„Mēs – latvieši pasaulē“

Palielināt / Enlarge

Konferences dalībnieki. FOTO Valda Dureika.

Palielināt / Enlarge

Konferences dalībnieki. FOTO Valda Dureika.

Konference norisinājās no 2013. gada 18.-20. oktobrim Vācijā, Freiburgā Daugavas Vanagu latviešu centrā Bērzainē. Konference kopumā vērtējama ļoti pozitīvi, jo beidzot notika iespēju robežās aptveroša tikšanās un viedokļu apmaiņa starp latviešiem Vācijā un tuvākajā reģionā.

Tajā piedalījās ap 40 cilvēku, to vidū ar savu klātbūtni un iesaistīšanos diskusijās pagodināja Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma un Latvijas vēstniecības Vācijā padomniece Guna Japiņa, Latvijas vēstniece Eiropas Padomē Aiga Liepiņa, Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, Latvijas Evaņģēliski luteriskās draudzes ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs E. Rozītis, Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvniecības Latvijā vadītājs Jānis Andersons, Eiropas Latviešu apvienības vadītājs Aldis Austers, Daugavas Vanagu Vācijā valdes priekšsēdis Indulis Bērziņš un Latviešu kopības Vācijā valdes priekšsēdis Nīls Ebdens.

Ļoti daudz tika apspriestas iespējas izveidot kopēju informācijas apmaiņas sistēmu, starp biedrībām, latviešu organizācijām, kā arī cilvēkiem ārzemēs. Viens no vissvarīgākajiem konferences atzinumiem ir tāds, ka pastāv liela nepieciešamība pēc papildus kopīgas informēšanas un ziņu sniegšanas platformas ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, it īpaši Vācijā. Šajā interneta mājas lapā noteikti vajadzētu būt informācijai par jaunākajiem pieņemtajiem likumiem Vācijā un Latvijā, un to atšķirībām abās valstīs. Vēl tur būtu jābūt sava veida pamācībām un ziņām, lai labāk saprastu, kā rīkoties, ja dažādu apstākļu sakritības dēļ esi ieradies svešā valstī. Daudz intensīvāk ir jānodrošina informācijas apmaiņa starp latviešiem ārzemēs un Latvijā dzīvojošajiem latviešiem, tādējādi veicinot sapratni, ka arī latvieši ārzemēs ir Latvijas patrioti.

Mans personīgais viedoklis ir, ka latviešu patriotismam nebūtu jābūt saistītam ar ekonomisko situāciju, esošo politiku vai valdību, bet gan ar dzimteni kā vietu, kur atgriezties, sajusties laimīgam, neatkarīgi no tā, vai esi pie dabas, laukos vai pilsētā, un kur var dzirdēt latviešu valodu, izbaudīt latviešu tradīcijas. Tika uzsvērts, ka nav jādomā ne tikai par bērniem, bet arī vecākos ir nepieciešams veicināt vēlmi audzināt bērnus par Latvijas patriotiem un runāt ar bērniem latviski. Daudzi vecāki jau to dara, bet diemžēl ir vecāki, kuri izvēlas nemācīt latviešu valodu saviem bērniem, kā vienu no pamatojumiem minot, ka bērns nespēs mazotnē apgūt vairākas valodas. Uzskatu, ka vecākus vajadzētu informēt par pētījumiem saistībā ar valodu nozīmi bērna attīstībā, ja bērnam ir divas vai pat vairākas dzimtās valodas.

No Latvijas puses būtu nepieciešams skaidrāk definēt vēstnieku uzdevumus ārvalstīs. Iespējams rosināt, ka ir nepieciešama sadarbība ar vietējām latviešu organizācijām ārzemēs. Klātesošie ar ļoti lielu aizrautību diskutēja par papildus vēlēšanu iecirkņu veidošanu ārvalstīs, īpaši Vācijā, jo daudzi latvieši nevēlas sūtīt savas pases pa pastu uz vēstniecību, lai varētu piedalīties vēlēšanās.

Latvijas vēstniecei Vācijā Elitai Kuzmai un Latvijas vēstniecības Vācijā padomniecei Gunai Japiņai uzdeva jautājumus par dubultpilsonību un to, kas ir jādara, lai cilvēki iegūtu vai atgūtu Latvijas pilsonību. Latviešu organizācijām Vācijā un arī ārzemēs vajadzētu vairāk informēt cilvēkus par dubultpilsonības iespējām; tādēļ, lai nerastos pārpratumi, vajadzētu censties cik vien iespējams precīzi noskaidrot atšķirīgo un kopīgo likumā par pilsonību tajā valstī, kur organizācijas atrodas.

Kopumā ir nepieciešama lielāka atvērtība starp latviešu organizācijām, kā arī attiecībās ar cilvēkiem. Latviešiem savā starpā būtu jākļūst saliedētākiem un mazliet atklātākiem, jo vienam no pamatmērķiem latviešu organizācijām un kopā sanākušajām cilvēku grupām būtu jābūt latviskuma veicināšanai ārzemēs, jo saorganizējoties, aktīvi kopā darbojoties, vēl vairāk tiks stiprināts latviskums.

Noderīga bija diskusija par jumta organizācijām, jo pirms diskusijām tika prezentēta to darbība, padarītais, un bija labāks priekšstats par šo organizāciju mērķiem. Latviešu kopībai Vācijā (LKV), Eiropas Latviešu apvienībai (ELA) un Pasaules Brīvo latviešu apvienībai (PBLA) būtu jāpastāv arī nākotnē un jādomā par labāku sadarbību savā starpā, jo citādi veidojas sava veida konkurences situācija, kurā katra organizācija ir pati par sevi.

Konferences vakaros pēc uzrunām, prezentācijām un diskusijām notika kopīga sadziedāšanās, kas stiprināja kopības sajūtu un vēlreiz apstiprināja zināmo, ka latvieši ir dziedātāju tauta. Sestdienas vakarā bija Latvijas Televīzijas un Daugavas Vanagu Vācijā sadarbībā tapušās dokumentālās filmas Zenta Mauriņa – latviete Eiropā skatīšanās.

Cerams, ka šī konference kļūs par pamatu labākai cilvēku un organizāciju sadarbībai nākotnē, jo kopējā ir ļoti daudz, lai arī daži no cilvēkiem varbūt to vēl pagaidām nesaskatīja, iespējams, izteiktie viedokļi rosinās aizdomāties un kļūt atvērtākiem jaunām idejām, sarežģījumu risinājumiem, viedokļu un informācijas apmaiņai un, vēlreiz uzsveru, arī sadarbībai.

Erasmus praktikante Latviešu centrā Minsterē no Ventspils Augstskolas

Valda Dureika
Laikrakstam „Latvietis“