Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pārdomas par ticību

Prāv. Kolvina Malfersona svētrunas jaunā grāmatā

Laikraksts Latvietis Nr. 267, 2013. g. 29. jūlijā
Miervaldis Balodis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Grāmatas „Ticība ir darbības vārds“ vāks.

Colvin MacPherson, Ticība ir darbības vārds, izdevusi Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, 2013. g., 65 lpp.

Šo pārdomu rakstītājs nav ne teologs, ne kvalificēts valodnieks, ne arī recenzents. Piederēdams tiem, kuri uzskata ticību kā pamatakmeni ne tikvien latviskuma uzturēšanai, bet arī demogrāfiskai maiņai no tautas izmiršanas uz tās pieaugumu, radās aicinājums atsaukties prāv. Kolvina Makfersona (Colvin MacPherson) mudēm viņa 15 svētrunās.

Grāmatas nosaukums nav sagadīšanās, bet pārnestā nozīmē atgādinājums, ka ticība saistās ar darbību. Ticība nevar apstāties pēc dievkalpojuma, pie tējas galda un nevar iesākties īsi pirms dievkalpojuma nākamajā svētdienā. Tā jāpraktizē ik brīdi katra ticīgā dzīves laikā. Katrā svētrunā Makfersons mudina lasītāju pievērsties kristīgai darbībai.

Piecpadsmit svētrunas, ietvertas tikai 65 lappusēs, pieskaras galvenajām Kristus mācībām un ir lielisks ievads šo svētrunu lasītājiem, kuri vēl nav nonākuši jeb izšķīrušies, kāds ceļš būtu ejams. Vēl vairāk – autora vienkāršību vajadzētu ievērot visiem garīdzniekiem, neatkarīgi no viņu konfesionālās jeb hierarhiskās piederības. Ja svētruna ir gara un garīdznieks bieži atkārtojas, dievlūdzēju, jo sevišķi vecāku gadagājumu, koncentrācijas spējas strauji samazinās pēc 15-20 minūtēm. Kristus vēstij no kanceles jābūt tikpat vienkāršai, kādu to Viņš pasludināja savas dzīves laikā.

Liekvārdībai, ārišķīgām izdarībām un īslaicīgām emocionālām izpausmēm ir daudz citas vietas, izņemot kristīgo baznīcu.

Sekojot autora svētrunām, neviena no tām nepārsniedza 17 minūtes. Lai lasītājs piedod, bet šeit nepieciešama maza novirzīšanās no temata. Pazīstamā mēnešraksta Reader's Digest 2013. g. jūlija izdevumā publicēti aptaujas rezultāti par Austrālijas iedzīvotāju uzticību dažādiem amatiem un profesijām. No 50 profesijām, pirmajā vietā ierindojās ugunsdzēsēji, priekšpēdējā – politiķi, bet visu konfesiju garīdznieki ieņēma 38. vietu. Kāpēc tik maza uzticība garīdzniekiem? Vai šeit būtu kāds sakars ar iepriekšējā paragrāfā izteiktām domām?

Autors pirmajā svētrunā uzsver vienu no svarīgākām Kristus mācībām – piedošanu. Līdzība par pazudušo dēlu ierosina pārdomas – dēls izšķērdējis visus tēva dotos līdzekļus, kļuvis par uzdzīvotāju un beigās nonācis tiktāl, ka ēdis cūku barību. Pārvarēdams visu kaunu, viņš atgriezies pie tēva, saņemdams viņa labvēlību un piedošanu.

Svētrunā Kristus liecinieki izskaidrots draudzes uzdevums un Kristus pavēle: „eita un darait par mācekļiem visas tautas tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam“ (Mat. 28:18-20). Šī pavēle attiecas arī uz latviešu tautu.

Kristus mācības vienkāršība atspoguļojas svētrunā Sāls. Autors saka (16. lpp): „Es apzinos, ka es esmu sāls, un palīdzi, ka šodien mana sāls būtu sālīta, un lai mana dzīve nestu godu Tev tur, kur Tu esi mani nolicis un kur Tu mani sūti!“

Ticība ir darbība, saka Makfersons. Ticība un darbi nav šķirami, kā to norāda apustulis Jēkabs savā vēstulē (2:14-18;26).

Nozīmīgie vārdi: „Cilvēks, kas dzīvo ārpus Dieva loka, ir kā avs bez gana“ (24. lpp.), liek padomāt par cilvēku eksistences pieturas punktu. Svētrunā Atrasts, autors atgādina, katrs cilvēks Dievam ir vērtīgs. Izņēmumu nav. Arī neticīgs. Kristīgā ticība savu mācību neuzspiež nevienam. Dieva mīlestība ir neierobežota.

„Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu. Iesim pasaulē un būsim labs raugs,“ aicina autors. „Sēsim Dieva mīlestību cilvēku sirdīs, un Dieva valstība augs. Lai Dievs mums palīdz“ (28. lpp.).

Svētrunā Mūžīgā dzīvība izskan brīdinājums: „Patiesība ir tā, ka katrs cilvēks dzīvos mūžīgi vai nu ar Dievu Viņa valstībā, vai arī atradīsies mūžīgā sodībā“ (29. lpp.). Viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais, kristīgo garīdznieku pienākums ir ticīgo sagatavošana mūžības ceļam. „Un kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam” (Jāņa 3:14-18).

Autora pieredze 25 gados kā Sidnejas latviešu ev. lut. draudzes mācītājam atspoguļojas svētrunā Gods Dievam augstībā. Tajā izpaužas pateicība, slavēšana un mudinājums kalpošanai. Jebkurā svētrunā viņš atgādina, ka Jēzus krusta nāve izpirka cilvēku grēkus. Krusts ir kļuvis par kristietības simbolu, liecinājumu un arī brīdinājumu – nenovērsties no tā.

Aplaupīts un piekauts cilvēks gulēja ceļa malā. Kāds priesteris un arī otrs no priesteru cilts, pagāja cietušajam garām. Trešais garāmgājējs bija samarietis. Viņš steidzās palīdzēt ievainotajam jūdam, neraugoties uz to, ka jūdi un samarieši ienīda viens otru. Tā Jēzus mācīja, ka īstai mīlestībai jāizpaužas darbos. Godināsim mūsu Tēvu debesīs ar labiem darbiem, saka Makfersons.

Citu reliģiju, filozofiju un ieskatu aizstāvji nevar samierināties ar Kristus liecinājumu: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens pie Tēva netiek, kā vien caur mani“ (Jāņa 14:1-6). Šos vārdus autors teica vienā no mirušo piemiņas dienām. Šie Kristus vārdi arī šodien kalpo kā ceļrādis lielai daļai Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas ļaudīm, kuri arvien pieaugošā skaitā pievēršas kristīgai ticībai.

Baltās skudras. Autors šajā svētrunā norāda, ka patvarīga Svēto Rakstu iztulkošana jeb Dieva vārda atšķaidīšana ar cilvēkiem vairāk tīkamiem atrisinājumiem, darbojas gluži tāpat kā baltās skudras. No ārpuses izskatās labi, bet, piespiežot pirkstu, plānā koka virskārta sabrūk un iekšpusē parādās tikai prauli un putekļi. Viss izēsts. Gluži kā mūsu ticības tēvs Mārtiņš Luters teica: „Še es stāvu, citādi es nevaru,“ nostādamies pret kristīgās ticības toreizējiem, nelietīgiem, izmantotājiem.

Apustulis Pāvils lūdzis Dievu trīs reizes, lai Viņš atņem kādu fizisku kaiti, un Dieva atbilde bijusi „Nē“. Pāvils savā otrajā vēstulē korintiešiem 12:7-9 atzīstas: „Tev pietiek ar Manu žēlastību, jo Tavs spēks nespēkā varens parādās“. Autors norāda, ka Dievs apmierinās katru mūsu vajadzību, bet ne katru vēlmi (56. lpp.). Nav nepareizi lūgt dziedināšanu, bet jābūt gataviem atbildei – „Tev pietiek ar manu žēlastību“.

Svētrunā Kalpojiet Viņam patiesībā, Makfersons aicina bijību pret Dievu, kalpošanu patiesībā ar visu sirdi un pateikties, ko Viņš mūsu labā darījis. Dievu bīties nenozīmē trīcēt un drebēt, dzīvot šausmās un izmisumā. Mūsu sodu izcieta Jēzus Kristus. Ticībā uzņemot Jēzu savā sirdī, mēs kļūstam par Dieva bērniem un, līdz ar to „mums būs to Kungu bīties un mīlēt“.

Pēdējā svētrunā Labā daļa autors saka: „Evaņģēlija tekstā (Lūkas ev. 10:38-42) lasām par divām māsām, Martu un Mariju. Kādā jaukā dienā pie viņām ciemos atnāk Jēzus. Viņš ir māsu ģimenes draugs. Viņš ciemojas pie abām māsām, bet tikai vienai tā nesa svētību, jo viņa izdarīja pareizo izvēli. Citējot Jēzu: „Marija sev izvēlējusies labāko daļu, tā viņai netiks atņemta.“ Marija nosēdās pie Jēzus kājām un klausījās Viņa mācību, kamēr Marta darbojās virtuvē un raizējās, kā pacienāt viesi. Marija nostādīja Jēzu pirmajā vietā. „Meklējiet vispirms Dieva Valstību un Viņa taisnību, tad jums pārējais tiks iedots,“ saka Jēzus.

Neraugoties uz valodas negludumiem, katras svētrunas tēma ir vienkārša, precīza un saprotama. Tieši rietumu pasaulē (un arī Latvijā) vajadzētu atcerēties, ka rietumu civilizācijas bāze ir kristīgā ticība. Vai novēršanās no kristīgās ticības nozīmē arī novēršanos no rietumu civilizācijas? Ja šis svētrunu kopojums palīdzētu piesaistīt pasaules 2 298 093 000 kristiešiem (The World Almanac and Book of Facts, World Almanac Books, 2013, 701 lpp.) kaut vai vienu, būtu jau liels panākums.

Miervaldis Balodis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com