„Daugavas Vanagu (DV) nākotne?“

Daugavas Vanagi

Mārtiņa Bērziņa atbilde Jānim Priedkalnam par rakstu laikrakstā „Latvietis“ Nr. 272, 2013. g. 28. aug.

Vienas organizācijas, piemēram Daugavas Vanagu, darbību nosaka statūtos ierakstītie mērķi un darbības noteikumi. Pēc Latvijas brīvības atgūšanas DV organizācijai tādu īstu kopēju mērķu vairāk nav. Iesniegumi DV CV un zemju valdēm palikuši neizskatīti, bez atbildes un Lēmuma, jo neviens nejutās uzrunāts. Tamdēļ pamatojums DV Austrālijas valdes lēmumam DV noteikumos nav atrodams.

DV CV jau ilgāku laiku nepilda noteikumos paredzēto darbu, koordinēt zemju valžu darbību. DV CV ar pārstāvniecību Rīgā jau ilgāku laiku veic galvenokārt DV Latvijā pienākumus. Tamdēļ atļauts jautāt, kamdēļ un cik ilgi citām zemes valdēm šis darbs būs jāfinansē?

Daži DV CV locekļi un dažas zemes valdes, DV Vācijā iesniegumus laikam rūpīgi vai vispārīgi neizlasa, jo citādi tā nerunātu par DV Vācijā darbību kā tas notiek. DV Vācijā valde darbojās statūtos ierakstīto mērķu ietvaros un delegātu lēmumus pildot. Jau pirms vairākiem gadiem delegāti uzlika valdei pienākumu gādāt par to, lai Bērzaine kā latviešu kultūras centrs un DV Vācijā organizācija pastāvētu vismaz 50 gadus. DV Vācijā valde savā izstrādātā rakstu kopojumā DVUPDATE (11. lpp.) uzrādīja DV organizācijās nepieciešamo jautājumu skaidrošanu. Rakstus saņēma DV CV un zemju valdes izskatīšanai un lemšanai. DV Vācijā neturpinās laiku kavēt, izstrādājot iesniegumus, kuri acīm redzot neinteresē, nepiedalīsies gadiem ilgi dzirdētās runās – mums jādara, mums jādara – bet turpinās pildīs savus pienākumus un uzdevumus. Var būt, ka DV Vācijā darbība turpmāk nesaskan ar novecojušiem DV noteikumiem un struktūrām, kā arī ar šodienas neefektīvo DV CV darbību.

Jau pirms gadiem man aizrādīja, ka saglabāšana ir muzeju uzdevums. Ļoti bēdīgi, ka daži sabiedrības darbinieki latvietību, latviešu valodu, nacionālo identitāti, latviskās parašas utt. uzskata tikai kā muzejālas vērtības. DV Vācijā uzskata, ka valoda jāmāca un jārunā, latviskā identitāte un parašas jānostiprina dažādos pasākumos un ikdienas dzīvē. Par savām vērtībām ir jācīnās!

Noteicošie pēckara sabiedrības darbinieki jau zināja, ka viens nevar visu padarīt. Nodibināja DV struktūras ar DV CV un PBLA ar attiecīgām apakšorganizācijām. Nesaprotami ir dažu DV darbinieku pasākumi visus uzdevumus un pienākumus samest vienā maisā, lai viens darītu visu, sajaucot šodienas struktūras. Ja DV Vācijā nodarbotos kā organizācija ar politiku, viņi zaudētu bezpeļņas un labdarības organizācijas statusu.

Okupācijas laikā teica, ka Vanagam viens spārns nolauzts aiz dzelzs aizkara. Tagad daži DV darbinieki mēģina Vanagam otru spārnu salauzt. DV Vācijā darīs visu, lai Vanags varētu brīvi lidot par godu Latvijai un visai latviešu tautai.

Sociālā tīkla veidošana un nostiprināšana ir valsts uzdevums. Organizācijas ar savu labdarību un palīdzību var tikai mēģināt kādu caurumu šinī tīklā lāpīt. Lāpīšanu uzskatīt kā DV organizācijas galveno darbības mērķi ir drusku par maz.

Galvenās palīdzības organizācijas zina, ka palīdzībai nepieciešama stingra līdzekļu kontrole, lai nebūtu pārāk lieli zaudējumi.

Ar palīdzību DV Vācijā ir ļoti uzmanīgi, jo trūkst attiecīgās kontroles iespējas. Viens no DV Vācijā mērķiem ir pašpalīdzība. Tas nozīmē palīdzēt spert pirmos soļus, lai tālāko ceļu veiktu ar paša spēkiem.

Pagājušā gadsimtā Latvija zaudēja divos pasaules karos un okupācijas sekās apmēram miljonu savu iedzīvotāju. Šodien ārpus Latvijas dzīvo vai uzturas apmēram 20% no latviešu tautas. Daži DV darbinieki atkal sāk šķirot starp jūs un mēs, mēs un viņi. Tāda rīcība nesaskan ar DV noteikumiem un ne ar DV ideoloģiju.

Imants Balodis, kurš pulkvedi Vili Janumu labi pazina, atsūtīja man divus rakstus, kuri BRĪVĀ LATVIJĀ publicēti, un no kuriem sekojošie izvilkumi:

Jānis Frišvalds rakstīja 2000. gadā par Globālām Daugavas Vanagu dienām Valmierā. Uzrunā DV priekšnieks plkv. Vilis Janums teica: „Pašreiz necīnāmies ar šautenēm un zobeniem, bet ar propagandas ieročiem. Pie tiem pieder mūsu kultūras sasniegumi brīvajā pasaulē...“.

Imants Balodis rakstīja 2004. gadā par Bērzaini: „Tuvu un tālu daudzina DV īpašumu Bērzaine Freiburgā. Bet tikai retais zina nostāstu par plkv. Viļa Januma atbildi tiem, kuri 1952. gadā nopēla viņa izvēli pirkt īpašumu tālu no visiem toreizējiem latviešu centriem. „Dēli, kad Latvija būs brīva, tad latvieši brauks uz Šveici, Franciju, Itāliju un Spāniju. Ceļā uz turieni un atpakaļ viņi apmētāsies Bērzainē, lai baudītu latviskās mājas viesmīlību svešajā zemē!“ – Kāda nemaldīga pārliecība!“

Daugavas Vanagi, sasauksimies!

Mārtiņš Bērziņš
DV Vācijā valdes loceklis
Laikrakstam „Latvietis“