Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


DV Vācijā

Daugavas Vanagi Vācijā atskatās uz 65 darbības gadiem

Laikraksts Latvietis Nr. 252, 2013. g. 11. apr.
Mārtiņš Bērziņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

1947. gada 26. oktobrī nodibinājās Vircburgā pati pirmā DV nodaļa visā organizācijas pastāvēšanas laikā. Šī diena arī uzskatāma kā DV darbības iesākšana Vācijā, citu nodaļu un zemes valdes izveidošanā. Apmēram pēc trīs gadiem bēgļu aprūpe pārgāja Vācu saimniecībā, organizācija tika reģistrēta un statūtos ierakstīja, ka organizācijā uzņem abu dzimumu biedrus.

2012. gada decembra sanāksmē Vircburgā nodaļas priekšsēdis dažos teikumos pieminēja šo dienu, norādot uz dzīves apstākļu un vides pārmaiņām gadu desmitu gājumā. Apsveikuma izskaņas vārdos priekšnieks pateicās jauniem darbiniekiem par padarīto un novēlēja sekmīgu roku nākotnes darbā un nedēļas nogales bērnu skoliņas veidošanā. Sākot no pirmajiem gadiem vācu Deutschhaus draudze ar latviešu ev. lut. draudzi un DV nodaļu sadarbojās, atverot savas baznīcas un draudzes telpas latviešiem.

Dažas pārdomas par pagātnes notikumiem un nākotnes mērķiem un darbību. Lielākā daļa otra pasaules kara Latvijas bēgļi ieradās Vācijā. Sagrautās pilsētas nemudināja uz palikšanu. Tamdēļ tautieši izceļoja un izklīda pa plašo pasauli. Vācijā galvenokārt palika tikai slimi, invalīdi, vecāki cilvēki un ģimenes ar maziem bērniem. Toreiz nevarēja iedomāties, ka Vācija kādreiz kļūs par vienu no bagātākām valstīm pasaulē.

No Vācijas izbraucot, paņēma līdzi DV pašpalīdzības domu un mērķi kopējai sadarbībai: Kas mums palīdzēs, ja ne mēs paši! Šis mērķis bija tik ilgi reāls, cik ilgi pastāvēja kopības sajūta un daudzi ar mazu devumu to atbalstīja. Pienākumi un tiesības veidoja organizācijas spējas dot un ņemt. DV palīdzēja tautiešiem iekārtoties jaunā dzīves vietā ar naudas aizdevumiem – kuri jau sen atmaksāti – un ar neatmaksājamu sēklu naudu.

Viens no ietekmīgākiem latviešu sabiedrības tautiešiem Vācijā bija pulkvedis V. Janums. Viņš savu roku pielika piemēram DV organizācijas izveidošanā Vācijā, pie DV Centrālās Valdes dibināšanas, vadīšanas un veidošanas, kā arī Latviešu Ģimnāzijas jautājumos. Visu laiku darbojies aktīvi arī latviešu centrālās organizācijās – LCP, LCK, LAKEC un BPLA. Viņš saprata, ka katrai organizācijai ir savs darba lauks, jo viena nevar visu vajadzīgo un vēlamo dažādu iemeslu dēļ paveikt.

Lielākais traucējums organizācijas attīstībā bija dažu biedru un darbinieku paustā nepamatota doma, ka DV organizācija būtu karavīru organizācija. Pēc šīs loģikas katrs uzņēmums vai biedrība, kuru kādreiz dienējuši kara dienestā iesaukti dibinājuši, apzīmējami kā karavīru uzņēmumi vai organizācijas. Fakts ir, ka DV organizāciju dibināja latviešu jaunieši, kuri agrāk bija vairāk vai mazāk brīvprātīgi iesaukti militārā dienestā. Par karavīru vai militāru organizāciju nav ne vārda atrodams statūtos vai mērķos. Ar savu neapdomātu un nepamatotu runāšanu viņi tikai panāca, ka pirms gadiem organizācija īsu laiku iekļuva valsts satversmes aizsardzības dienesta radikālo labā spārna organizāciju sarakstā. DV V uzdevums nav meklēt sadarbību ar militārām organizācijām vai izpatikt kādām politiskām partijām. Neskatoties uz to, katra biedra pienākums ir aizstāvēt Latviju un latviešu tautu.

Organizācijas un tautiešus pēckara gados vienoja sākumā cerība par Latvijas brīvības un neatkarības atgūšanu. Šī cerība gadu un gadu desmitu gājumā kļuva daudziem par sapni. Kad šis kopējais mērķis un sapnis necerēti tomēr piepildījās, organizāciju darbība sāka apsīkt, jo visas cerības lika uz iespēju īsākā laikā atgriezties uz sakārtotu valsti, uz Latviju. Šā gadsimta sākumā arī DV V rindās doma sāka nostiprināties, ka iecerētais tik ātri nepiepildīsies. DV V sāka skatīties uz iesāktā darba turpināšanu un Bērzaines īpašuma saimniecisko nodrošināšanu. Ar viena mantojuma palīdzību Bērzaines īpašumā uzcēla četru dzīvokļu īres namu, kurš nodrošināja katru mēnesi jūtamu tekošo ienākumu paaugstināšanu.

Iecerētā kustība uz Latviju pagriezās pretējā virziena un turpinājās divus gadu desmitus. Pēc pieejamiem datiem varam spriest, ka apmēram 15% latviešu tautas meklē vai atraduši sev dzīves vietu ārpus Latvijas, citās zemēs. Tātad DV V uzdevums, kā latviešu sabiedrības daļa turpinās pienākumu to atbalstīt, veidot un atrast pareizo ceļu sadarbībā ar savu senču dzimteni. Kopējā saite sadarbībai bija, ir un būs arī nākotnē latviešu valoda. Vēsturiskie notikumi uzliek DV Vācijā īpašu atbildību un pienākumus. Pildot šos pienākumus, DV V uzaicina biedrus un tautiešus pārrunas, par kopējo darbību un kopējiem nākotnes mērķiem, kuras jau tika ievadītas.

Daugavas Vanagi, sasauksimies!

Mārtiņš Bērziņš
DV V Vircburgas nodaļas priekšsēdis un DV V zemes valdes loceklis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com