Valsts svētku uzruna Minsterē

Palielināt / Enlarge

Svētku runu sniedza Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vācijā Elita Kuzma. FOTO no Nīla Ebdena personīgā arhīva.

Mīļie tautieši!

Novembris latviešiem ir īpašs mēnesis. Laikā, kad saule rit zemu un atliek vairāk laika pārdomām, vēsture mūs ir vadījusi pa mērķu nospraušanas un sasniegšanas ceļu. Par spīti skeptiķiem, 1918. gada 18. novembrī pirmo reizi vēsturē tika proklamēta neatkarīga Latvijas valsts. Pieminot Latvijas neatkarības cīnītāju devumu 1919. gadā, 11. novembrī svinam Lāčplēša dienu, un namu logos iedegtās sveču liesmiņas dod mums stiprinājumu un cerību.

Šogad Latvijas valsts atzīmē savu 95. jubileju – esam pulcējušies šeit, Latviešu centrā Minsterē, gan kā 1918. gada notikumu netieši liecinieki, gan kā šodienas Latvijas pilsoņi vienotā Eiropā.

Kā vēstniece Vācijā esmu uzsākusi darbu no Latvijas-Vācijas divpusējo attiecību viedokļa ļoti labvēlīgā, bet arī mūsu valstij ļoti darbīgā un dinamiskā laikā. Pēdējie gadi Eiropai ir bijuši stabilizācijas gadi, un man ir patiess gandarījums, ka Latvija bijusi šī procesa aktīva dalībniece gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. Ir pieņemti būtiski lēmumi, kas nostiprina Latvijas neatgriezenisko piederību demokrātiskai Eiropai. Līdzšinējā ES vēsture ir skaidri apliecinājusi, ka vienota un cieši integrēta Eiropa ir labākā garantija mazo valstu attīstībai. Jo ciešāk ir integrēta Eiropa, jo stiprāka arī katra tās dalībvalsts. Pat, ja pašu mājās veicams skaidrojošs darbs, esam nobrieduši tam, lai paši piedalītos to lēmumu veidošanā, kuri vistiešākā veidā ietekmē gan mūsu šodienu, gan rītdienu.

Man ir patiess gandarījums, ka Latvija šai procesā varējusi droši paļauties uz Vācijas padomu un atbalstu. Esmu pārliecināta, ka Vācija ir ieinteresēta vienotas un integrētas Eiropas projekta veiksmē – tas ir atbalsts un atvieglojums arī mums. Kā Eiropas kodolam piederīga valsts, Latvija rokrokā ar Vāciju turpmāk strādās pie katras ES valsts izaugsmes un konkurētspējas celšanas.

Šogad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, kas apvieno pasaules attīstītākās valstis, atbalstīja lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Latviju. Tas mums sniegs papildus iespējas ekonomikas attīstībai, uzlabojot valsts kredītreitingu un investīciju vidi, pārņemt veiksmīgāko valstu pieredzi konkurētspējas uzlabošanas, veselības, finanšu un citās jomās.

Esam izšķīrušies par labi apsvērtu un tālredzīgu soli – ar 2014. gada 1. janvāri arī Latvijā tiks ieviesta vienotā valūta eiro. Eiro pastardienas scenāriji nav piepildījušies. Eiro valūta ir saglabājusi savu stabilitāti, un tās ieviešana mums sniegs ne tikai finansiālus un ekonomiskus ieguvumus, bet arī nodrošinās vietu Eiropas integrācijas kodolā. To pierāda citu jauno ES dalībvalstu – Igaunijas, Slovākijas un Slovēnijas, kur eiro jau ieviests, piemērs. Vēl jo vairāk – eiro ieviešana šai valstīs nekādā veidā nav ietekmējusi nacionālo identitāti. Mūsu gadījumā varam būt arī īpaši lepni: Eiropu apceļos uz eiro monētas attēlotā latviešu tautu meita – latviskā tikuma un pārticības simbols.

Latvija arvien redzamāk iezīmējas pasaules kartē, tostarp, kā svarīga transporta artērija starp Baltijas jūru, Centrālo Āziju un Afganistānu. Tas panākts ar t.s. Ziemeļu apgādes tīkla palīdzību. Rīga iezīmējas kā starptautisks centrs gan politiķu un uzņēmēju sarunām par šo transporta ceļu tālāko attīstību, gan kā starptautisks loģistikas centrs.

Viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir aktīva politika Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu virzienā. Šos reģionus un Latviju vieno kopīga pagātnes lappuse – padomju mantojums, un tas šo valstu acīs ceļ mūsu atbalsta un reformu pieredzes vērtību. Pēc nepilnām divām nedēļām Viļņā izšķirsies Ukrainas, Moldovas un Gruzijas tālākās attīstības virziens. Latvija dara visu, lai šīs, kā arī citas Austrumu partnerības valstis tuvinātos Eiropai, nevis paliktu Eiropas perifērijā. Sadarbība ar tām pavērs papildus iespējas aktīvāku attiecību veidošanai arī Latvijai gan politiskajā, gan arī ekonomiskā jomā.

Ekonomisko sakaru veicināšana vēl nekad nav ieņēmusi tik nozīmīgu vietu Ārlietu ministrijas darba kārtībā. Strādājam pie jaunu tirgu apguves visos kontinentos. Vistuvākajā laikā tiks atvērta Latvijas vēstniecība Indijā. Rīgā savu vēstniecību atvērusi Dienvidkoreja. Latvija strādā arī Ķīnas, Japānas un arābu valstu virzienā.

Mūsu uzmanības lokā nemainīgi ir attiecības ar Krieviju. Kā nule raksturojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs „..ja mēs paanalizētu vairāk nekā 20 gadu laikā divpusējās attiecības starp Krieviju un katru no Baltijas valstīm, mēs redzētu, ka ik pa brītiņam ir savi gaišie un savi tumšie brīži. -- Tā ir daļa no parasta, normāla dialoga.“ Pieaug ekonomiskās sadarbības radītāji, pieaug interese par investīciju iespējām Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskās sadarbības ietvars ir kļuvis vienkāršāks un ērtāks. Mums ir prieks, ka arvien vairāk Krievijas tūristu labprātāk izvēlas apmeklēt Latviju, nevis eksotiskus kūrortus. Vienlaikus, ir jautājumi, kuros mūsu uzskati nav un nevar būt vienoti. Primāri ir runa par Latvijas vēstures un valstiskuma jautājumiem. Tās ir vērtības, kuras nevar izteikt ekonomiskos rādītājos.

Latvija sniedz savu devumu starptautiskā miera uzturēšanā. Latviešu karavīri un civilie eksperti dien Afganistānā un citās konflikta zonās. Šodienas pasaulē, ko raksturo gan iespējas, gan apdraudējumi, tas ir drošs ieguldījums arī Latvijas aizsardzībā, un par to esam viņiem pateicīgi. Nule noslēgušās Latvijā un mūsu reģionā lielākās NATO mācības kopš mūsu dalības Ziemeļatlantijas aliansē – mūsu karavīri diendienā uzlabo savas spējas sadarbībā ar sabiedrotajiem, vairojot Latvijas un pasaules drošību. Vienlaikus tas ir apliecinājums arī sabiedroto klātbūtnei mūsu reģionā, kas ir arī mūsu drošības ķīla.

Latvijas prezidentūra ES Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā mūsu valstij būs liels izaicinājums. ES mašinērija ir gan nozīmīga, gan sarežģīta. Tomēr ES vēsturē bieži ir pierādījies, ka maza valsts, lietderīgi izmantojot resursus, spēj vadīt prezidentūru veiksmīgāk nekā lielās valstis. Lai arī par Latviju mēs varētu sacīt tāpat, aktuāla būs visu Latvijas institūciju – valdības, Saeimas, nevalstisko organizāciju iesaistīšanās un vienota rīcība. 2014. gada oktobrī notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas. Esmu pārliecināta, ka, saliedējot spēkus, ļoti labi tiksim galā ar mums uzticēto atbildīgo pienākumu. Lai sekmīgi īstenotu mums uzticēto uzdevumu Vācijā, mums būs vajadzīgs arī jūsu atbalsts.

Īpaša uzmanība un pūles tiek veltītas arī apjomīgas Latvijas kultūras programmas norisei, tostarp, Vācijā. Ar mūsu kultūras klātbūtni vēlamies apliecināt, ka Eiropas Savienības moto Vienoti dažādībā nav vien vārdi, bet realitāte. Mēs bijām, esam un būsim piederīgi Eiropas kultūras telpai. Tā mūs neapdraud, bet gan bagātina, un to bagātinām arī mēs paši.

Šobrīd tiek definētas Latvijas prezidentūras darbības prioritātes. Gan ekspertu, gan sabiedriskās diskusijās izkristalizējušies trīs mūsu prezidentūras principi: iesaistīšanās, izaugsme un ilgtspēja. Tie caurvij gan Latvijas redzējumu par ES attīstības virzieniem, gan raksturo pašu mājās veicamo.

Īpaši vēlos uzsvērt, ka šais principos ietverts arī darbs ar diasporu. Būtiski, ka ar tautiešu emigrāciju Eiropā nācies saskarties ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm. Tādēļ tautiešu saites uzturēšana ar dzimteni, viņu iesaistīšana un iesaistīšanās sabiedriskajos un politiskajos procesos ir arī Eiropas mēroga jautājums.

Ekonomiskā krīze un tautiešu aizbraukšana no Latvijas bijusi katalizators Latvijas diasporas politikas formulēšanai un tam, ka Latvijas institūcijas ir apzinājušās un uzņēmušās atbildību par šo jomu. Šī gada 5. martā valdība apstiprināja darba virzienus darbam ar diasporu. Tie ir: latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšana; politiskās un pilsoniskās līdzdalības veicināšana; sadarbība ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, intelektuālā potenciāla aizplūšanu aizstājot ar intelektuālā potenciāla aprites procesu, un atgriešanās veicināšana. Tikko darbu ir uzsākusi Ārlietu ministrijas vadībā izveidotā diasporas jautājumu koordinācijas darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt saskaņotu diasporas politiku minēto virzienu ieviešanai dzīvē.

Būtisks un ilgi gaidīts saiknes ar diasporu uzturēšanas solis ir pirms 19 gadiem pieņemtā Pilsonības likuma grozījumi, kas pieļauj dubultpilsonību ar virkni valstu, tostarp, Vāciju. Šis jauninājums jau nes augļus, un esmu pārliecināta, ka tas teicami kalpos Latvijas izaugsmei.

Mīļie tautieši!

Manis pieminētās Latvijas ārpolitiskās aktivitātes, protams, nav pašmērķis. Mēs to nedarām, lai radītu citiem par sevi labu iespaidu uz vidējā Latvijas iedzīvotāja rēķina. Gluži otrādi – mēs to darām tikai ar vienu mērķi: lai veidotu labklājīgus dzīves un darba apstākļus pašu izcīnītajā brīvajā valstī. Lai Valsts svētki mums kalpo par atelpas un pārdomu brīdi, lai atskatītos, novērtētu un pateiktos sev un saviem līdzcilvēkiem.

Šodien mums ir dibināts iemesls justies atzītiem, novērtētiem un atbalstītiem. Tikai tādā noskaņā mēs spēsim saliedēt spēkus tālākajiem uzdevumiem, nezaudēt un stiprināt saiti ar savu valsti un arī – no sirds svinēt mūsu Valsts svētkus. Novēlu visiem piepildītu un svētīgu Latvijas Republikas proklamēšanas dienu!

Dievs, svētī Latviju!

Elita Kuzma
Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vācijā