Sprigulītim 60

Palielināt / Enlarge

Pēcpusdienas dalībnieki. FOTO Ēriks Skrīveris.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma programma.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma programma.

Sestdien, 2013. gada 20. aprīlī, Austriešu klubā Kanberā deju kopa Sprigulītis svinēja savu 60 gadu pastāvēšanu ar deju pēcpusdienu. Uz tik nozīmīgu jubileju bija sanākuši daudz skatītāju – gan bijušie dejotāji, kā arī draugi un labvēļi no vairākām Austrālijas pilsētām. Jādomā, ka vairums bija nākuši ne tikai svinēt ar Sprigulīti, bet vēl vairāk apsveikt Skaidrīti Dariusu.

Kopš 1953. g., kad Skaidrīte sasauca 11 Kanberas jauniešus un dibināja deju kopu Sprigulītis, viņa to ir vadījusi visus šos gadus. Tas noteikti ir unikāls panākums Austrālijā un droši vien arī visā latviešu deju pasaulē. Pēdējos gados ar deju mācīšanu viņai ir palīdzējis Valdis Strazds.

No paša sākuma Sprigulītis un Skaidrīte ir ņēmuši centrālo vietu ne tikai Kanberas latviešu sabiedrībā, bet arī plašākā tautas deju saimē Austrālijā un, kā daļa no Saules jostas, pasaulē.

Atklājot pēcpusdienas norisi, Skaidrīte sveica klātesošos un aicināja visus piecelties kājās, pieminot un atceroties tos no Sprigulīšu saimes, kas jau aizgājuši mūžībā. Bens Goldsmits (Ben Goldsmith) spēlēja Vāķēšanas rotaļu uz kokles, ko darinājis Pranas Darius, viens no Sprigulīšu dibinātājiem. Juris Ruņģis Skaidrītei pasniedza atzinības rakstu no Latvijas Nacionālā Kultūras Centra par mūža ieguldījumu tautas dejas saglabāšanā latviešu kopienā ārvalstīs un radošu devumu Dziesmu un Deju svētku tradīcijas stiprināšanā Latvijā.

No 11 dibinātājiem, 8 bija klāt šai jubilejā. Skaidrīte izsauca tos, izdalīja katram pateicības rakstu un apdāvināja ar svētku atceres vīna pudeli.

Deju virkni ievadīja Sprigulītis un senie deju draugi – Jautrais pāris no Sidnejas Jura Ruņģa un Ivetas Rones vadībā. Dejas, kuras viņi dejos šī gada deju svētkos Rīgā, rādija Jūrmalnieki Lāras Brenneres vadībā. Jūrmalnieki sastāv no dejotājiem no visām deju kopām Austrālijā – no Adelaides, Kanberas, Melburnas un Sidnejas. Mūziku atveda Sidnejas muzikanti Viktorijas Mačēnas vadībā.

Ritēja dejas, Skaidrītes atmiņas, Sprigulīšu vēsture, panākumi, draudzības un saites, uzsverot garo draudzību un sadarbošanos ar Jautro pāri. Austrāliešu draugiem Maruta Volša (Walsh) deva izskaidrojumus angļu valodā.

No piecām Jūrmalnieku dejām skatītājiem sevišķi patika bravūrīgā Es bij' puika, man bij' vara un meitu Kreicburgas polka. Labākā viņu deja bija Ilmāra Dreļa Latgales Kūmas. No Jautrā pāra dejām patika Ivetas Rones Labāk kūlu, rudzu riju, Alda Sila Čigānu deja un Jura Ruņģa Āzītis – dejota ar maskām. Sprigulītis dejoja trīs jaunākas Skaidrītes horeogrāfijas, kuras vienmēr iepriecina ar savu vieglumu un plūsmi. Deju virknes beigās Sprigulīša vidējās paaudzes dejotāji dejoja Aizpurves deju, izpelnoties no publikas lielus aplausus. Tagadējie Sprigulīša dejotāji turpināja ar iemīļoto Eglītes deju ar diviem trešās paaudzes dejotājiem, Skaidrītes mazdēlu, Tomasu Volšu (Tomas Walsh) un Vitas un Egona Eversonu mazmeitu – Benitu Eversons priekšgalā.

Dejas bija jaukas un jautras, tomēr jubilejas svarīgākais bija atmiņas, atceres un pateicības. Skaidrīte uzsvēra to daudzo cilvēku darbu un laiku, kas veidojis šo stipro un ilgstošo Sprigulīšu saimi. Vairāki mūziķi, Pranas Darius kā pirmais, devuši savu talantu un pacietību garos mēģinājumos. Sekoja citi, un Saules jostas gados Imants Līcis un Zane Ritere un šodien – Viktorija Mačēna ar Sidnejas muziķiem. Vienmēr nāca palīgi ar savu zināšanu un māku, un bez dejas soļiem Sprigulīši iemācījās darināt tautas tērpus. Šujot, aužot, kaļot un darinot pastalas, iepazinās arī ar tautas vēsturi un tās garīgo mantojumu.

Apsveicēju rindu ievadīja LAAJ priekšsēdis Pēteris Strazds, pasniedzot Sprigulītim LAAJ atzinības rakstu. Sekoja pārstāvji no Kanberas organizācijām un Austrālijas tautas deju kopām un vairāki rakstiski apsveikumi no Austrālijas un Latvijas.

Stāvot lielā, skaistā puķu klāsta vidū, Skaidrīte pateicās visiem, sevišķi Marutai Volšai, Dacei Dedekerei (de Dekker), Marijai (Maree) Riekstai un Ilzei Beilsai (Bales), kuri tik bieži nākuši ar smaidu un čaklām rokām veikt tos lielos un mazos darbus, lai visi varētu piedalīties un baudīt mūsu bagāto kultūru, kā arī Jurim Ruņģim par sadarbošanos un draudzību jau no pašiem Sprigulīša sākuma gadiem.

Pēc pārtraukuma jubileju turpināja ar latviešu danču vakaru.

VR
Laikrakstam „Latvietis“