Dīvains, lai neteiktu skarbāk, lēmums

Runa ir par Valsts prezidenta Andra Bērziņa steidzīgo lēmumu – ar 1. novembri pārtraukt Egila Levita vadītās Konstitucionālo tiesību komisijas darbību. Komisijas, kurā strādā izcilākie Latvijas konstitucionālo tiesību speciālisti, pie tam, brīvprātīgi un bez maksas! Prezidents iecerējis to aizstāt ar ekspertu darba grupām, iespējams, labi atalgotām un līdz ar to uzdotajā sasniedzamajā mērķī vairāk materiāli ieinteresētām. Protams, man par šiem potenciālajiem ekspertiem ir loģiskas šaubas, kas pamatojas purvā, kurā ir ievesta Latvijas valsts, taču tas ir mans personiskais viedoklis, kam var nepiekrist.

„Acīmredzot prezidents domā, ka ekspertu grupas darbs būs lietderīgāks nekā vienas pastāvīgas konstitucionālo tiesību komisijas veikums,“ secina E. Levits. Nē, Levita kungs, tā ir prezidenta izteikta neuzticība Jūsu nacionāli atbildīgi paustajai iniciatīvai! Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne izsaka cerību, ka šis Valsts prezidenta lēmums nav vērsts pret Satversmes priekšvārda projektu. Taču manī nostiprinās pārliecība, ka tā ir patiesība, ka te ir saistība ar politisko korupciju. Iespējams, ka kļūdos. Tādā gadījumā atvainojos.

Manā iztēlē šie notikumi asociējas ar Kārļa Skalbes vērojumiem Latvijas valsts rītausmā: „Rīga ir liels purvs... Zem mums ir korupcijas purvs, mēs jūtam, ka grimstam, ka nav cietas zemes. Tie, kas veicina korupciju, tie rada šaubas, nedrošību, izposta uzticību brīvai, neatkarīgai Latvijai. Tāpēc tie ir nosodāmi kā mūsu valsts lielākie ienaidnieki. Bija cilvēki, kuri atdeva par Latviju savu dzīvību. Viņi varēja prasīt, lai tie, kas nāks pēc viņiem kā jaunās dzīves cēlāji, ietu darbā ar to pašu ideālismu un pašaizliedzību, ar ko viņi gāja kaujā... Ko lai viņi saka, kad mums ir radusies vesela ļaužu šķira, kura uz īpašumu skatās kā uz viegli iegūstamu laupījumu?... Cīņa ar korupciju būs grūta, jo viņa jau ir dziļi iezīdusies tautā kā riebīga ēde, kura visur izstiepj savus zarus. Daža laba politiska partija ir saistīta ar Rīgas vadoņu veikaliem un uzņēmumiem. Pie mums politikā iet vairāk tikai dēļ materiāliem ieguvumiem. Būs grūts darbs to apgriezt otrādi, un šim aklam ļaužu baram iemācīt skatīties uz politiku kā uz sabiedrisku uzdevumu.“

Nav šaubu, ka latviešu tautas un Latvijas valsts ienaidnieki darīs visu, kā jau darīts līdz šim, lai E. Levita ierosinājums neīstenotos, jo tas ir pretrunā impēriski šovinistisko maigās varas realizētāju iecerēm. Tomēr saglabāju cerību, ka Valsts prezidents akceptēs likuma projektu un 67 deputāti neslimos, neaizbrauks komandējumā, nenokavēs un atklātā balsojumā nobalsos par Satversmes priekšvārdu, kas dzēš neskaidrības par latviešu tautas tiesībām un mērķiem.

Andrejs Lucāns
Burtniekos, 2013. g. 30. oktobrī
Laikrakstam „Latvietis“