|
|
Laiks Latvijā: |
Valsts svētki Adelaidē
Svinības trīs dienu garumā
Laikraksts Latvietis Nr. 285, 2013. g. 24. nov.
Gunta R. -
Ieteikt draugiem.lv
LTRKA priekšsēdis Valdis Tomanis pieņemšanā piektdienā. FOTO Pēteris Strazds.
Karogu pacelšana „Tālavas“ dārzā. FOTO Pēteris Strazds.
Vēstniekam Rolandam Lappuķem bija iespēja ar bērniem attaisīt grāmatu maisu no Latvijas. FOTO Reinis Dancis.
Svinīgais akts „Tālavā“. FOTO Pēteris Strazds.
Svinīgais akts „Tālavā“. FOTO Pēteris Strazds.
Svinīgais akts „Tālavā“. Skolas korītis Rasmas Celinskas vadībā. FOTO Pēteris Strazds.
Svinīgais akts „Tālavā“. Rolands Lappuķe. FOTO Pēteris Strazds.
No kreisās: Valdis Tomanis, Bruno Krūmiņš, Rolands Lappuķe. FOTO Pēteris Strazds.
Svinīgais akts „Tālavā“. Elder konservatorijas stīgu kvartets „Maple“. FOTO Pēteris Strazds.
Svinīgais akts „Tālavā“. Lilitas Daenkes Dziesmu un mūzikas ansamblis. FOTO Pēteris Strazds.
Svinīgais akts „Tālavā“. DV Adelaides nodaļas vīru koris „Daugava“. FOTO Pēteris Strazds.
Svinīgais akts „Tālavā“. ALB jauktais koris "Dziesmu laiva". FOTO Pēteris Strazds.
Svētku dievkalpojums. FOTO Pēteris Strazds.
Karogu uzvilkšanas ceremonijas programma (1).
Karogu uzvilkšanas ceremonijas programma (2).
Svinīgā akta programma (1).
Svinīgā akta programma (2).
Svinīgā akta programma (3).
„Brīvības saule aust Latvijas kāpās,
Līksmē lai paceļam sirdis kā lāpas“
Kaspars Dimiters
Ar līksmām sirdīm Adelaides latvieši trīs dienas svinēja Latvijas atgūto brīvību un 95. gadskārtu kopš Neatkarības Deklarācijas. Piektdien, 15. novembrī, DLOA un Latviešu Tirdzniecības un Rūpniecības kamera Austrālijā aicināja vietējos politiķus, diplomātus un latviešu sabiedrību uz pieņemšanu Tālavas Lielajā zālē. Labo garastāvokli jau no paša sākuma veicināja brīvi plūstošais vīns un šampanietis, publikai atjaunojot vecās pazīšanās un nodibinot jaunas.
Sarīkojuma vadītāja Malda Ceplīte iepazīstināja klātesošos politiķus, diplomātus un goda viesus, kuru starpā bija arī 18. nov. svētku runātājs Rolands Lappuķe un LR Goda konsuls Dienvidaustrālijā un LTRKA priekšsēdis Dr. Valdis Tomanis. Dr. Tomanis pastāstīja par Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, aizrādīdams, ka, lai gan Latvija ir maziņa, tomēr tā ir lielāka nekā Dānija, Beļģija, Nīderlande un Šveice (par Andoru un Monako nemaz nerunājot! G.R.), un ka Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedz Kopenhāgenas, Helsinku vai Oslo. Ar lepnumu varam konstatēt, ka tūristu rokas grāmata Lonely Planet šogad no desmit pasaules pilsētām min Rīgu kā ceturto aiz Parīzes, Trinidadas un Keiptaunas kā apciemošanas vērtu pilsētu. Tanī pašā sarakstā Adelaide ierindojās devītajā vietā. Adelaides latviešiem divkāršs lepnums!
Runātājs pēc runātāja cildināja Latvijas beidzamo 22 gadu sasniegumus: atbrīvošanos no Padomju Savienības, iestāšanos NATO un ES, veiksmīgu izkulšanos no pasaules ekonomiskās krīzes, pievienošanos vienai Eiropas valūtai – eiro. Arī kultūras jomā Latvija var lepni skatīties katram pasaules pilsonim acīs, ar Dziesmu svētkiem vien, un 2014. gadā – Rīga ar Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu. DA politiķi uzsvēra, ka šeit dzimušie austrālieši nenovērtē savu brīvību, jo tās dēļ viņiem nekad uz savas zemes nav bijis jācīnās un asinis jālej. Politiķi izteica apbrīnu par trimdas latviešu neatlaidību, ilgus gadus svešā zemē miermīlīgā veidā cīnoties par savas tālās dzimtenes brīvību un paturot savu valodu un kultūru.
Ausis un prātus iepriecināja divi jauni pianisti – Matīss Lūsis un Raimonds Jaudzems, katrs savu gabalu nospēlēdams priekšzīmīgi. Iepriecināja arī abu zēnu tautas tērpi, kurus viņi nēsā ar lepnumu, kā jauni latvieši.
Zāli greznoja Īgo Ozola Latvijas fotogrāfijas un daži oriģinālie mākslas darbi, un pēc oficiālās daļas tauta vēl pakavējās pie vīna un uzkodām.
Sestdienas, 16. novembra rītā Tālavas dārzā skola rīkoja savu gadskārtējo karogu uzvilkšanas ceremoniju ar māc. Dr. Jāņa Priedkalna svētvārdiem un kopīgi nodziedātām dziesmām. Parasti runā kāds skolnieks par tematu Ko man dod latvietība, bet tā kā šogad nevienu piemērotu nevarēja atrast, tad Reinis Dancis, spēļu grupas koordinators, pats vēl samērā jauns būdams, pakavējās atmiņās par to, kā viņš vienmēr spējis apvienot savu latvietību ar dzīvi nelatviskā vidē. Viņa teiktais bija mērķēts tieši uz skolniekiem.
Tad vajadzēja kādu stundiņu pakavēties Tālavas kafejnīcā, līdz plkst. 12.00 sākās svinīgais akts, kam otrā daļa bija koncerts. Svinīgā gājienā zālē ienesa karogus, tad ALB priekšsēdis Bruno Krūmiņš īsā uzrunā atgādināja, ka Pirmajā Neatkarības deklarācijā nepiedalījās neviens nelatvietis, bet Latvijas brīvvalstī valdīja iecietība pret visām Latvijā dzīvojošām minoritātēm. Brīvība bija visiem. Dievs, Svētī Latviju!
Pēc tautas lūgšanas uz podestiem sastājās skolas korītis Rasmas Celinskas vadībā un nodziedāja trīs tautas dziesmas.
Svētku runātājs Rolands Lappuķe lika katram pie sirds, ka 18. novembra Latvija ir mūsu zelts – demokrātiska valsts, kas pieder mums visiem, vienalga, kurā pasaules malā mītam. Ar jauno dubultpavalstniecības likumu katrai latviski runājošai personai ir iespēja, iesaistīties Latvijas politiskajā dzīvē ar piedalīšanos vēlēšanās un referendumos. Tas ir sevišķi nozīmīgi tādēļ, ka kopš 1991. gada no Latvijas ir emigrējuši 200 000 pilsoņi, un būtu vēlams viņu bērnus paturēt Latvijai un nodrošināt Latvijas nākotni.
Sekoja apsveikumi, ieskaitot Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums, ko nolasīja LR Goda konsuls Dr. Valdis Tomanis.
Svētku dienas apbalvojumi, gan vietēji, gan no PBLA tika Pēterim Strazdam, Guntai Rudzītei, Zintai Ozoliņai, Intai Skābei, Jurim Skābem, pēdējiem diviem katram divi – no DLOA un no LAAJ. Māra Kolomitseva un Artūrs Berķis saņēma ALB krūšu nozīmi zeltā par ilggadīgu darbu Adelaides Latviešu biedrībā.
Koncerta daļu atklāja apdāvinātu studentu stīgu kvartets no Adelaides Konservatorijas. Latviešu mūziku pārstāvēja Lilitas Daenke folkloras grupa ar trim tautas dziesmām, DV vīru koris Daugava ar divām dziesmām un visu beidzot – ALB Jauktais koris Dziesmu Laiva ar četrām dziesmām.
Pēc koncerta tauta vēl pakavējās Tālavas mazajā zālē, kur iebaudīja vīnu un uzkodas.
Svētdienas, 17. novembra rītā Svētku dievkalpojumu vadīja māc. Dr. Jānis Priedkalns, bet pirmdien, tieši 18. novembrī, latviešiem bija dota atļauja uzvilkt Latvijas karogu pie Bērnsaides (Burnside) Pilsētas nama, un arī baltiešu aprūpes namā (Amber Homes) ar karogu un saviesīgu brīdi tika atzīmēti valsts svētki, bet par to lai raksta kāds, kas tur bija.
Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“
Video ieraksti:
https://www.facebook.com/photo.php?v=180893205449369
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
