Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Vēlēšanas Latvijā ir vienmēr savāda parādība.

Ja Austrālijā politiskā reklāma ir aizliegta radio un televīzijā vēlēšanu dienā un divas iepriekšējās, tad Latvijā aizliegums (kopš pagājušā gada novembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem) sedz 30 dienas pirms vēlēšanām.

Ja Austrālijā kādas arodbiedrības vadītājs kandidētu vēlēšanās tajā pašā sarakstā kā četri no sešiem valdes locekļiem no tā uzņēmuma, kurā strādā liela daļa viņa arodbiedrības biedri, tad tas izraisītu lielu reakciju. Bet Latvijā arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis kandidē 8. vietā Rīgas pašvaldībai tai pašā Saskaņas centra / Gods kalpot Rīgai sarakstā kā kandidē SIA Rīgas satiksme valdes locekļi Maksims Tolstojs (Kandidāts nr. 3), Irina Vinnika (nr. 12), Andris Bērziņš (nr. 14), Nikolajs Zaharovs (nr. 17). (Atgādināšu, ka patlaban Saskaņas centram un Gods kalpot Rīgai ir kopā 37 deputāti domē). Un ar to ir viss kārtībā!

Bet, varbūt nav nekas ļauns domāts, un Rīga ir sasniegusi to pašu saskaņas līmeni kā padomju laikos, kad arodbiedrība strādāja roku rokā ar valsti, lai nodrošinātu netraucētu kalpošanu plašai padomju dzimtenei.

Cik cilvēku veido partiju? Latvijas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija (VPPK) pagājušā nedēļā noraidīja Nacionālās apvienības ierosinājumu grozīt Politisko partiju likumu tā, lai patreizējais partijas dibinātāju skaits tiktu paaugstināts no 200 uz 400. Salīdzinājumā Austrālijā, kur ir vairāk nekā 10 reiz tik daudz iedzīvotāju nekā Latvijā (šonedēļ Austrālija sasniedza 23 miljonus iedzīvotāju), partiju var reģistrēt, ja tai ir vismaz viens deputāts valsts parlamentā, vai ja tai ir vismaz 500 biedri, kuri ir balsstiesīgi valsts vēlēšanās.

Tātad arī šai jomā Latvijā ir spēcīgāki ierobežojumi. Bet citādi Austrālijā ir daudz stingrāki noteikumi. Cilvēki, kuri strādā valsts darbos, kā piemēram, ierēdņi un skolotāji, nedrīkst kandidēt vēlēšanās. 1992. gadā Augstākā tiesa atcēla Fila Klierija (Phil Cleary) ievēlēšanu tāpēc, ka viņš bija skolotājs valsts skolā, kaut arī bezmaksas atvaļinājumā.

Par katru kandidātu jātaisa iemaksa, kuru saņem atpakaļ, ja kandidāts ir ievēlēts, vai ja kandidāts vai saraksts, kurā iekļauts kandidāts saņem vismaz četrus procentus no kopējā balsu skaitu. Iemaksas ir dažādas federālā un pavalsts parlamentos. Austrālijas Kopvalsts parlamentā (par katru kandidātu) tā ir $1000 Pārstāvju namā (House of Representatives) un $2000 Senātā (Senate).

Varbūt šis būtu labāks veids apkarot sīko partiju sērgu Latvijā?

GN
2013. g. 25. aprīlī