Dziesmu un Deju svētki – 5. jūlijs

Palielināt / Enlarge

Koncertu atklāj ar Deju svētku karoga, kā arī visu deju kolektīvu karogu ienešanu. Priekšā deju virsvadītāji. Austrālijas „Jūrmalnieku“ karogs redzams kreisā pusē mugurā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas „Jūrmalnieku“ uznākšana 4. koncertā 6. jūlijā. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Deju lieluzveduma kopskats. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Deju lieluzveduma „Tēvu laipas“ 1. koncerts. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Deju lieluzveduma „Tēvu laipas“ 1. koncerts. Lietus uznācis. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Deju lieluzveduma „Tēvu laipas“ 1. koncerts. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Deja „Simjūda tirgus“. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Deju lieluzveduma „Tēvu laipas“ 1. koncerts. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas „Jūrmalnieki“ (pēdējā rindā, ar seju pret publiku) dejo 4. koncertā 6. jūlijā. FOTO Gunārs Nāgels.

Ļoti gaidīju šo dienu un tieši koncertu dienas gaismā. Karstums pamatīgs, bet riņķī staigā raibi gubu mākoņi. Šajā koncertā Austrālijas apvienoto deju kopu Jūrmalnieki nemeklēju un arī uz deju plača viņus nevarēju sazīmēt. Par cik stadionā Daugava biju jau uz pirmo mēģinājumu 2. jūlijā, man situācija bija skaidra un fotografēšanai laimīgi nokļuvu tribīņu pašā augšā. Kāpēc es to pieminu – ar apsargiem ir kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt. Pirmais bija absolūti noraidošs un par presi neko nezināja, es arī viņam neko neskaidroju, lai paliek neziņā. Pie nākamās ieejas apsargs laipni – jā, lūdzu, jums jāiet tur un tur, tikai, lūdzu, uzmanīgi pa kāpnēm.

No augšas paveras skaists skats ar zaļu deju laukumu un sarkanbrūnu celiņu ap to. Pretī, pāri koku galotnēm redzams Rīgas dzīvojamais rajons, tukšas tribīnes un kā tērcītes apkārt satek dejotāju rindas. Noteiktajā laikā atskan fanfaras un viss sākas! Koncertā piedalās: 14 764 dalībnieki (603 deju kolektīvi); 281 jauniešu deju kolektīvs, 7061 dalībnieks; 263 vidējās paaudzes deju kolektīvi, 6137 dalībnieki; 59 senioru deju kolektīvi, 1220 dalībnieku; 14 latviešu diasporas kolektīvi, 346 dalībnieki. Lieluzveduma autori – Jānis Ērglis un Jānis Purviņš.

Katra koncerta daļa veido konkrētu senču zīmi – to perfekti paveic azartiski, lepni un laimīgi dejotāji. Koncerts paiet vienā elpas vilcienā ar nepārtrauktām kulminācijām un emocijām, kas latvietim liek ik pa laikam meklēt kabatlakatiņu. Ļoti skaisti veidoti dejotāju uznācieni – pārejas no vienas daļas uz nākamo.

Ja pirms koncerta skatītāji vēl tā bažīgi palūkojās uz mākoņiem, tad vēlāk visu skati bija pievērsti tikai dejotājiem, un lietusgāze visus pārsteidza pēkšņi. (Es to pamanīju kā apgaismojuma maiņu, skatoties kameras actiņā.) Visi skatītāji momentā bija satērpušies plēvītēs un atbalstīja dejotājus lietus laikā ar milzīgām ovācijām, pārspējot pērkona dārdus. Un tad jau atkal spīdēja saule. Deja kā īsta dzīve!

Uzveduma fināls bija skaists, katrs dejotājs ar spoguļplāksnītēm radīja milzums spožu saulīšu, tā pilnībā piepildot autoru ieceri. Kaut ko speciāli izcelt pat nemēģināšu, jo visu laiku skatītāju uzmanība bija pilnībā piesaistīta, var būt runa tikai par katram kādu konkrētu mīļāko deju. Kamēr skatītāji atstāja tribīnes, vairāki deju kolektīvi vēl grieza danci un fotografējās.

Stadiona teritorijā par lietu vairs liecināja tik dažas peļķes. Mani novērojumi un piedzīvojumi: vēl joprojām Rīgas skatītājiem ir niķis skriet prom pirms priekškars ir kritis (cits uz tramvaju, cits uz bufeti...). Sākumā, kad skatītāji ieņēma savas vietas, pie manis pienāca cienīga vecuma dāma un teica – „biļetē ir rakstīts, ka nedrīkst fotografēt ar tādiem aparātiem,“ – man atlika tikai atbildēt – tiešām? nezināju, bet man nemaz nav biļetes. Mūsu īsā saruna apkārtējos izraisīja jautrību.

Tā nu atkal viens posms ir noslēdzies, un pēc kāda laika viss sāksies no jauna – jauna programma, mēģinājumi, konkursos cīņa par iekļūšanu XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieka statusā. Lai piepildās dejotāju vēlmes!

Un milzīgs paldies visiem dejotājiem par skaistajiem mirkļiem!

Es ar' meklēju kabatlakatu...

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“