Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dieva Vārda kalps un draudzes gans

Mācītājs Kolvins Makfersons par savu lēmumu

Laikraksts Latvietis Nr. 272, 2013. g. 28. aug.
Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Uz lūgumu paskaidrot, kāpēc esmu izstājies no Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL), sniedzu šo rakstu. Lēmumu izstāties pieņēmu pēc daudzām pārdomām un lūgšanām. Esmu bijis saistīts ar LELBĀL jau 33 gadus, un šo lēmumu neesmu patvaļīgi pieņēmis. Reizē mīlu Dieva Vārdu, kā arī latviešu tautu. Ņemu ļoti nopietni savu uzdevumu gan kā Dieva Vārda kalps, kā arī draudzes gans un rīkojos pēc savas sirdsapziņas un pārliecības. Mana personīgā vēlēšanās ir, ka katrs latvietis saklausītu evaņģēlija labo vēsti un kļūtu par atpestītu Dieva bērnu. Par Dieva bērnu kļuvis, tad lai pieaugtu par Dieva cilvēku, kas stāv stipri uz Dieva Vārda vien, un kura dzīve nes godu Dievam.

Mans Dieva dotais aicinājums ir sludināt evaņģēliju un kalpot kā mācītājam, galvenokārt latviešu cilvēkiem. Man latviešu tauta ir mīļa, un kā jau iepriekš rakstīju, turpināšu apkalpot savu iemīļoto Sidnejas draudzi, kā arī jebkuru citu draudzi, kas vēlās manus pakalpojumus. Priecājos, ka pārrunās ar Kvīnslandes draudzi pēc kārtējā dievkalpojuma 17. augustā draudzes locekļi apliecināja savu vēlēšanos man turpināt viņus apkalpot reizēs, kad viņu draudzes gans nevar. Tāpat saruna ar Vollongongas priekšnieku apstiprināja, ka draudze vēlās, lai es turpinu kalpot kā viņu mācītājs, kā līdz šim.

Luterāņu baznīca iesākās, jo Dieva kalps Mārtiņš Luters ieņēma stāju par Dieva Vārdu patiesību. Viņš nepieļāva doktrīnas un prakses baznīcā, kas bija pret Dieva Vārdu. Viņš arī nenoklusēja, bet ieņēma drošu stāju, un Dievs viņu svētīja. Viņa sauciens bija Sola Scriptura – Dieva Vārds vien. Nekādā ziņā sevi nesalīdzinu ar Luteru, bet līdz ar viņu saku Sola Scriptura. Nevaru turpināt kalpot baznīcai, kas pieļauj svešas mācības, kas kompromitē Dieva Vārdu un kas neturas pie šī drošā pamata. Manas kalpošanas vadlīnija ir vienmēr bijusi un turpinās būt Pāvila izteiktais vārds Galatiešiem: „Jo vai tad es tagad runāju cilvēkiem pa prātam vai Dievam? Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps. Jo es jums apliecinu, brāļi: tas evaņģēlijs, kuru es jums esmu pasludinājis, nav cilvēku izdomāts. Es to arī neesmu saņēmis no kāda cilvēka, nedz kāds man to ir mācījis, bet Jēzus Kristus man to ir atklājis.“ (Gal.1:10-12)

Mācītājs ir reizē Dieva Vārda kalps un draudzes gans.

Mācītājs ir Dieva Vārda kalps. Mācītāja uzdevums ir paklausīt Dieva Vārdam visās lietās un to skaidri mācīt savai draudzei. Pats Dieva Vārds mums māca, ka „Vispirms jums jāsaprot, ka neviens Rakstu pravietojums nav patvaļīgi skaidrojams, jo ne jau pēc cilvēka gribas pravietojumi tika pasludināti, bet tos runāja Svētā Gara vadīti Dieva cilvēki.“ (2.Pēt.1:20-21)

Problēmas rodas, kad mācītāji un baznīcas vadītāji sāk patvaļīgi iztulkot Dieva Vārdu un tā nozīmi grozīt, lai attaisnotu savas domas un vēlmes. Daudzas baznīcas un mācītāji kompromitē Dieva Vārdu patiesību, lai izpatiktu draudzes locekļiem un lai nekļūtu nepopulāri. To redzam skaidri pie viendzimuma cilvēku attiecības jautājumiem. Dieva Vārds skaidri norāda, ka viendzimuma cilvēku seksuālas attiecības ir pret Dieva gribu, bet daudzas baznīcas pieļauj tās un attaisno, sakot, ka laiki mainījušies. Laiki varbūt mainījušies, bet Dieva Vārds nemainās. Tas tikai viens no daudziem piemēriem. Lai nerastos pārpratumi, es nekādā ziņā nenoraidu cilvēkus, kas ir homoseksuāli. Kā kristietis un mācītājs es mīlu visus cilvēkus, bet mīlēt cilvēku nenozīmē pieņemt vai attaisnot viņa grēku. Baznīca mīl katru grēcinieku, bet nostājās pret grēku. Ir svarīgi saprast to atšķirību. Piemēram, desmit baušļi mums māca, ka zagt un melot ir grēks, mēs to saprotam, bet mēs tomēr mīlam to cilvēku, kas to dara. Mēs katrs cīnāmies ar grēkiem, un baznīcai ir piedošanas vēsts katram, kas nāk pie Kristus grēku nožēlā.

Mācītājs ir arī gans. Gana uzdevums ir vadīt, barot un sargāt savas avis. Garīgos jautājumus gans nejautā avīm, kur viņas vēlās iet, bet viņš ved viņas tur, kur ir labas ganības. Mācītāja uzdevums nav, lai pildītu draudzes locekļu kolektīvo gribu, garīgos un teoloģiskos jautājumos, bet lai ganītu avis pēc Dieva prāta un vadības. Tādēļ jau draudze aicina sev mācītāju, lai viņš māca un vada.

Lai reizē būtu uzticīgs Dieva Vārda kalps un labs gans savai draudzei, sapratu, ka man jāatdalās no LELBĀL, jo tās liberālā nostāja (uz ko norādīja gan prāveste Lauma Zušēvica, kā arī pats arhibīskaps Rozītis) nenes svētību. Daļēja paklausība Dieva Vārdam ir nepaklausība.

Nav arī iespējams sadarboties, kur nav uzticības un atbalsts. Septiņpadsmit gados kā Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienības (ALELDA) priekšnieks un prāvests nevienu reizi nesaņēmu pozitīvu atbalstu no arhibīskapa grūtajos jautājumos. Neesmu varējis saņemt tiešu un skaidru atbildi uz teoloģisku jautājumu, ko pacēlu vairākkārt. Uz šo pašu jautājumu saņēmu ļoti tiešu un skaidru atbildi no Latvijas Baznīcas arhibīskapa Vanaga.

Esmu vienmēr bijis pilnīgi atklāts visās lietas, ko daru, saku un mācu. Baznīcās, kā jau visās organizācijas, ir sava politika, un man vienkārši nav vairs vaļas politiku dzīt.

Kaut gan savu atteikšanos no ALELDA un LELBĀL nosūtīju gan arhibīskapam, gan virsvaldes prezidijam, kā arī ALELDA pārvaldei š.g. 14. augustā, pa e-pastu, līdz šai dienai, 25. augustam, neesmu saņēmis nevienu atsauksmi ne no viena. Tas norāda uz sadarbības trūkumu.

Neuzskatu šo atdalīšanos kā vienotības šķelšanu, jo vienotība nav un nebūs, kur nav kopēja apliecība un pakļaušanās Dieva Vārdam vien. Ceru, ka mana gatavība nostāties par Dieva Vārdu patiesību rādīs priekšzīmi un dos iedrošinājumu draudzēm un mācītājiem, kas vēlās apliecināt Sola Scriptura. Tas atbrīvo vēl ciešākai sadarbībai ar baznīcām un mācītājiem, kas apliecina Sola Scriptura.

Fakts, ka visi neesam vienas baznīcas locekļi, nekādā veidā netraucē sadarbību, un arī nav nekas jauns mūsu kontinentā. Savā laikā Melburnā bija divas draudzes, kas nesastāvēja ārpus Latvijas baznīcā. Nesen notikušajās Draudžu dienās Sidnejā kalpoja mācītāji no trim dažādām baznīcām, un bija svētīga sadarbība, jo visi trīs mācītāji bija vienoti savā pārliecībā par Dieva Vārda autoritāti mūsu dzīvē.

Lai Dievs svētī mūs un vada zāļainās ganībās!

Mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson)
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com