2013. g. Dziesmu svētki

Palielināt / Enlarge

Andis un Rudīte Bērziņi. FOTO no Bērziņu ģimenes arhīva.

4. jūlijs. Jāņi nolīgoti un XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki, ar moto Gaisma līgo Latvijā, ir pilnā sparā. Rīga visur izrotāta ar daiļām Dziesmu svētku dekorācijām, plakātiem, televīzijā plaša reportāža un uz feisa (Facebook) daudzi komentāri un fotogrāfijas. Ļoti manāma svētku sajūta. Dalībnieki un skatītāji sabraukuši no visām Latvijas malām un no ārzemēm. Izjūtama liela rosība, it sevišķi Vecrīgā un Vērmanes dārzu tirdziņā. Pirms pāris dienām Latvijas koris Jubilāte bija uzlūdzis Austrālijas kora Atbalsis dalībniekus uz pieņemšanu Latvijas Universitātes telpās. Pēc gardām vakariņām bija iespēja sapazīties pie vīna glāzes, padziedāt un pat padancot. Šo pieņemšanu ierosināja Jubilāte koriste Brigita Ellerte, kura pirms sešiem mēnešiem ciemojās Austrālijā, apmeklējot Kultūras dienas un 3x3 saietu.

Līdz šim esam varējuši labi izgulēties; kā pienākas ceļojumā. Bet šorīt sākas kora mēģinājumi Noslēguma koncertam. Tā kā abi ar vīru Andi dziedam Atbalsis korī, esam augšā pirms sešiem, lai varam laicīgi noķert 11. tramvaju uz Mežaparku, kur notiks gan visi mēģinājumi, gan koncerts. Mežaparks uz nākamām četrām dienām kļūs mums par otrām mājām.

No mūsu dzīvokļa līdz Brīvības ielas piestātnei ir desmit minūšu pastaiga. Esam tur plkst. 7.30. Es paspēju iespiesties tramvajā, bet tas ir tik pilns, ka Andis paliek uz ielas, gaidot nākamo. Labi, ka tas pienāk tikai pāris minūtes vēlāk. Neticami, bet nākamā pieturā vēl daži cilvēki tomēr paspēj iespiesties manā tramvajā! No galapunkta ir vēl piecpadsmit minūšu pastaiga līdz estrādei – steidzamies satikt kora biedrus, jo jauktiem koriem mēģinājums sākas plkst. 8.30. Pēc neilga laika stāvam uz estrādes kāpnēm.

Koncertā piedalīsies 240 jauktie kori (9659 dalībnieki) un tad vēl 79 sieviešu kori (2445 dalībnieces), 28 vīru kori (935 dalībnieki), 42 senioru kori (1250 dalībnieki), 4 bērni kori (216 dalībnieki), 26 latviešu diasporas kori (841 dalībnieki), 39 pūtēju orķestri (1500 dalībnieki), deju kolektīvi un viesu kori! Atbalsis korī ir 65 dziedātāju, kuri piedalās koncertā, gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms pieciem gadiem.

Diriģenti izņem dziesmas līdz plkst. 13.00. Daži mūs drillē pamatīgi, citi mūs uzslavē par malačiem. Man un Andim šie ir pirmie Dziesmusvētki kā dziedātājiem, divos esam bijuši skatītāju rindās. Saprotu, ka apmēram piektā daļa no kora dalībniekiem pirmo reizi dzied Noslēguma koncertā. Uzgaidot no rīta tramvaju, satikām izturīgu koristu, kurš piedalās Dziesmusvētkos jau divpadsmito reizi, un divas reizes nedēļā apmeklē sava vīru kora mēģinājumus!

Ar izdalītiem taloniem iegādājamies pusdienas – garšīgas un devīgas porcijas. Ir labi atpūsties meža ēnā, jo pa rīta mēģinājuma laika uz estrādes ļoti karsts. Bijām tiešā saulē. Kādi desmit koristi noģība, un no blakus dziedātājiem vairākkārt izskanēja Ārstu šurpu! Austrālijā būtu neiedomājami būt saulē tiki ilgi, bet Latvijā saule maigāka. Tomēr tagad arī Latvijā pa televizoru parādās brīdinājumi pludmalē nekavēties saulē par daudz, lietot cepures un saules aizsargkrēmu. Dziesmusvētku rīkotāji rūpējušies, ka koristiem nepārtraukti pieejamas pusotra litra dzeramā ūdens pudeles – cik tik gribam. Ap pusdienas laiku esam izdzēruši ap 150 000 litrus ūdens! Aiz estrādes ugunsdzēsēji uzstādījuši ūdens šļauku (sprinkleri), un vairāki koristi, galvenokārt jaunāki gados, izskrien cauri ūdenim, lai atvēsinātos.

Mēģinājums turpinās no plkst. 17.30 līdz 22.00, un ir vieglāk, jo esam ēnā. Tieši pirms pusnakts iekrītam gultā. Jūtamies kaut cik izpumpēti, bet tomēr bezgala priecīgi.

5. jūlijs Šodien mēģinājums sākas vēlāk – plkst. 8.30! Pēc vakardienas pieredzes uz tramvaju izejam no dzīvokļa agrāk. Iznāk vēl iespēja iedzert kafiju Mežaparkā. Saulīte atkal spīd gaiši, bet liekas, ka tik daudz šorīt neģībst.

Kora mēģinājumi dod iespēju labi iepazīties ar diriģentiem. Man patīk viņu dažādie komentāri un humors, kas izraisa smaidus un ik pa brīžam smieklus. Ir, protams, arī nopietnas norādes. Jāpierod pie katra indivīda diriģenta stila. Jauktajam korim ir 21 virsdiriģents un 25 dziesmas. Šodien pievēršam lielāku uzmanību kārtīgai uziešanai uz estrādes.

Kad rīta posms beidzas vienos, mēs ar Andi rikšiem 15 minūtēs uz tramvaju, pārsēžamies 3. autobusā un steidzamies uz Daugavas stadiona, lai noskatītos tautas deju uzvedumu Tēvu laipas. Kas par burvīgu sarīkojumu! Ar lielu lepnumu redzam mūsu pašu Jūrmalniekus no Austrālijas. Lietus uznāk! Labi, ka Andis bija iepakojis plēves. Kad izskan pēdējie aplausi, rikšiem atpakaļ uz Mežaparku. Atkal uznāk lietus. Kā par brīnumu paspējam nenokavēt nākamo mēģinājumu, kas sākas plkst. 17.00.

Un vēl lietus. Uz diriģenta tribīnes Ints Teterovskis caur un cauri slapjš, bet skaidrs, nekas netraucēs vai nekavēs dziedāšanu. Man šķiet, ka Austrālijā mums šādi laika apstākļi izraisītu zināmu paniku, bet Latvijā cilvēki liekas norūdītāki un pārāk nesūdzas par šādiem traucējumiem. Lietus apstājas un pēc neliela brītiņa esam atkal sausi.

Šoreiz mēģinām līdz plkst. 23.00. Tagad jau pēc četriem mēģinājumiem koris skan drošs, un jušana, ka saskan diezgan labi ar diriģentu vēlmēm. Gultā esam ap plkst. 1.00 no rīta. Paspēju pirms tam atvērt datoru, pārbaudīt vai kāds e-pasts no mājām un uzmest acis feisī.

6. jūlijs. Šodien divi ģenerālmēģinājumi – uz pirmo mums jābūt plkst. 9.00. Otrais sākas plkst. 18.00. Uz abiem būs maksājoša publika. Ir karsts, un nākamā dienā atkal vajadzēs tautas tērpus svētku gājienam un koncertam, šodien nav jāvelk pilnie tērpi. Es atstāju ņieburu mājās, bet Andis savus svārkus. Labi, ka pirms dažām dienām izgludināju tautas tērpus, jo reiz, kad sākas mēģinājumi, citām lietām neatliek laika.

Šodienas mēģinājumi nav tik intensīvi – dziesmas neatkārtojam, un kamēr dzied sieviešu un vīriešu kori un spēlē pūtēju orķestri, daudzi izmanto šo laiku pagulēt mežā – mēs arī! Tik patīkami gulēt uz mīkstās zemes zem priedēm, skatīties kā priežu galotnes mierīgi lokās maigā vējā. Latvijas daba ir patiešām skaista, un kur vēl, kad latviešu dziesmas visam skan pāri. Man liekas, ka otrā ģenerālmēģinājumā dziesmas izskanēja ļoti labi, un diriģenti apmierināti. Gultā ierāpojam pēc vieniem no rīta, un aizmiegu pirms galva uz spilvena.

7. jūlijs. Šorīt varam pagulēt ilgāk! To arī izbaudām! Šodien lielais svētku dalībnieku gājiens pa Brīvības ielu. Tas sākas plkst. 10.00. Dīvaina sajūta – mēs varam dzīvoklī skatīties gājiena sākumu televizorā, jo mūsu korim tikai jābūt sākuma punktā plkst. 13.30! Redzam Latvijas prezidentu un svētku rīkotāju, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, un kā gājiens sākas.

Izejam uz vietējo kafejnīcu iedzert kafiju un uzēst kādu gardu smalkmaizīti. Diemžēl Rīgā to esam darījuši pārāk bieži, godīgi sakot, katru dienu. Vakar jutu, ka tautas tērpu svārki bija tādi ciešāki ap vidukli. Sazvanu draudzeni Ināru. Izrādās, ka viņa stāv ļaužu pūlī uz Brīvības ielas un gaida Austrālijas kontingentu gājienā, lai to suminātu. Paskaidroju, ka mēs tur būsim tikai pēc dažām stundām!

Ja dziedāšana Dziesmusvētku kopkorī izraisa dziļas emocijas, tad piedaloties svētku gājienā šīs emocijas tiek vēl vairāk pastiprinātas. No pieminekļa līdz Dailes teātrim, kur gājiens beidzas, cilvēki ar lieliem smaidiem uz sejām mūs nepārtraukti dūšīgi aplaudē un sirsnīgi apsveic ar cildinošiem vārdiem. Izraisīto sajūtu grūti aprakstīt vārdos. Jauki redzēt pazīstamas sejas skatītāju rindās.

Austrālijas dziedātāji un dejotāji laipni lūgti uz kopīgu tikšanos koristes Anitas Andersones un viņa vīra Greima (Graham) mājā Mežaparkā. No turienes dodamies pēdējo reizi uz estrādi pa skaisto Mežaparka aleju, šoreiz kopā ar tūkstošiem skatītājiem, kuri laicīgi ierodas uz koncertu. Atkal neticami pacilāta svētku sajūta.

Koncertu ievada ar Dziesmai šodien liela diena pūtēju orķestru pavadījumā. Dievs, svētī Latviju diriģē goda virsdiriģents un simtgadnieks Roberts Zuika. Seko daudz skaistu dziesmu, vairākas par Līgo svētkiem, un koncertu nobeidzam ar Dvēseles dziesmu, kura ir ļoti aizkustinoša. Nav pārsteidzoši, ka jāatkārto.

Koncerts ilgst 6½ stundu, bet man kā dziedātajai, šis laiks aiziet zibenīgi ātri. Dziedu otros altos, un ir vienreizēja sajūta, ka visapkārt ir vismaz tūkstoš dziedātājas, kuras dzied tanī pašā balsī. Varu droši dziedāt no visas sirds. Šinī apvienotā korī ir daudz jaunu cilvēku, un tas arī dod korim zināmu vitalitāti un dzidru skaņu.

Izskanot pēdējai dziesmai, visi vainagi tiek mesti gaisā, noķerti un atkārtoti mesti atkal gaisā. Skaista tradīcija. Lai gan koncerts beidzas pus divos no rīta, daudz koristi un publika paliek uz sadziedāšanos. Visi dzied ļoti aizrautīgi, un ir prieks redzēt tik lielu skaitu jauniešus, kuri dzied, danco un lustējas ar šķietami minimālu alkohola lietošanu.

Mēs ar Andi ap pus pieciem dodamies mājās. Mūsu tramvajs ir viens no tā saucamajiem dziedošajiem tramvajiem, kur katru piestātni piesaka dziedoša balsī kādā pazīstamā meldijā. Neskatoties uz agro rīta stundu, tramvajs ir pilns, un kad piestātne ir pieteikta, visi spontāni sāk dziedāt attiecīgo dziesmu. Kad piesaka nākamo piestātni, momentā iestājas klusums, jo visi grib zināt, kas būs nākamā dziesma. Tūlīt kad tā zināma, dziedāšana atsākas pilnā sparā. Gribējās turpināt līdz galapunktam un izdziedāt visas dziesmas, bet tomēr bijām pārguruši un sirsnīgi atvadījāmies no pārējiem braucējiem pie Laimas pieturas.

Staigājot mājās, jūsmojam par pēdējām četrām dienām. Grūti ticēt, ka mums bija iespēja piedalīties tik unikālā koncertā. Novērtējam iespēju pavadīt kopā laiku ar pārējiem koristiem no Austrālijas, kā arī pavadīt laiku ar Latvijas koristiem. Visi bija ļoti draudzīgi. Pēdējā piezīme – Mežaparkā, un tāpat braucot tramvajos turp un atpakaļ, dzirdējām tikai latviešu valodu.

Rudīte Bērziņa
Laikrakstam „Latvietis“