniskās pamatnostādnēs tiek pieminēts jēdziens atvērtā latvietība. Ar to saprotams, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības, ir iespēja piedalīties kopējā Latvijas valsts projektā, tas ieskaita pieteikties pilsonībā, ja ievēro nepieciešamos priekšnoteikumus kā oficiālās valodas prasme;
  • kura atstāja mantojumā 1922. gada demokrātisko konstitūciju.

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com