Bēdu vēsts no Pertas

Alfreds Gulāns.

Palielināt / Enlarge

Alfreda Gulāna bēru gājiens Karakatas kapsētā. FOTO Jānis Vucēns.

Pagājušo nedēļu Pertā saņēmām bēdu vēsti, ka svētdien, 4. augustā, zvaigžņu pulkiem pievienojies viens no Pertas latviešu visrosīgākajiem vīriem – Alfreds Gulāns.

Pertā laikam nebija tāda sarīkojuma, kura sarīkošanā, bet jo sevišķi kādā dekorējumā, Alfreds nebūtu pielicis savu domu un savu prasmi tās izveidošanā. Vai tas būtu bijis Jāņu sarīkojums, vai Kalpaka piemiņas, vai 18. novembra svinības, vai kāds cits Pertas latviešu svarīgs un ne tik svarīgs sarīkojums, bez Alfreda dekorējuma šie sarīkojumi negūtu vajadzīgo iespaidu. Šis lielais robs mūsu sabiedrībā būs grūti aizpildāms.

Tā pirmdienas rītā Karakatas kapsētā bija sapulcējušies liekās laikam visi Pertas latvieši, un ne tikai Pertas latvieši, bet arī draugi no tuvienes un tālienes, un pat no Austrālijas austrumu pavalstīm. Mēs nācām atvadīties no Alfreda un vēl pēdējo reizi pateikt viņam paldies par visu to, ko viņš visu lielāko daļu sava mūža bija devis un ziedojis Pertas latviešiem, Latvijai un latviešu tautai. Alfredam nekas nebija par grūtu, nekad netrūka laika kādam izpalīdzēt, lai tas būtu bijis salabot automašīnu vai pagatavot kādu dekorāciju, vai ierasties uz kādu sarīkojumu.

Liekās, ka gandrīz tikpat daudz, cik bija Pertas latviešu, Alfredu pavadīt bija sanākuši arī viņa austrāliešu draugi un paziņas, jo kapličiņa bija pilna ar visām stāvvietām. Mācītājs Gunis Balodis vadīja bēres, un Alfreda znots Ilmārs Rudaks īsumā pastāstīja par Alfreda dzīves gaitām. Pūt, vējiņi! skaņām skanot un skatot skatus no Alfreda dzīves, mēs no viņa atvadījāmies. Viņa, ar Latvijas karogu un ziediem klātais, šķirsts lēni pazuda no skata, un Alfreds aizslīdēja viņsaulē, skanot viņa meitas Anitas dziedātai Par dzimteni dziesma, man sērīgi skan... Ar latviešu dziesmām viņš pavadīja visu savu mūžu, un ar dziesmām mēs no viņu šodien arī atvadījāmies.

Ak, retākas tiek mūsu rindas! Ardievu, Alfi, un tagad atpūties un dusi saldi!

Jānis Purvinskis